Valdība vakar atļāva turpināt darbu pie dzelzceļa elektrifikācijas projekta posmos no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgai.
Galvenā ziņa ir tāda, ka izdevies samazināt darbu tāmi no iepriekš izziņotajiem 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro, no kuriem tieši 346 639 348 eiro apņēmies segt Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Starpību pat nepilnu simt miljonu eiro apmērā varētu nosegt ar valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) aizņēmumu regulārās saimnieciskās darbības ietvaros, kuru nepārkāpšanas gadījumā valsts uzņēmumu parādi netiek pieskaitīti valsts parādam, t.i., neierobežo valdības iespējas aizņemties naudu citu vajadzību dēļ. Aizdot naudu LDz solījusi Eiropas Investīciju banka, kas vairāk ievēro ES vadošo institūciju vēlmes nekā riskus tiem projektiem, ko ES atbalsta.
ES atbalstu tagad bauda projekti par kravu plūsmu pārlikšanu no autoceļiem uz dzelzceļa sliedēm un naftas produktu aizvietošanu ar elektrību, nesākot pētīt to, cik lielā mērā elektrība tāpat iegūta no naftas vai oglēm. Ja Latvija neapņemsies ES dāvinātos miljonus iztērēt atbilstoši tieši šādām prasībām, tad tā naudu nesaņems vispār. Citiem vārdiem sakot, nav nekādu iespēju šo naudu novirzīt autoceļu labošanai, pat ja Latvijas sabiedrībai tā šķistu saprotamāka rīcība.
