Lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Valsts valodas centra (VVC) paspārnē jau trešo gadu darbojas sabiedriskie palīgi. Sākotnēji bija plānots, ka šajā laikā izdosies sapulcināt ap 100 šādu brīvprātīgo, taču realitātē viņu šobrīd ir vien 35. VVC atzīst, ka atsaucība nav tik liela, kā bija cerēts, tomēr arī šo trīs desmitu padarītais valsts valodas laukā ir vērtējams ar plusa zīmi.
Ik gadu VVC rīko divus sabiedrisko palīgu iesaukumus, kā viņi paši tos dēvē. Šonedēļ apliecības saņēma seši cilvēki - no Rīgas, Rīgas reģiona, Jūrmalas, Liepājas un Daugavpils. Tas, ka atsaucība nav tik liela, kā cerēts, iespējams, skaidrojams ar latviešu mentalitāti, pieļauj VVC direktora vietniece Ingrīda Bērziņa. Jāņem vērā, ka tas ir brīvprātīgs darbs un tā ir katra izvēle - pārslēgt ik pēc gada sadarbības līgumu vai ne. Lai gan ne masveidā, bet daži ir atteikušies no šā pienākuma dažādu iemeslu dēļ, piemēram, mainot dzīvesvietu. Taču no sava plāna - 100 brīvprātīgajiem - VVC neesot atteicies. Ja tādu izdotos sapulcināt, tad šis darbs iegūtu plašāku skanējumu sabiedrībā un arī ieguldījums būtu lielāks.
Patlaban sabiedrisko palīgu pārklājums visā valsts teritorijā nav vienmērīgs, tomēr nav arī tā, ka kāds plašāks reģions, kur šāds atbalsts akūti nepieciešams, būtu pavisam palicis bešā. Tiesa, vairāk brīvprātīgo ir Rīgā un Daugavpilī, kā jau lielākajās Latvijas pilsētās. Arī aktivitātes ziņā cilvēki atšķiras, taču, kā liecina viņu regulārie ziņojumi VVC, visi sniedz savu artavu kopējai lietai: izvērtē publiskās informācijas tekstus atbilstoši latviešu literārās valodas normām un sniedz ieteikumus pārkāpumu novēršanai, informē centru par valsts valodas lietošanu konkrētajā reģionā. I. Bērziņa norāda, ka divas īpaši aktīvas palīdzes VVC šogad pieteicis vienā no nominācijām Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā brīvprātīgo godināšanas pasākumā. Lai gan balvu viņas nesaņēma, tas rādot, ka arī šie brīvprātīgie un viņu darbs ir pamanīts. Tāpat viens no palīgiem nokārtojis pārbaudījumu un kļuvis par VVC vecāko inspektoru, kas liecina, ka ar laiku šis pienākums var kļūt par maizes darbu.
Attiecībā uz finansējumu - arī nākamgad tas būs tajā apjomā, kādā tas tika plānots 2015. gadā, kad šī institūcija, pēc tieslietu ministra iniciatīvas, tika izveidota, apstiprina VVC direktora vietniece. Ja šogad budžets bija 48 004 eiro, tad nākamgad tam vajadzētu būt 46 504 eiro. Šajā summā ietilpst gan atlīdzība vienam inspektoram - koordinatoram, gan piemaksas citiem centra darbiniekiem, kas saistīti ar sabiedriskajiem palīgiem, tāpat tai jāpierēķina arī citi izdevumi, piemēram, apmācībām, kas ir obligātas visiem pretendentiem, mācību materiāliem, apliecībām, biroja precēm, brīvprātīgo ceļa tēriņiem (dodoties uz mācībām). I. Bērziņa cer, ka arī turpmāk šie līdzekļi VVC tiks piešķirti, lai gan, protams, vēl daudz darāmā, lai popularizētu šo darbu un piesaistītu vairāk sabiedrisko palīgu. «Jo latviešu valoda, ko esam līdz šim nosargājuši kā vienīgo valsts valodu, ir tā joma, kur nekad nevar gulēt uz lauriem, jo - līdzko viens stūris ir iztīrīts, tā, skat, jau nākamais piegružots,» metaforiski pauž I. Bērziņa.
