Viena nejauša tikšanās un viens gana skarbs novērtējums – šāds negaidīts notikumu kokteilis pamudināja Zani Driņķi pirms vairākiem gadiem kardināli mainīt savus plānus attiecībā uz nākotnes profesiju un nodarbošanos. Viņa no iecerētā mūziķes ampluā iekāpa uzņēmējas kurpēs, un šķiet, ka tajās jūtas patiešām komfortabli. Zane ar biznesa virtuvi iepazīstina arī jauno paaudzi un ir pārliecināta: Latvijai var būt daudzsološi vadītāji un uzņēmēji, vienīgi jaunajiem censoņiem jānotic sev un nav jāpadodas pie pirmajām grūtībām, kuru uzņēmējdarbībā ir ne mazums.
Zane stāsta, ka līdz pat brīdim, kad bija jāabsolvē Latvijas Mūzikas akadēmija, viņai bija šķitis, ka mūzikas lauciņš ir tā vieta, kur sevi realizēt nākotnē. «Kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - 14 gadus dziedāju Dzeguzītē, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā izskolojos par pianisti, pavisam pašsaprotams solis bija studijas uzsākt Mūzikas akadēmijā,» stāsta Zane. Studijas jau bija nonākušas finiša taisnē, kad pavisam negaidīti, var teikt, garām ejot, kāds profesors Zanei pateica, ka, viņaprāt, mūzikā Zane nebūs nekas vairāk par viduvējību. «Viduvējība? Es to nevarēju pieļaut. Profesora sacītais pavērsa manu dzīves stāstu pavisam uz citu pusi.»
No zvanu centra operatores par vadītāju
Zane iestājās politologos, tas vairāk bija šāviens uz labu laimi, studijas pabeidza ar izcilību, bet iekšēji bija sajūta, ka šis nav viņas īstais ceļš. Savukārt studijas maģistrantūrā bija pārdomātāka izvēle - viņa Biznesa augstskolā Turība apguva uzņēmējdarbības vadību. Šo pašu virzienu viņa šobrīd turpina izzināt arī doktorantūrā Latvijas Universitātē.
Jāpiebilst, ka Zane kopš 19 gadu vecuma uzņēmējdarbības vidi sāka iepazīt pavisam praktiski - SIA Antti Anttila (Kesko Corporation) meklēja enerģisku cilvēku, kas Latvijā varētu attīstīt tirdzniecību pa pastu. «Jāatzīst, ka šeit lielu lomu nospēlēja kontakti. Uzņēmums mani uzrunāja, un es piekritu. Sāku strādāt zvanu centrā par operatori, un tad, kad jau studēju maģistrantūrā un rakstīju savu maģistra darbu jeb izstrādāju Anttilai stratēģiju, tieši šis maģistra darbs man pavēra ceļu uz vadības komandu. Arī šā brīža studentiem, rakstot bakalaura vai maģistra darbu, iesaku to sasaistīt ar kāda uzņēmuma vajadzībām, tas var nospēlēt par labu jaunieša karjeras virzībai,» iesaka Zane.
17 gadi Anttilā
Izvērtējot sevi jaunības gados, viņa gan norāda, ka «manas tā laika ambīcijas bija lielākas par manu varēšanu. Ļoti novērtēju, ka tolaik bija cilvēki, kuri uzdrošinājās vadības grožus nodot gados ļoti jaunam cilvēkam. Manī bija ambīcijas un līderisms, kas ir ļoti labi, taču nedaudz bīstami, kamēr tiek uzkrāta pieredze. Ar šodienas acīm skatoties, tolaik noteikti būtu vairāk uzmanības pievērsusi detaļām, ko iesaku arī mūsdienu jaunajiem uzņēmējiem.»
Anttilai kopumā Latvijā veicās ļoti labi - apgrozījums no 200 latiem pieauga līdz astoņiem miljoniem. «Toreiz man šķita, ka tas ir mans nopelns, vēl nebiju izpratusi jēdzienus - «mēs» un «komanda»,» secina Zane, kura Anttilas attīstībā ieguldīja 17 darba gadus, ar laiku kļūstot par uzņēmuma direktori.
Lektore 22 gadu vecumā
Līdztekus uzņēmuma vadīšanai viņa kopš 2002. gada Biznesa augstskolā Turība ar biznesa knifiņiem un savu pieredzi iepazīstina topošos vadītājus un uzņēmējus. «Apbrīnoju tā laika dekānes lēmumu man piedāvāt lektores amatu. Man tolaik bija 22 gadi - daļa studentu bija vecāki par mani. Taču dekāne bija pārliecināta, ka spēšu viņus ieinteresēt ar savas praktiskās pieredzes stāstījumiem. Protams, piedāvājumu pieņēmu, jo jaunības maksimālisms un ambīcijas man neļāva teikt - nē.»
Uzņēmēja un lektore izrādījās ļoti laba kombinācija - visu teorētisko bāzi viņa varēja pārbaudīt reālā praksē un ar secinājumiem iepazīstināt studentus - kādi paņēmieni strādā, kuri nestrādā.
Savus uzņēmumus atdod studentiem
Zane stāsta, ka pirms diviem gadiem Anttila aizgāja no Latvijas tirgus, un pirmajā brīdī bijis apmulsuma pilns jautājums - ko darīt tālāk? Pārdomas nav bijušas ilgas, jo vienu pēc otra Zane saņēmusi jaunus piedāvājumus. Tagad viņas CV gozējas šāda amatu plejāde - SIA Anllu direktore, dibinātāja, SIA Next Maritime Baltic valdes priekšsēdētāja, SIA Sky Port valdes locekle, kā arī Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. «Tāds allaž ir bijis mans uzstādījums - es nevaru vadīt lekcijas, nezinot, kas notiek ārpus augstskolas. Principā tādi ir visi Turības docētāji - gan teorētiķi, gan praktiķi vienlaikus. Un viens no maniem kā dekānes mērķiem ir šādu docētāju pulku palielināt, jo ir svarīgi studentiem dot praktiskās zināšanas, zinošu cilvēku pieredzi. Esam apņēmušies attīstīt arī doktorantūru un domājam par jaunām programmām, kas būtu saistošas arī ārvalstu studentiem, jo viņu skaitam ir tendence paaugt. Turpināsim arī studiju kursu modernizēšanu. Jāpiemin, ka esam nodibinājuši mentoru asociāciju - tajā fakultātes studenti bez maksas var saņemt mentoru konsultācijas. Aptuveni reizi nedēļā notiek mācību ekskursijas uz kādu no uzņēmumiem, lai, tā teikt, studenti redzētu drēbi tuvumā. Janvārī es kādu no saviem uzņēmumiem atdošu studentu pārziņā, tas būs kā treniņu vieta, apgūstot visus studiju kursus. Un šo praksi noteikti tupināšu - man patīk ģenerēt idejas, bet to apstrādi labprāt uzticu citiem, šajā gadījumā - studentiem, lai viņi mācās darot.»
Bailēm - nē
Zane jau vairāk nekā pusgadu ar savu pieredzi iepazīstina jaunos uzņēmējus, kas pašlaik mīt biznesa inkubatoros. «Esmu iesaistījusies LIAA apmācību projektā. Strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, redzu, ka viņi ir kreatīvi, idejas ir - tā ir labā ziņa, slikti ir tas, ka daudziem pietrūkst mērķtiecības - viņi pie pirmajām grūtībām apstājas. Jūtu viņos baiļu un nedrošības izjūtu, tā nav saistīta ar nodokļiem, likumdošanu, bet gan neticību savam potenciālam. Kā to pārvarēt? Mācoties un darot. Jā, visticamāk, būs jāapdedzinās, bet tikai tā cilvēks kļūst gudrāks, zinošāks. Arī es esmu cietusi neveiksmes, pazaudējusi naudu, bet šie triecieni savā ziņā atver acis un parāda, ka tu neesi visu zinošs un varošs, ka tev vēl ir jāpilnveidojas. Turklāt jaunajiem jānovērtē un jāizmato mūsdienu sniegtās iespējas - Eiropas fondu atbalsts, apmācību, kreditēšanas iespējas, biznesa inkubatori. 90. gados šādas iespējas nebija,» akcentē uzņēmēja.
Uzņēmējam vajadzīgās iezīmes
Pacietība (resursu ietaupījums uz emociju rēķina), iecietība (nerada papildu iekšējos riskus) un saprāts (māka prasmīgi salikt pacietību un iecietību kopā) - šie komponenti ir vajadzīgi katram uzņēmējam, uzskata Zane. Bonusā vēl noder spītība, ambīcijas, līderisms un vēlme būt pirmajam - rakstura iezīmes, kas ne visiem var patikt.
«Un, neapšaubāmi - čujs, ņuhs un poņa - ko nevar iemācīties, bet tikai noslīpēt. Cilvēkam ir jābūt uzņēmēja gēnam - to neiedos neviena augstskola. Savukārt būt par vadītāju gan var iemācīties, to var uztrenēt, viens gan ir svarīgi - ir jāpiemīt emocionālajai inteliģencei,» ir pārliecināta Zane.
Neraugoties uz piesātinātajām darba dienām uzņēmējdarbības vidē, Zane nekad nav teikusi ardievas mūzikai. Lai arī profesionālas gaitas veidotas cita nozarē, mūzikai allaž ir atrasts laiks un tai atradusies stabila vieta sirdī. «Praktiski visu laiku esmu dziedājusi korī, esmu piedalījusies visos Dziesmu un deju svētkos. Tā ir mana meditācija. Gribu atsākt spēlēt klavieres. Ar ģimeni katru nedēļu ejam uz teātri vai operu un diendienā dzīvojam ar Raimonda Paula mūziku. Bērni jau saka - tas ir mūsu dzīvesveids.
