Latvijā: Tiesa ignorē pretrunas pierādījumos 8 komentāri
 
Latvijā

Tiesa ignorē pretrunas pierādījumos

 
Dokuments

Pakļaujoties prokuroru spiedienam, tiesa t.s. Lemberga lietā ignorēja Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienesta atklājumu, ka arestētās mantas patiesais labuma guvējs ir nevis Aivars Lembergs, bet gan «Luba Meroni».

Šā gada 30. novembrī atbildot uz tiesas jautājumu, vai var pabeigt tiesas izmeklēšanu, advokāts Jānis Rozenbergs vērsa tiesas uzmanību cita starpā uz pretrunām pierādījumos saistībā ar arestētās mantas patiesā labuma guvēju.

Proti, sākotnēji pierādījumos figurēja procesa virzītāja prokurora Anda Mežsarga 2007. gada decembra lēmumi par aresta uzlikšanu vairāku uzņēmumu akcijām, pamatojot aresta uzlikšanu ar to, ka šo uzņēmumu patiesā labuma guvējs esot Lemberga ģimene, tātad - vadoties no prokurora loģikas, arī Aivars Lembergs.

Vēlāk, sniedzot liecības, R. Meroni atklāja, ka arestētās mantas turētājs patiesībā ir viņam piederoša kompānija Eurocom International. Visbeidzot šā gada novembrī, pārbaudot rakstveida pierādījumus klāt pienākušajos sējumos, 222. sējuma 10. lappusē atklājās ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta priekšnieka Viestura Burkāna dokuments. Tajā V. Burkāns norāda, ka Eurocom International bankas konta Lihtnešteinas bankā «pilnvarotā persona» ir «Rudolf Meroni dzim. ...... 1953.». Bet «konta patiesā labuma guvēja» ir «viņa sieva Ukrainas pilsone Luba Meroni dzim. .... 1981.».

Lai taupītu tiesas laiku un tiesai vēlāk nebūtu jāatjauno tiesas izmeklēšana, piemēram, šajā jautājumā, J. Rozenbergs pieteica lūgumu šīs pretrunas noskaidrot, uzaicinot uz tiesas zāli «Lubas Meroni» dzīvesbiedru R. Meroni.

Tiesai J. Rozenbergs cita starpā skaidroja: «Krimināllietā atrodas Meroni parakstītie apliecinājumi par aptuveni 30 kompānijām, kuri datēti ar 2006. gadu un prokuratūrai iesniegti 2008. gadā, kur norādīts, ka patiesā labuma guvējs esot Lembergs vai Lembergu ģimene. Sniedzot liecības tiesā, Rudolfs Meroni par šīm kompānijām, vai daļā no tām, vairākkārt bija norādījis, ka to akcijas glabājoties pie kompānijas Eurocom International, kuru viņš kontrolējot. Tātad, ja šīs akcijas šobrīd ir juridiski reģistrētas uz Eurocom Internatioanal vārda un arī uzrādītāja akcijas atrodas pie Eurocom International, tad šobrīd mums krimināllietā ir pretrunīgas ziņas par patiesā labuma guvēju. Iepriekš Meroni ir liecinājis un arī iesniedzis ar 2006. gadu datētu apliecinājumu, ka visās šajās kompānijās arestēto akciju patiesais labuma guvējs esot Aivars Lembergs. Tad viņš tiesā liecināja, ka visas akcijas glabājas pie viņa un tās ir reģistrētas uz Eurocom International vārda. Ja Burkāna kungs, balstoties uz to informāciju, kas viņam ir pieejama, saka, ka Eurocom International patiesais labuma guvējs ir Luba Meroni, Ukrainas pilsone, tad par šīm pretrunām es gribētu Rudolfam Meroni uzdot jautājumus: kas šo Lubu Meroni ir deleģējis gūt patieso labumu; vai viņa gūst kādu labumu; vai viņa par to kaut ko saņem, un kā tas saskan ar paša Meroni apgalvojumiem, ka patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs? Es saprotu, ka tiesa bija lēmusi, ka mēs Rudolfu Meroni vairāk nepratinām, taču ziņas par Eurocom International patiesā labuma guvēju krimināllietā nonākušas vairākus mēnešus pēc Rudolfa Meroni pratināšanas. Tādēļ par šo vienu jautājumu loku es gribētu pratināt Rudolfu Meroni.»

Dokuments

Prokurors Juris Juriss, paužot viedokli par advokāta lūgumu, citā starpā izteica šādas frāzes: «Tas vien, ka kāds pēc vairākiem gadiem pašķirsta krimināllietas materiālus un konstatē, ka šāds fakts ir noticis, nav jaunatklātais apstāklis. Jaunatklātais apstāklis ir tad, ja kāda persona liecina, kura iepriekš nebija liecinājusi, un ir atklājies kāds jauns apstāklis, kuram ir būtiska nozīme.

Nevienā krimināllietas dokumentā nav ziņu, kam šīs akcijas pieder. «Turēt» un «piederēt» ir divas dažādas lietas. Kompānijas konts pieder kādai konkrētais personai, un tas nenozīmē šo piederību. Saskaņā ar kriminālprocesā esošajiem materiāliem - te var smīkņāt vai nesmīkņāt - [akcijas] tiek turētas par labu apsūdzētajam, šī te akciju un šī te juridiskā konstrukcija, ņemot vērā visus šos faktus, nav mainīta.»

Pēc prokuroru viedokļa uzklausīšanas arī tiesa J. Rozenberga lūgumu noraidīja kā nepamatotu.

Prokuroru un tiesas pozīcija - nereaģēt uz izmaiņām saistībā ar arestēto mantu - deviņu tiesvedības gadu laikā nav jaunums. Procesa dalībnieki vairākkārt uzsvēruši, ka par arestētās mantas glabāšanu atbild valsts un līdz ar to arestētās mantas nozušanas gadījumā pret Latvijas valsti var tikt celtas apjomīgas civilprasības.



Komentāri [8]
#
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! 12.decembris 2017 20:13 atbildēt
LR “Krimināllikums”

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

144.pants. Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana

(2) Par prettiesisku publiski nepieejamu datu pārraides vai signālu pārtveršanu elektronisko sakaru tīklos, kā arī par prettiesisku publiski nepieejamu elektromagnētisku datu iegūšanu no elektronisko sakaru tīkla, kurā atrodas šādi dati, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

XV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

157.pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

==============

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
latvānijas zaķkāpostu hūtsmēslam 12.decembris 2017 20:09 atbildēt
Ir sacīts: "PIRMS meklēt skabargas CITU acīs - būtu pat ļoti lietderīgi, ja ne gluži pašsaprotami obligāti, pacensties tikt jēgā ar baļķiem SAVĀ privātajā redzoklī!"

Un, arī: "Nekad neatļaujies nodarīt citiem to, ko negribētu izbaudīt uz savas PAŠA privātādas."
 
#
latvānijas zaķkāpostu hūtsmēslam 12.decembris 2017 20:09 atbildēt
Ir sacīts: "PIRMS meklēt skabargas CITU acīs - būtu pat ļoti lietderīgi, ja ne gluži pašsaprotami obligāti, pacensties tikt jēgā ar baļķiem SAVĀ privātajā redzoklī!"

Un, arī: "Nekad neatļaujies nodarīt citiem to, ko negribētu izbaudīt uz savas PAŠA privātādas."
 
#
Prese 11.decembris 2017 9:46 atbildēt
NRA - Lemberga pakalpiņi. Izskatās, ka šajā dzeltenajā avīželē visi kā viens pašcieņu zaudējuši.
 
#
Bujāns » Prese 12.decembris 2017 21:09 atbildēt
Kāpēc uzreiz tā? Vienkārši šī lieta ir tik apjomīga un abas puses spēlē tik jautru teātri, ka prieks vērot.
 
#
sviests 11.decembris 2017 9:32 atbildēt
kapēc visai sabiedribai butu jaintrese politbiznesmena tiesas nianses??
 
Skatīt visus 8 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers