Par tiesnešu neatkarību, par paveikto maksātnespējas procesu administrēšanas jomā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).
- Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus likumā Par tiesu varu, norādot, ka lēmums atcelt ierobežojumu rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Vai piekrītat, ka grozījumi ir pret attīstību?
- Domāju, ka tur nav runa par vai pret attīstību, bet par vienas politiķu daļas vēlmi demonstrēt savu varu un spēju ietekmēt procesus.
- Bet tā taču prezidenta, nevis partiju iniciatīva!
- No mušas ir uzpūsts zilonis, jo reāli pirmie tādi tiesu priekšsēdētāji, kas varētu ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, varētu parādīties tikai pēc kādiem diviem gadiem. Tā problēma nav apstāklī, kā to dažs mēģina skaidrot, ka kāds bez termiņa ilgstoši būs amatos. Ik pēc pieciem gadiem tiek izsludināti atklāti konkursi, kuros uzvar tie, kas ir labākie. Tas ir ļoti būtiski - atrast labāko un spējīgāko, nevis ierobežojot pretendentu loku. Gluži pretēji, kandidātu lokam ir jābūt pēc iespējas plašākam. Aizliegt kandidēt cienījamiem tiesnešiem, kas ir cienīti visā tiesu apgabalā un ir augsta līmeņa profesionāļi - virzījuši divas nozīmīgākās reformas (tiesu instanču reforma un tiesu darbības teritoriju apvienošana)? Tiesneši šo aizliegumu uztver ļoti sāpīgi. Jo tas ir aizliegums kandidēt. Šo aizliegumu pēc Tieslietu padomes priekšlikuma Saeima izslēdza no likuma, tomēr Valsts prezidents uzskatīja, ka šim aizliegumam jābūt. Domāju, ka tas tomēr ir tiesu varas uzdevums izlemt, kam un cik ilgi ieņemt tiesu priekšsēdētāju amatus. Jaunākā informācija ir tāda, ka tiks panākts kompromiss šajā jautājumā.
- Tieslietu ministriju bieži kritizē no visām pusēm gan par to, ko tā dara, gan par to, ko nedara. Kā atbildat uz šo kritiku?
- Esam priekšvēlēšanu gadā. Mēs dzīvojam informatīvajā telpā, kuru dažādu krāsu politiķi cenšas piepildīt ar sev vēlamo saturu. Un diemžēl šī informācija bieži ir visai tālu no patiesības. Esam atraduši risinājumu, kā cīnīties ar viltus informāciju - gatavojam salīdzinošos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus par 2013. gadu un par 2017. gadu. Tas ir, lai cilvēkiem ir iespēja salīdzināt, kāda bija situācija tad un tagad. Neatkarīgi no tā, kas tiek mēļots par konkrētajām nozarēm, mēs pretī liksim skaitļus, kas ir nepielūdzami.
- Kā šos savus skaitļus pavēstīsiet sabiedrībai?
- Pie katras iespējas paudīšu savu viedokli tiešraidēs, jo tiešraidi nevar pārveidot un sagrozīt tā, kā to paraduši darīt daži televīzijas analītiskie raidījumi. Arī oficiālos forumos, sociālajos tīklos vēstīsim savu viedokli un informāciju, jo mūsu uzdevums ir skaidrot ikviena tiesības un pienākumus. Arī to, kādas šīs tiesības bija 2013. gadā un kādas ir tagad. Arī tādēļ, lai izvairītos no sagrozītas patiesības.
- Pēc senas tradīcijas viena daļa politiķu cenšas sasaistīt jūsu partiju un ministru Rasnaču ar nebūšanām maksātnespējas jomā. Tad ko jūs esat labu paveicis šajā jomā?
- Teikt, ka es viens kaut ko grandiozu esmu izdarījis, būtu ļoti pārspīlēti. Ir izdarījusi Tieslietu ministrija. Daudz ir izdarīts ar lielu premjera Māra Kučinska (ZZS) atbalstu. Šajā sistēmā ir veikta profesijas reforma. Valsts ir pārņēmusi pilnīgu kontroli pār šo profesiju. Maksātnespējas administrācija tiks pārdēvēta citā nosaukumā, lai sabiedrībai būtu saprotamāks, ar ko tā nodarbojas, - tas būs Maksātnespējas kontroles dienests, kas sadarbībā ar ministriju reizi divos gados veiks visu administratoru eksamināciju. Tiks izvērtēts, kurš administrators var strādāt, kurš nevar. Ir ieviesta disciplināratbildība, un ir jau sešas personas sodītas. Ir pārbaudes prakses vietās, kas agrāk nebija. Tagad jau ir veikta 31 administratora prakses vietā. Vairāk nekā 50 maksātnespējas administratoru ir izbeiguši savu darbību, jo viņiem nav sertifikāta, piemēram, izbeidzies tā darbības termiņš, vai arī tādi, kuru turpmākā darbība nav iespējama konstatēto pārkāpumu dēļ. Tas gan tieši neskar Tieslietu ministriju, bet pastāv maksātnespējas administrācijas sadarbība ar Valsts policiju un KNAB. Beidzamā gada laikā septiņi administratori ir bijuši aizturēti kriminālprocesu ietvaros.
Vēl jāpiemin, ka agrāk bija manipulācijas ar administratoru rindām jeb tā sauktie kolhozi. Tagad ir ieviesta sistēma, ka reizi ceturksnī tiek izjaukta un pārkārtota šī rinda un nepamatota attiekšanās par labu citam administratoram nav iespējama.
- Par maksātnespējas problēmām daudz kritikas ir skanējis no Latvijas Ārvalstu investoru padomes puses, no darba devēju sabiedriskajām organizācijām, no komercbankām. Vai tagad viss kārtībā un kritikas vairs nebūs?
- Ir vēl palikuši riska faktori, bet lielā mērā tie tiks atrisināti, kad tiks pabeigta tiesu teritoriālā reforma - kad mazās tiesas apvienosies lielākās un lietu sadalē nejaušības un specializācijas principi tiks līdzsvaroti. Vēl ir virkne izmaiņu, kas dod iespēju noteikt īsto kreditoru loku un novērst fiktīvu kreditoru iesaistīšanos maksātnespējas procesos. Ar uzņēmēju organizācijām mūsu sadarbība ir ļoti cieša.
- Eiropas pētījumā konstatēts, ka Latvijas tiesneši jūt vislielāko spiedienu Eiropas Savienībā un savas neatkarības apdraudējumus no izpildvaras, likumdevējiem un īpaši no medijiem. Bet mums, medijiem, no savas puses ir bilstams, ka nav otras institūcijas, no kuras būtu tik grūti dabūt informāciju, viedokli, skaidrojumu, kā no tiesām. Netiek skaidroti spriedumi. Kā tad īsti ir?
- Spriedumi tiek skaidroti aizvien vairāk. Ir Tieslietu padomes vadlīnijas, kas uzliek pienākumu skaidrot. Ja spriedums nav stājies spēkā, to nevar darīt ministrija vai izpildvaras amatpersonas, jo tad to varēs uzskatīt par spiedienu uz tiesām. Tā ir pašas tiesas atbildība. Ja tiesas to nedara, tad plašsaziņas līdzekļi to dara atbilstoši savai izpratnei par tiesībām. Diemžēl šī izpratne bieži nav saistīta ar pietiekamu izglītību.
- Bet žurnālists jau nav tieslietu eksperts - viņš ir sabiedrības interesēs ziņkārīgs...
- Tieši tāpēc tiesas pienākums ir skaidrot un arī izglītot žurnālistus un sabiedrību.
- Bet pats fakts, ka tiesneši jūt tik lielu spiedienu... Vai tas nav satraucoši?
- Tur jāiedziļinās, kā tas pētījums veikts un kādi bijuši jautājumi un atbilžu varianti.
Vienmēr ir bijis tā, ka zaudētājs kādā procesā ir neapmierināts un aktīvs medijos, bet uzvarētājam jau nav par ko sūdzēties. Tādējādi plašsaziņā pārsvaru iegūst negatīvā informācija.
- Vai sekojat līdzi Rīdzenes sarunu Saeimas izmeklēšanas komisijas darbībai?
- Man ir ļoti daudz darba un maz laika sekot šiem notikumiem visās niansēs. Ja man izdodas no tā milzīgā apjoma medijos ko izlasīt, tad pievēršu uzmanību tam, ko saka KNAB, ko Ģenerālprokuratūras pārstāvji, jo tie tomēr ir augstākas raudzes profesionāļi, nekā politiķi, kas šādās komisijās nereti cenšas izrādīt savu krāšņumu daiļrunībā un epitetos, bieži vien aizmirstot par elementāru pieklājību.
- Vai Policijas akadēmijas likvidācija bija kļūda?
- Bija kļūda. Bet es saprotu tā, ka šī kļūda savulaik tika veikta, lai novērstu vēl smagākas iespējamās sekas. Uzskatu, ka bija jāatrod trešais ceļš un varēja novērst gan likvidāciju, gan iespējamo policistu masveida atlaišanu. Bet nu, kas bijis, tas bijis. Policijas akadēmija ir jāatjauno, bet uz pilnīgi citiem, jauniem pamatiem, nevis uz tādiem, kādi tai bija. Galvenais uzdevums - gatavot policijai jaunus profesionāļus - pēdējos Policijas akadēmijas pastāvēšanas gados vairs netika tā īsti pildīts.
Vajag atjaunot akadēmiju, bet tad pilnīgi no jauna - Iekšlietu ministrijai vajadzētu sagatavot atjaunošanas un attīstības koncepciju. Tas, kas tiek darīts pašlaik, ir lāpīšanās ar samērā labiem un kvalitatīviem ielāpiem. Šie labie ielāpi ir policijas darbinieku mācības citās augstākajās mācību iestādēs valsts pasūtījuma ietvaros. Savā ziņā lāpīšanās ir arī Tiesu administrācijas pārziņā esošā Eiropas sociālā fonda projekta izmantošana, kur starp citiem septiņu gadu projektiem ir arī plašas mācību programmas ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā.
Bet tos pamatu pamatus profesionālam izmeklētāja darbam policijā tik tiešām pašreizējā izglītības sistēma dod nepietiekami un pirmstiesas izmeklēšana nav augstā kvalitātē, un par to sūdzas gan prokurori, gan tiesneši.
- Ir likvidēts Augstākās tiesas Senāts. Vai tas labi darīts?
- Tas ir jautājums Saeimas politiķiem. Valdība iestājās par to, lai Senāts tiek saglabāts, taču Saeima lēma, ka tas jālikvidē. Tomēr galvenais ar tiesu reformu tomēr ir panākts - ar šā gada 1. janvāri mums ir «tīro instanču» sistēma - pirmais līmenis, tad otrais līmenis, kas ir apelācija, un Augstākā tiesa, kas ir kasācijas instance. Tiesu teritoriālo reformu pabeidzam nākamā gada 1. martā. Tiesu darbības teritoriju apvienošanas rezultātā iepriekšējo 34 vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesu vietā Latvijā būs deviņas.
- Bet kā tomēr ir ar tiesu varas neatkarību?
- Tiesu varas neatkarības princips ir nostiprināts likumā, tas nozīmē, ka tiesneši ir pakļauti tikai likumam.
Turklāt ik pēc pieciem gadiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā tiek veikta tiesnešu novērtēšana, un tie, kas neiztur pārbaudījumu, vairs nevar palikt tiesnešu saimē. Ja runājam par likumpārkāpumiem, kurus veikuši atsevišķi tiesneši, vai ētikas kodeksa pārkāpumiem, esmu pieprasījis no tiesnešiem 62 paskaidrojumus. Ir ierosinātas 27 disciplinārlietas un desmit gadījumos ir piemēroti sodi. Gala lēmumus pieņem Tiesnešu disciplinārkolēģija, kuras sastāvā ir tikai tiesneši. Izpildvarai nav tiesību tiesnešus sodīt.
Ņemot vērā kopējo tiesnešu skaitu - pirmajās divās instancēs 549, pārkāpumu skaits nav tik milzīgs, kā to mēdz pasniegt atsevišķi plašsaziņas līdzekļi, kas sūdzību skaitu vienādo ar pārkāpumu skaitu. Īpaši svarīgi ir piebilst, ka 96 procenti no visām sūdzībām ir nepamatotas, jo cilvēks, kas zaudējis procesā, var rakstīt sūdzību, vai tai ir pamats vai nav. Sūdzību izskatīšana ir ilgs un sarežģīts process, kurā izšķirošais galavārds pieder tiesnešiem. Mazāk nekā četros procentos gadījumu ir pamats uzsākt sākotnējo pārbaudi, kuras ietvaros atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai tiek pieprasīts paskaidrojums no tiesneša.
Likums nosaka četrus subjektus, kam ir tiesības ierosināt disciplinārlietas - Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Apgabaltiesas priekšsēdētājs, Rajona tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Bet sabiedrība kaut kā paģēr, lai tieslietu ministrs vienmēr un katrā lietā ir tas, kurš ierosina disciplinārlietas. Varbūt nākotnē Tieslietu padomē vajadzētu vienoties, ka visu triju tiesas instanču priekšsēdētāji aktīvāk iesaistās šajā procesā.
- Daudzi advokāti pauž neizpratni par to, ka sankcijas speciālajām operatīvajām darbībām dod Augstākās tiesas tiesneši. Vai augstākais līmenis ir tas, kam ar to jānodarbojas?
- Tā ir pareiza sistēma. Diemžēl ir precedenti, kad tiesneši ir bijuši saistīti ar noziedzīgām darbībām, KNAB ir viņus pieķēris, un ir bijuši notiesājoši spriedumi. Tas ir normāli, ka sankcijas dod visaugstākā līmeņa tiesneši.
- Nesen skolēns piekāva policistu. Vai likumi attiecībā uz nepilngadīgajiem ir par vāju, par stipru?
- Jūs mani mēģināt ieraut diskusijā, kur sabiedrība sadalījusies polāri pretējās nometnēs... Ar to, kas tur nofilmēts, ir par maz. Tur tikai tiesa var secināt, kāda ir bijusi notikumu virkne, kā tas ir sācies un attīstījies. Gan pašvaldībai, gan skolas vadībai ir sava atbildība jāuzņemas. Visiem, kas iesaistīti, sākot ar policistu piekāvušo skolēnu, ir atbildība un laba mācība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir īpaša skola ar lieliem nepilngadīgo uzvedības traucējumu riskiem.
- Tieslietu ministrija ļoti aktīvi darbojas Valsts valodas centra (VVC) stiprināšanā, taču ir liela sabiedrības daļa, kas VVC darbības uztver kā pārmērīgu varas presingu pret sevi, kā «skrūvju pievilkšanu». VVC uzbrūk Rīgas mēram Nilam Ušakovam par to, ka viņš savā interneta sociālā tīkla kontā raksta arī krievu valodā. Vai tas ir vajadzīgs?
- Manuprāt, drīzāk «skrūves tika palaistas vaļā» 1999. gadā, kad valsts valodas likums tika nodots otrreizējai caurskatīšanai. Pirms likuma pārstrādāšanas tas bija paredzēts daudz stingrāks, nekā ir pašlaik.
VVC ir 20 inspektoru un 29 VVC sabiedriskie palīgi. Uz visu Latvijas teritoriju 20 inspektoru ir maz.
Man šķiet, ka represīvais režīms valodas politikā virzās uz pagātni, jo sodi tiek piemēroti tikai tad, ja ir mērķtiecīga valsts valodas nelietošana un nelīdz nekāda pierunāšana, ja citu variantu nav un jārīkojas bargi.
Ar Ušakovu ir tas gadījums, ka cilvēks mērķtiecīgi un atkārtoti veicis pārkāpumu, par ko viņam VVC ir aizrādījis. Arī vairākās Latvijas austrumu puses pašvaldībās ir tādas amatpersonas. Taču VVC nesoda cilvēkus tikai tāpēc vien, ka viņi kļūdījušies. Šajā ziņā VVC politika ir stipri mainījusies. Šodien noteicošais ir brīdinājuma un novēršanas režīms.
- Tieslietu ministrijas lauciņā ir arī Uzturlīdzekļu sistēmas reforma un arī tur ir presings - cilvēkiem par alimentu nemaksāšanu draud autovadītāja tiesību atņemšana un vēl virkne visādu nepatikšanu - cilvēks jau tāpat ir maznaudīgs, bet viņam aizliedz strādāt par ierēdni vai apgrūtina viņa pārvietošanos telpā. Vai tas nav par skarbu?
- Runa ir par valsts garantētiem uzturlīdzekļiem - nevis par visu uzturlīdzekļu kopumu. Runa ir par līdzekļiem, kurus maksā no visu nodokļu maksātāju kabatām - mēs visi katru dienu, katru stundu un mēnesi maksājam tos uzturlīdzekļus bērniem, kurus nemaksā viņu neapzinīgie vecāki. Šo parādnieku kopējais skaits kopš 2004. gada ir 36,5 tūkstoši, un viņi ir parādā valstij (nodokļu maksātājiem) 240 miljonu eiro. Šie vecāki ir parādā valstij, un valsts pienākums ir regresa kārtībā šo naudu piedzīt. 2013. gadā šie atgūtie līdzekļi bija divi miljoni, bet šogad tie ir jau pieci miljoni eiro. Nākotnē ceram atgūt vēl vairāk. Cilvēki ir sākuši naskāk atdot parādus valstij tāpēc, ka ir sapratuši, ka tas jādara, vai arī baidoties no tā, ka viņiem atņems transporta līdzekļa vadītāja tiesības, viņi nevēlas, lai viņu vārdi parādās publiski pieejamos nemaksātāju sarakstos. Turklāt drīz var sekot arī aizliegums turēt medību ieročus, aizliegums strādāt par ierēdni vai vēl kaut kas. Jo valsts pienākums ir naudu atgūt un atdot nodokļu maksātājiem.
- Ar kādām sajūtām svinējāt Patriotu nedēļas svētkus?
- 11. novembrī un 18. novembrī bija liels prieks. Kāda bija attieksme pret valsti un svētkiem pirms 10-15 gadiem un kāda ir tagad! Tagad patriotisms ir daudz augstākā pozitīvā noskaņā un kvalitātē. Tas ir mainījies uz labo pusi.
Kas ir pamatā tam, ka cilvēkos ir atjaunojusies patriotiskā attieksme pret savu zemi? Nonāku pie tā, ka netālā pagātnē gadu pēc gada bija nežēlīgā cīņa par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Latvijas vēstures mācīšana tika pakāpeniski ieviesta, un tagad baudām šā soļa pozitīvos augļus. Tas, protams, nav vienīgais pamats. Ir arī jaunas patriotiskas filmas, un vēl būs šādas filmas, bet pirms 15 gadiem kinoindustrija bija tuvu sabrukumam. Kultūras telpa ir pozitīvi mainījusies.
