Pirmdien Kultūras ministrijā (KM) notika plaša preses konference, kurā tika skaidrotas nulle pieņemtā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma normas un iespējas, kā arī izmaiņas, kas no jaunā gada skars autoratlīdzības saņēmējus.
Tagad, kad Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums vienbalsīgi apstiprināts Saeimas balsojumā, KM jāsakārto mehānisms, kā šo likumu iedarbināt. KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš aicināja klātesošos būt pacietīgiem. Ministrija plāno veikt skaidrojošo darbu, ko, gluži dabiski, nemaz nebija iespējams sākt pirms likuma pieņemšanas. Tāpēc KM tuvākajā laika organizēs seminārus, kuros tiks skaidrota kārtība, ko nosaka gan jaunais likums, gan arī izmaiņas autoratlīdzības izmaksu jautājumos.
Saistībā ar radošās personas statusu vēl ir pietiekami daudz neskaidrību, kas ir gluži dabiskas situācijā, kad likums pieņemts pirms nedēļas. Tāpēc tas, ko nevajadzētu darīt radošā statusa kārotājiem - jau tagad apstaigāt dažādas iestādes statusa meklējumos. Likums sāks darboties no nākamā gada, kad Valsts Kultūrkapitāla fondā (VKKF) tiks izsludināta īpaša mērķprogramma, kas atšķirībā no citiem projektu konkursiem darbosies vai nu visu gadu, vai līdz brīdim, kad beigsies tai atvēlētie līdzekļi. Mērķprogrammas izsludināšana kalpos par signālu tam, ka lietas ir sakārtotas, darbs var sākties, bet šobrīd vēl neviens visā Latvijā nav spējīgs izzīlēt, cik šādu radošā statusa pretendentu būs. KM pārstāvji savās prognozēs minējuši skaitli no 80 līdz 120 personām. Šie skaitļi izriet no ministriju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas.
Līdz jaunajam gadam jāprecizē, piemēram, kā likumā ierakstītās normas šā statusa noteikšanā tiks iedarbinātas praksē. Kaut vai tas, kā tad konkrēti tiks īstenota daudzus interesējošā likumā paredzētā norma šo statusu piesaistīt attiecīgās personas beidzamo trīs mēnešu saņemtajiem ienākumiem un kurš šos ienākumus praksē kontrolēs (likumā noteikts, ka šai summai jābūt zemākai par pusi no minimālās algas). Tāpat arī pašām radošajām savienībām jāvienojas par iespēju robežās vienādiem spēles noteikumiem radošā statusa piešķiršanā, cik nu šī vienādība iespējama, balstoties uz, piemēram, komponista, rakstnieka vai gleznotāja darba individuālo specifiku. Pilnīgi droši var prognozēt, ka 2018. gads būs likuma ieviešanas gads. Tikai praktiski strādājot, varēs pateikt, kā tas reāli darbosies, un identificēt reālās problēmas, ja tādas būs. Valsts sekretārs Sandis Voldiņš šajā ziņā bija pragmatiski optimistisks, savukārt VKKF direktors Edgars Vērpe, vaicāts par mērķprogrammas izsludināšanas iespējām, bija ierasti lakonisks - ja vajag, mērķprogrammu palaidīsim.
Vairāk par jaunā likuma niansēm žurnālistus interesēja jautājumi par izmaiņām, kas no nākamā gada skars visus autoratlīdzības maksātājus. Te situācijas galvenais skaidrotājs bija Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš apstiprināja informāciju, kas pēc likumu pieņemšanas kļuvusi oficiāla, bet medijos jau labu laiku cirkulēja darba versijās un tika diezgan plaši komentēta.
Pirmais jaunums - autoratlīdzības maksātāji no jaunā gada maksās VSAOI nodokli, ar kādu līdz šim autoratlīdzības apliktas netika. 5% no autoratlīdzības summas ieskaitīs autoratlīdzības saņēmēja pensijas uzkrājumā (1. līmenis). Autoratlīdzības izmaksātājam reizi mēnesī būs jāiesniedz attiecīga deklarācija. 5% VSAOI nodoklis netiks piemērots pensionāriem, 1. un 2. grupas invalīdiem, autortiesību mantiniekiem un citiem autoratlīdzības pārņēmējiem, kā arī personām, kam Latvija nav pastāvīgā dzīvesvieta.
Svarīga ziņa šajā prezentācijā bija tā, «ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un viņa alga (pie visiem darba devējiem kopā) sasniedz vismaz minimālās algas apmēru - no saņemtās autoratlīdzības (neatkarīgi no tās apmēra) VSAOI nav jāveic». Savukārt, «ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un viņa alga (pie visiem darba devējiem kopā) nesasniedz minimālās algas apmēru un ienākums no autoratlīdzības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru - no saņemtās autoratlīdzības VSAOI ir jāveic kā pašnodarbinātajam». Jāpiebilst, ka šie abi noteikumi attiecas uz algu, no kuras tiek maksāts VSAOI.
Ja autoratlīdzības saņēmējam no 2018. gada būs jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam, tad līdz nākamā mēneša 10. datumam viņam jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajam. Pašnodarbinātie ar ienākumiem līdz minimālās algas apmēram maksās 5% no ienākumiem VSAOI pensiju apdrošināšanai pensiju 1. līmenī. Iemaksas un deklarācijas būs jāveic par ceturksni, bet, ja ienākumi gadā nesasniegs 50 eiro, VSAOI varēs neveikt. Savukārt, ja autoratlīdzība pašnodarbinātajiem būs lielāka par minimālo algu, tad iemaksas jāveic no brīvi izvēlēta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, 31,15% (te ietilpst apdrošināšana - pensijai, invaliditātei, maternitātei, slimībai un vecāku apdrošināšana) + 1% (veselības apdrošināšana). Tāpat arī jāveic iemaksas no brīvi izvēlētā objekta un ienākumu starpības - 5% VSAOI (pensiju apdrošināšanai).
