Uzstādot dūmu detektoru, ir iespējams glābt dzīvības, un tas nav tāds ieguldījums, kuru nevarētu atļauties, intervijā uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš.
"Runājot par dūmu detektoriem - tā ir vispieejamākā lieta, kas var palīdzēt novērst nelaimi un izglābt cilvēka dzīvību. Lielākoties, analizējot ugunsgrēku iemeslus un cēloņus, redzam, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo dzīvību zaudējuši, saindējoties ar degšanas blakusproduktiem. Tas liecina par to, ka, ja mājoklī būtu bijis dūmu detektors, kas brīdinātu par ugunsgrēka izcelšanos, dzīvība būtu glābta," atzīmēja Āboliņš.
Viņš pastāstīja, ka Igaunijā savulaik ir rīkotas akcijas, lai padarītu dūmu detektorus pieejamākus visām sabiedrības grupām. "Akcijas laikā, strādājot ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, arī maznodrošināto mitekļos tika uzstādīti dūmu detektori. Līdz ar to Igaunijā izdevās nozīmīgi samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu," teica VUGD priekšnieks, piebilstot, ka arī Latvijā tas varētu būt risinājums. "Jāskatās, cik pieejama šī ierīce ir sabiedrībai. Dūmu detektoru izmaksas var būt dažādas. Samaksājot 5-8 eiro un uzstādot dūmu detektoru, ir iespējams glābt dzīvības. Tas nav tāds ieguldījums, kuru nevarētu atļauties," norādīja Āboliņš.
Latvijā no 2020.gada 1.janvāra spēkā stāsies Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas paredz dūmu detektoru uzstādīšanu ikvienā mājoklī, taču šīs prasības ievērošana būs uz pašu iedzīvotāju sirdsapziņas. "Nebūs tā, ka VUGD staigās pa visiem mitekļiem un katrā istabā pārbaudīs, vai ir detektors. Mūsu mērķis ir nevis sodīt, bet likt saprast, ka tā ir lieta, kas var izglābt viņu dzīvību. Protams, ja mēs pēc sūdzības par ugunsdrošības pārkāpumiem blakus dzīvoklī, blakus mājā, veicot pārbaudi, konstatēsim pārkāpumus, attiecīgi rīkosimies. Šis gan vairāk ir cilvēku sirdsapziņas un līdzatbildības jautājums, vai viņi rūpējas par savu drošību," uzsvēra VUGD priekšnieks un atklāja, ka pats ir draugiem un paziņām Ziemassvētkos dāvinājis dūmu detektorus.
Āboliņš pastāstīja, ka šogad ir veiktas vairāk nekā 6400 ugunsdrošības pārbaudes dažādos objektos un pārbaužu rezultāti liecina, ka sabiedrības izpratne par ugunsdrošību uzlabojas. "Ja kādreiz sastapāmies ar tādām elementārām lietām kā ugunsdzēšamo aparātu neesamība vai aparātiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, tad šobrīd par tādām lietām vairs nav jārunā. Varam runāt par ēku pārbūvi, pilnveidi, evakuācijas ceļiem, izejām u.tml. - tās ir lietas, par kurām cilvēki šobrīd rūpējas," stāstīja VUGD vadītājs.
Jau vēstīts, ka Ugunsdrošības noteikumi stājās spēkā 2016.gada 1.septembrī. Tie nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, mazina administratīvo un finansiālo slogu, kā arī aktualizē ugunsdrošības prasības atbilstoši šobrīd spēkā esošiem tiesību aktiem un tehnoloģiju attīstībai.
Ugunsdrošības noteikumu prasībām par dūmu detektoru uzstādīšanu katrā mājoklī un par ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību katrā privātmājā arī ir noteikts pārejas laiks, un šīs prasības stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. VUGD aicina laikus uzstādīt mājokļos dūmu detektorus.
