Valsts aizsardzības mācības īstenošanā skolās gadā izmaksātu 15 līdz 17 miljonus eiro gadā, liecina Aizsardzības ministrijas aprēķini.
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija jau trešo reizi šajā gadā rīkoja atsevišķu sēdi par plāniem ieviest valsts aizsardzības mācību. Komisija jau septembra beigās konceptuāli atbalstīja tās ieviešanu kā obligātu prasību vidusskolās un tehnikumos, taču galavārds būs jāsaka valdībai.
Šodien komisija vēlreiz uzklausīja Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktoru Aivi Mirbahu un Valsts izglītības satura centra vadītāju Guntaru Catlaku, kuri pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, lai sagatavotu konkrētu programmu un plānu, kādā veidā šo prasību ieviest vidusskolās. Paredzēts, ka darba grupa savus priekšlikumus sagatavos nākamā gada martā un tad iesaistītās puses vēlreiz uzklausīs Saeimas komisija.
Aizsardzības ministrija aprēķinājusi, ka mācības ieviešanai papildus būs nepieciešams pieņemt 300 jaunsardzes instruktorus, bet kopumā mācības nodrošināšana valstij gadā izmaksātu aptuveni 17 miljonus eiro gadā.
Iepriekš izskanējis, ka programmas īstenošanai vasarās 10. un 11.klašu audzēkņiem būs nepieciešams organizēt nedēļu ilgu nometni, kurā viņi apgūtu taktiskās un lauku iemaņas. Mirbahs gan šodien precizēja, ka nometnēs piedalītos tikai labākie audzēkņi. Gadā tādi būtu aptuveni 3000 jauniešu jeb aptuveni 10% no kopējā apmācāmo skaita.
Jau ziņots, ka AM piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.
Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.
AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas. Paredzēts, ka jauniešiem stundas pasniegtu Jaunsardzes instruktori, lai arī no viņiem daudziem nav speciālās pedagoģiskās izglītības.
Septembrī komisijā lielākās diskusijas bija tieši par to, vai mācības ieviest kā obligātu izvēles, vai obligātu priekšmetu. Komisija konceptuāli atbalstīja mācības ieviešanu kā obligātu prasību.
AM valsts sekretārs Jānis Garisons toreiz akcentēja, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana kā izvēles vai obligātais priekšmets ir politiska rakstura jautājums, kurš jāizlemj politiķiem. AM neprasot jaunā modeļa ieviešanu sākot no rītdienas. 2018.gadā plānots realizēt pilotprojektu vairākās skolās un ņemot vērā pilotprojektā gūtos secinājumus, jauno modeli no 2019.gada varētu ieviest jau daudz plašākā mērogā.
