Latvijā: Zinātne taustās pēc lētākiem zinātniekiem 4 komentāri
 
Latvijā

Zinātne taustās pēc lētākiem zinātniekiem

 
F64

Arī pēc otra saskaņošanas apļa ministrijās noteikumu projekts par profesijām, kurās uz Latviju aicināmi kvalificēti ārzemnieki, praktiski bez izmaiņām nodots skatīšanai valdībā, bet valdība to neskata, jo trūkst politiskas vienošanās – pārāk daudzas nozares ar šā dokumenta palīdzību cenšas tikt pie vēl lētākiem darbiniekiem. To vidū pat Latvijas zinātne, kas līdz šim gaudusies par drīzu nāvi hroniska naudas bada apstākļos.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs Neatkarīgajai novembrī jau stāstīja, ka abiem apritē esošajiem dokumentiem, kas skar migrācijas tematu, ir uzlikts veto. Koalīcijā nav vienošanās par ieceri atvieglot ģimeņu apvienošanu trešo valstu personām Latvijā, jo tā attiektos arī uz homoseksuāļiem. Tāpat ir strīdi par tiesību piešķiršanu valdībai pazemināt algas barjeras melnstrādnieku ievešanai brīvi izvēlētās nozarēs. Šīs idejas iekļautas Konceptuālā ziņojumā par imigrācijas politiku, kas Ministru kabineta komitejā atbalstīts tikai daļēji.

Savukārt Ekonomikas ministrijas sacerētais dokuments netika pat daļēji atbalstīts, bet nosūtīts pārskaņošanai un vēlreiz netika saskaņots. Tas ir Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Preses dienests vēsta, ka dokumentā ir izdarīti atsevišķi precizējumi, taču ne būtiskas izmaiņas. Ministrija to iesniegusi valdībā, bet, kad tas tiks skatīts, nav zināms.

Jāatgādina, ka īpašajā sarakstā, kas viesstrādniekus ļauj uzaicināt atvieglotā kārtībā, vēlas iekļūt autopārvadājumu nozare. Asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš nāca gan uz valdību žēloties, ka mašīnas stāv bez šoferiem, gan šonedēļ - uz Saeimu. Pašlaik pieteiktas 800 vakances. Taču Ekonomikas ministrija pastāv uz to, ka profesiju saraksts vērsts tikai uz nišu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Tātad tik vienkāršai profesijai kā šoferis tādā sarakstā vietas nav. Toties vieta atradusies 303 citām profesijām 29 profesiju grupās.

Varētu šķist, ka gluži loģiski ekskluzīvais saraksts sākas ar tādām gudrām profesijām kā zinātnieks, fiziķis, ķīmiķis, matemātiķis, statistiķis, ja vien zinātnes nozare nesirgtu ar hronisku naudas deficītu. Ja nav naudas, nav arī darba un darba vietu. Saraksta apspriešanas gaitā pret zinātnes viesstrādniekiem iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tās ieskatā Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs finansējums zinātnei, tāpēc Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicinot konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka prioritāri ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Lēti ukraiņu zinātnieki nevar aizpildīt Latvijas darbaspēka robus, ja nav darba. Tomēr nozare apgalvo, ka darbs būs un tik daudz, ka pietiks i pašiem, i svešiem. Un tad vieszinātniekiem vajadzēs gan atvieglojumus (ES) Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai, gan viņu namatēviem īsāku termiņu vakances izsludināšanai Nodarbinātības valsts dienestā (10 dienu pašreizējā mēneša vietā).

Šī pasakainā nākotne pienākšot līdz ar ES fondu atvēršanos nākamajā daudzgadu budžeta periodā. Tā vismaz cer Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Ja 2020. gadā zinātnes budžets sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta pašreizējo 0,12% vietā - kā tas ir sasolīts Eiropas Komisijai, Latvijai būs nepieciešams divreiz vairāk zinātnieku, nekā ir pašlaik. Kopā vismaz savi četri tūkstoši. Un tad daļu varētu pieaicināt no Ukrainas un Baltkrievijas. Tur esot labi speciālisti par pieejamām cenām. Taču vienlaikus vajadzētu mēģināt panākt, lai arī peļņā uz Rietumiem aizbraukušie latviešu zinātnieki atgriežas mājās.



Komentāri [4]
#
lapa 15.decembris 2017 14:36 atbildēt
nepareizi . pec letakiem saimas deputatiem.
 
#
12345 15.decembris 2017 13:48 atbildēt
Būtībā Latvijas zinātne tiek apzināti iznīcināta, jo finansējums zinātnei ir zem katras kritikas. Zinātnieki faktiski strādā par minimālo algu, jo ES projektos iesaitītie ir pavisam nedaudz, bez tam projektu drabības tremiņi ir no 2-4 gadiem, Un garantija, ka uzvarēs nākošajā konkursā ir nedroša, jo visur roku pieliek mūsu dižie ierēdņi, kuri izlemj, kam dot un kam nē. Un zinātnieki aiziet uz citu sfēru vai vispār no dzīves, jo tādā stresā dzīvot nav iespējams, par normālu strādāšanu un zinātni kā tādu nemaz nerunājot!!! J
 
#
67890 » 12345 15.decembris 2017 14:59 atbildēt
Kāda zinātne - tā ir tikai širma.
Un kur tad tie zinātnieki projektos? Es arī gribētu ka manus pētījumus finansētu 1/3 no valsts budžeta, bet 2/3 naudu iedodu kāds ārzemju onkulis, Eiropas Savienība, fonds, vai vēstniecība. Nav slikti būt zinātniekam kādā no fondiem. Piemēram LIFE purvu projekti, kur M.Pakalnei ir 2 džipi un personisks šoferis Slišāns. Un neizskatās ka vecā M.Pakalne būtu diži pārstrādājusies un vecumā uzrādītu fantastiskas darba spējas. Bet kāda nauda tur grozās... Diemžēl sargājot mitrājus, pati mitra vairs nekad nepaliks...
 
#
batraki zinātnē 15.decembris 2017 10:45 atbildēt
Indriķi Muižniek, kur tad palika jūsu inovatīvās cilmes šūnas kuras tā prezentējat biznesa žurnāla kopā ar ķirurgu Andreju Ērgli? Kur palika 2 jaunie zinātnieki, kurus pētījumi ir tik daudzsološi un kurus nenovērtē Latvijas valsts?
Pats taču kā LU rektors saņemat taču pieklājīgu atalgojumu, kapēc tad LU botāniskajā dārzā bija jāstrādā desmitiem 80-latniekiem? Ai kā visiem gribas ieekonomēt citiem nesamaksājot, bet pašam saņemot pieklājīgu atalgojumu.
Neticat I.Muižnieka kungam, tas ir hronisks lohatronists....
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers