Latvijā: Valdība diktēs minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs 6 komentāri
 
Latvijā

Valdība diktēs minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs

 
Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti atbalstīja ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Deputātiem bija plašas debates par šo jautājumu. Varis Krūmiņš (LRA) pauda viedokli, ka pašvaldībām kā skolu dibinātājām ir pašām jālemj gan par to pastāvēšanu, gan skolēnu skaitu no 1. līdz 12.klasei. Pēc deputāta domām, pašvaldībai ir arī jāatbild par mācību kvalitātes nodrošināšanu. "Mēs konceptuāli piekrītam, ka ir jāpārskata un jāmodernizē izglītības sistēma un skolu tīkls, bet kategoriski nepiekrītam Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem, veidam, kā tas tiek darīts. Mēs esam pret neprofesionalitāti un paviršību šobrīd piedāvātajā izglītības reformā," piebilda Krūmiņš.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka šis priekšlikums ir tikai par valdības tiesībām noteikt minimālo skolēnu skaitu un kritērijus maksimālā skolēnu skaita noteikšanai vidusskolas posma klasēs. Ministrs piekrita Krūmiņam, ka pašvaldību pienākums ir gādāt par izglītības kvalitāti skolās. "Vienlaikus gan jāsaka, ka ar šo pienākumu dažas pašvaldības ne īpaši tiek galā," piebilda Šadurskis, minot piemērus. Šadurskis akcentēja, ka vēl plānots plaši diskutēt un pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ļautu sakārtot skolu tīklu un skolotājiem nopelnīt cienījamu atalgojumu.

Deputāte Silvija Šimfa (NSL) kritizēja Šadurska teikto. "Jūs esat valdības loceklis un runājat par apokalipsi, kas notiek mūsu provincē, par to, kā viss mums veļās uz bezdibeni. Tātad - skolotāji nav, stundas nenotiek, bērnu skaits samazinās," norādīja Šimfa. Viņa pieminēja bezdarba līmeni, to, ka tiek slēgtas pasta nodaļas, reorganizētas ārstniecības iestādes un samazinās dažādi citādi pakalpojumu pieejamība provinces iedzīvotājiem, atzīstot, ka "tā tiešām ir apokalipse".

"Un tad man ir jautājums - vai tie ir, vai tie bija un tie ir citplanētieši, kas ir nolaidušie šeit pie mums un visas šīs lietas sastrādājuši? Bet varbūt, ka tie esat jūs varā bijušie un varā esošie, kuri šos procesus [...] apzināti vai neapzināti veicinājuši," turpināja politiķe.

Rezultātā deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņems vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā.

Ja skola izpilda kvalitātes kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja "piefinansēt trūkstošos" līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē.

Sākotnēji jaunu normu īstenošanai bija paredzēts noteikt ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divu gadu ilgu pārejas periodu. Pašvaldību pārstāvji šo termiņu vēlējās noteikt trīs gadus, bet deputāti vienojās īstenot jaunu regulējumu no 2020.gada 1.septembra.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš pauda, ka ar šādu regulējumu tiks radīta iespēja sakārtot vidusskolu tīklu, taču "vienlaikus paliek ļoti būtisks jautājums par pamatskolas 7.-9.klasi, jo patlaban daudzās izglītības iestādēs ir ļoti nopietnas problēmas". "Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem," teica politiķis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ intervijā raidījumam "Rīta panorāmā" atzina, ka izglītības ministra piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Šajā kontekstā Šadurskis izteicies par iespēju pamest amatu, bet pašlaik šaubas ne par vienu ministru valdībā neesot, jo "mums ir jāstrādā", piebilda premjers.

Komentāri [6]
#
kauns 23.novembris 2017 13:16 atbildēt
Š adurskis lēnām jūk prātā un aiz sevis cenšoties visus pārējos padarīt par muļķiem.....Tāda sajūta ka Latvijā nevajaga LAI BĒRNI MĀCĪTOS.LAUKU APVIDI JĀPĀRTAISA STEIGŠUS PAR PALIGONIEM, KUR IZVIETOT KARASPĒKUS, vai bēgļu nometnēm.... tAS PAT MUĶĶIM SKAIDRS JO VAIRĀK KLASĒS BĒRNI, PIEM. 30 UN VAIRĀK JO SLIKTĀK....
 
#
Nekā jauna 22.novembris 2017 16:18 atbildēt
Vai tad līdz šim ministrija nenoteica minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs?
 
#
lapa 22.novembris 2017 15:22 atbildēt
pec smalka briseles plana latvijas teritorija tiek maksligi tuksota . cik neatkarigi mes vel esam....
 
#
vidusskolnieks 22.novembris 2017 14:56 atbildēt
Jā, nav vairs kas mācās visi prom.. attā, Latvija!!
 
#
adel 22.novembris 2017 14:38 atbildēt
Eu, .komunisteļu brigāde.. kad atvērs čekas maisus??? no tiem zili brīnumi āra vēl neredzēti birs!!!
 
Skatīt visus 6 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers