Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā lems par valsts budžetu 2018. gadam, kurā kopējie ienākumi plānoti 8,7 miljardu eiro apmērā, bet gaidāmo izdevumu apjoms jau tuvosies deviņiem miljardiem eiro.
1998. gada valsts budžeta plānotie ieņēmumi bija 1,7 miljardi eiro (1,21 miljards latu), izdevumi - 1,8 miljardi eiro (1,28 miljardi latu). Tātad 20 gadu laikā valsts budžets ir kļuvis piecas reizes lielāks. Savukārt, salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki, izdevumi - par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā - tātad ir cerība uz budžeta deficīta samazinājumu.
Ekrānšāviņš no avīzes
Apstiprinot nākamā gada valsts budžetu valdībā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola to nosauca par veselības aprūpes veicināšanas budžetu. Tāpat svarīgi būšot demogrāfijas pasākumi un valsts drošība. Valsts budžeta izdevumu plāns liecina, ka nākamgad veselības pasākumiem plānots atvēlēt vairāk nekā 990 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā šogad. Aizsardzības pasākumu nodrošināšanai nākamgad varētu tikt novirzīti 575 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk nekā šogad, savukārt sabiedriskās kārtības un drošības pasākumiem - 571 miljons eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā šogad.
Savukārt vispārējo valdības dienestu darbības nodrošināšanai nākamgad būs vajadzīgs vairāk nekā miljards eiro - tas ir, par 19% vairāk nekā šogad. Saeimas vajadzībām nākamgad plānots atvēlēt 22 miljonus eiro, kas ir par 1,69 miljoniem vairāk nekā šogad. Ministru kabineta uzturēšanai un darbības nodrošināšanai nākamgad plānoti aptuveni deviņi miljoni eiro, kas ir par 1,59 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Kopumā par nākamā gada valsts budžetu Saeimā tika saņemti 109 priekšlikumi. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau pagājušajā nedēļā izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, lielākoties pieturoties pie valdības lēmumiem.
2018. gada valsts budžeta likumprojektam ir 28 pavadošie likumprojekti. Arī šos likumprojektus šodien ir plānots skatīt galīgajā lasījumā. Tajos ir piedāvātas izmaiņas gan iedzīvotāju ienākuma nodoklī, gan azartspēļu un izložu likumā, gan Izglītības likumā.
Saskaņā ar grozījumu projektu Pievienotās vērtības nodokļa likumā nākamgad Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem varētu tikt piemērota piecu procentu PVN likme. Tā kā to atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tad, visticamāk, ar jaunā gada pirmajām dienām kartupeļus un ābolus veikalos varēs nopirkt nedaudz lētāk. Tajā pašā laikā maz ticams, ka Saeimas vairākuma atbalstu gūs priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Tāpat Saeimas komisija atbalstījusi ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadu veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz noteikt piemaksas par noteiktu bērnu skaitu.
