Latvijā: Mežu īpašnieki atraida partiju kasierus 1 komentāri
 
Latvijā

Mežu īpašnieki atraida partiju kasierus

 
AUTENTISKI. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks izplatīja organizācijas lēmumu, kurā ietverta norāde uz Saeimas vēlēšanu tuvošanos / Arnis Kluinis

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) kopsapulcē pieņēmusi lēmumu, kas izlasāms arī kā atraidījums partijām finansēt viņu priekšvēlēšanu kampaņas apmaiņā pret meža koku ciršanas noteikumu grozīšanu.

Sagatavoti ir projekti grozījumiem divos Ministru kabineta noteikumos. Grozījumu pamatidejas arī ir divas. Pirmkārt, samazināt cērtamo koku diametru par pāris centimetriem. Otrkārt, atļaut izcirtumus joslā no 300 metriem līdz pieciem kilometriem gar jūras malu, kur šobrīd atļauta tikai atsevišķu koku ciršana.

Ekrānšāviņš no avīzes

Cērtamo koku diametra samazināšana, piemēram, priedēm no 31 līdz 35 centimetriem pašlaik uz 30 centimetriem, mežu īpašniekiem vēlamajā nākotnē vizuāli būtu uztverama tikpat grūti, cik grūti izsekot valdības noteikumu grozīšanai. Tagad valdībā pieņemta kārtība pāris minūšu laikā pasludināt par grozītiem desmitiem visdažādāko nozaru noteikumu, kas salikti vienā saskaņoto dokumentu paketē.

Viss tiek izšķirts jau pirms tam, kad dažādām interešu grupām izdodas vai neizdodas iedabūt šajās paketēs tām vēlamos dokumentus. Meža koku ciršanas noteikumu projekti nav saskaņoti pusgada laikā kopš to nodošanas ministriju valsts sekretāru sanāksmei. Pēdējā mēneša laikā nesaskaņas starp ministrijām jeb valdošās koalīcijas partijām ir izrotātas ar propagandas kampaņu pret grozījumu veikšanu. Tātad - nauda acīm redzami tiek ieguldīta un prasa pretī vēl lielāku naudu, lai valdības noteikumu grozījumi tomēr tiktu saskaņoti un pieņemti, bet LMĪB publiski pasaka, ka nemaksās pēc cenrāža, kāds tas varētu būt nepilnu gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Grozījumus valdībai piedāvājusi Zemkopības ministrija, bet saskaņojumu tiem nav devusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Partijiskas, bet varbūt vēl lielākā mērā ģimeniskas intereses atklājās brīdī, kad jau doto saskaņojumu dokumentiem atsauca Tieslietu ministrija. LMĪB pacietības mērs līdz ar to bija pilns, biedrība nosūtīja lūgumu Zemkopības ministrijai apturēt mēģinājumus izstrādāt tādus priekšlikumu tekstus, kam dažas citas ministrijas piekristu.

Iepazīstinot ar savas organizācijas lēmumu, LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atsaucās uz zinātnieku pētījumiem un tālāk izvērsa neklātienes, bet pēc tam arī klātienes diskusiju ar zaļajām organizācijām, kas nomelnojot Latvijas mežu īpašniekus, kokrūpniekus un vienkāršos meža cirtējus, neņemot vērā zinātniski pamatotus datus, izplatot viltus ziņas par mežu izciršanu Latvijā utt. Jautājums šajā gadījumā tomēr ir cits, kāpēc kaut kāda mikroskopiska kampaņa skaitās atstājusi izšķirošu iespaidu uz tiem pašiem politiķiem, kas mierīgi ignorē arī iespaidīgākus protestus par daudz sāpīgākām tēmām. Ja politiķi orientētos tikai uz aizskarto cilvēku skaitu, tad viņi sacenstos par to, kurš darījis vairāk, lai dotu iespēju 135 tūkstošiem privāto mežu īpašnieku gūt lielākus ienākumus no saviem īpašumiem. Daudzos tūkstošos skaitāmi arī tie cilvēki, kas saistīti gan ar darbošanos valsts mežos, gan ar koku pārstrādi, un kuriem noteikumu grozījumi tāpat sola ieguvumus. Nešķiet ticami, ka politiķi patiešām ignorē šos faktus apmaiņā pret piecās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās izliktiem plakātiem pret mežu izciršanu. Šāda kampaņa drīzāk izskatās pēc piesega jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem un darījumiem. No Eiropas Savienības fondiem uzturētās zaļo organizācijas šādā gadījumā tiek pie iespējas atskaitīties par sabiedriski ietekmīgu saņemtās naudas apsaimniekošanu kā pamatojumu nākamo naudas porciju saņemšanai.



Komentāri [1]
#
berta 17.decembris 2017 8:42 atbildēt
Pirmo reizi tik atklāti... Vienkārši pasaka ka lai izdabūtu cauri grozījumus ir jāsamaksā partijām. Pat nekaunas
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers