Latvijā: Tiesa atkal ignorē līdztiesības principu 9 komentāri
 
Latvijā

Tiesa atkal ignorē līdztiesības principu

 
Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kārtējo spilgto piemēru, kā tiesa ignorē Satversmē un likumos nostiprināto līdztiesības principu kriminālprocesā, šonedēļ varēja novērot t.s. Lemberga prāvā.

Tiesa šajā prāvā ir noraidījusi gandrīz visus aizstāvības puses lūgumus par pierādījumu pievienošanu krimināllietai, kā arī aizstāvībai svarīgu liecinieku nopratināšanu. Turpretī faktiski visi apsūdzības puses lūgumi ir tikuši apmierināti - lietas materiāliem ir pievienoti prokuroru pieteiktie papildu pierādījumu kalni daudzu sējumu apmērā. Arī visi prokuroru pieteiktie papildu liecinieki, tostarp tādi, kuriem nemaz nevarēja būt nekādu zināšanu par krimināllietā vērtējamajiem faktiem (piemēram, bijušais Ventspils domes preses sekretārs), tika aicināti uz tiesu. Kopumā ir pratināti vairāk nekā 100 apsūdzības liecinieku. Tupretī ir nopratināti tikai trīs (!) aizstāvības puses pieteiktie liecinieki.

2015. gada vasarā uz tiesu tika aicināti arī miljonāri Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš, kuru pratināšanu prokurori jau bija pabeiguši pirms gadiem, bet kuriem savus jautājumus bija tiesīga uzdot arī aizstāvības puse. Miljonāri uz tiesu nenāca. Tika uzrīkots acīm redzami formāls abu piespiedu atvešanas process, bet policija nespēja atrast ne tikai ārzemēs mītošo A. Gulbi, par kura mīlas dēkām varēja lasīt presē, bet pat miljonāru Jūliju Krūmiņu, kura možo garu regulāri fiksēt nebija nekādu problēmu dzeltenās preses žurnālistiem un fotogrāfiem. Tiesa J. Krūmiņu nepaaicināja uz nopratināšanu pat tad, kad viņa uzturēšanās vieta visai valstij bija zināma pat ļoti precīzi - viņš dažas diennaktis uzturējās īslaicīgās aizturēšanas izolatorā sakarā ar aizdomām par nelikumīgu partiju finansēšanu.

Tā vietā, lai nāktu uz tiesu un sniegtu liecības tiešā mutvārdu procesā, gan J. Krūmiņš, gan A. Gulbis, gan arī Šveices advokāts Rudolfs Meroni tiesas kancelejā iesniedza rakstveida liecības. Neskatoties uz iebildumiem, tiesa šīs liecības pievienoja krimināllietas materiāliem.

Pilnīgi pretēji tiesa rīkojās situācijā, kad krimināllietas materiāliem rakstveida liecības lūdza pievienot aizstāvība. Proti, šā gada 11. oktobrī Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke pieteica lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem liecinieka Māra Forsta rakstveida liecības. Laikā, kad M. Forstu tiesa aicināja sniegt liecības tiesas zālē, viņš ilgstoši slimoja. Lai gan A. Lembergs un viņa aizstāvji vairākkārt lūdza tiesu nepiemirst par M. Forsta uzaicināšanu liecību sniegšanai, tiesai tas nešķita svarīgi. Tā kā tiesa A. Lembergam neļāva pratināt savulaik varenās SWH uzņēmumu grupas vadītāju A. Gulbi, aizstāvībai īpaši svarīgas bija A. Gulbja savulaik tuvākā biznesa partnera, SWH viceprezidenta M. Forsta liecības. Tāpēc aizstāvība M. Forstam nosūtīja jautājumus, uz kuriem viņš rakstiski sniedza atbildes. Tās aizstāvība lūdza pievienot krimināllietas materiāliem.

Par šo lūgumu tiesnesis Boriss Geimans šo pirmdien paziņoja tiesas kolēģijas lēmumu: «Tiesas kolēģija nolēma noraidīt šo lūgumu, ņemot vērā to, ka liecinieks vairākkārt tika aicināts uz tiesu, viņam tika piemērota arī piespiedu atvešana, taču šīm procesuālajām darbībām nebija rezultāta. Sakarā ar to tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. pantu, nolasīja viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības - paskaidrojumus. Kriminālprocesa likuma 500. panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, noklausoties cietušā liecību un prokuroru norādīto liecinieku liecības, kā arī pārbauda citus prokuroru iesniegtos pierādījumus. Minētā norma nosaka, ka liecinieku pratināšana notiek klātienē, šajā gadījumā tiesā, izņemot videokonferences režīmu. Kriminālprocesa likuma 455. panta 1prim daļa nosaka, ka aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Minētajā normā nav ietverta tiesība aizstāvim un prokuroram pašiem ārpus tiesas pratināt lieciniekus, sūtīt viņiem jautājumus un lūdzot uz tiem sniegt atbildes. Turklāt tiesai nav pārliecības, ka šādas liecības ir sniedzis un rakstījis pats Māris Forsts.»

Komentāri [9]
#
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! 12.decembris 2017 20:12 atbildēt
LR “Krimināllikums”

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

144.pants. Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana

(2) Par prettiesisku publiski nepieejamu datu pārraides vai signālu pārtveršanu elektronisko sakaru tīklos, kā arī par prettiesisku publiski nepieejamu elektromagnētisku datu iegūšanu no elektronisko sakaru tīkla, kurā atrodas šādi dati, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

XV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

157.pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

==============

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
latvānijas zaķkāpostu hūtsmēslam 12.decembris 2017 20:10 atbildēt
Ir sacīts: "PIRMS meklēt skabargas CITU acīs - būtu pat ļoti lietderīgi, ja ne gluži pašsaprotami obligāti, pacensties tikt jēgā ar baļķiem SAVĀ privātajā redzoklī!"

Un, arī: "Nekad neatļaujies nodarīt citiem to, ko negribētu izbaudīt uz savas PAŠA privātādas."
 
#
Komentēšana ir liegta – CENZŪRA.nra.lv 12.decembris 2017 19:53 atbildēt
> nra.lv administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski profāniem "biogaļas izstrādājumu atkritumiem")

=======

Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
un 29.novembris 2017 19:11 atbildēt
kam šis smirdošais teksts ir vajadzīgs???
 
#
Jānis » un 3.decembris 2017 11:48 atbildēt
Lai pievienotu lietai visus zagļa lemberga attaisnošanās murgus,Latvijā papīra aptrūksies
 
#
olegs golovciks 29.novembris 2017 15:59 atbildēt
Interesanti,vai tam Geimanju Borisam bail nav ? Shii 4.maija ,,LV,, vinju pie atbildiibas nesauks,jo vinjsh ir tipisks shiis valsteles ,,tiesiskuma iemiesojums,,...Bet shii prettautiskaa veidojuma gals buus aatrs. Un ko tad,Boris ?
 
Skatīt visus 9 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers