No 363 migrantiem, ko Latvija uzņēmusi ES pārvietošanas programmas ietvaros, tikai 13 caur Nodarbinātības valsts aģentūru atraduši darbu. Varbūt vēl kāds to izdarījis patstāvīgi, taču lielais vairums dodas projām uz Vāciju, un tas nozīmē, ka uzbūvētais integrācijas mehānisms darbojas tukšgaitā.
Iekšlietu ministrija vakar prezentēja kārtējo starpziņojumu par sekmēm migrantu apsaimniekošanā. Tas rāda, ka afrikāņi un sīrieši nedz novērtē viņiem piedāvātos latviešu valodas kursus, nedz darba apmācību vai valsts sniegto palīdzību ar izmitināšanu. Muceniekos ļauts uzturēties arī personām, kurām uz to formāli vairs nav nekādu tiesību.
Ekrānšāviņš no avīzes
I netaisāmies palikt!
Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere stāsta, ka, nokļūstot patvēruma meklētāju centrā, daudzi ārzemnieki skaidri pasaka: «Mēs negribējām uz šejieni braukt un pat netaisāmies šeit palikt.» Daļa paliek, bet arī viņu gaitas nešķiet daudzsološas. Piemēram, latviešu valodas kursus pārsvarā apmeklē sievietes, taču viņas iegūtās zināšanas nemaz negrasās izmantot darbā - jāpieskata bērni. Kaut kādas ambīcijas strādāt Nodarbinātības valsts aģentūrai demonstrē vīrieši, bet viņi savukārt latviešu valodu nemācās. Tātad arī apņemšanās strādāt nav vērā ņemama, jo pat vienkāršākajā darbā ir jāmāk sazināties ar savu priekšnieku un tas jādara kādā Latvijā zināmākā mēlē nekā kurdu, arābu vai eritrejiešu valoda. Bet kāpēc gan mācīties, ja patiesais mērķis ir Vācija.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs mierina: «Jā, cilvēki brauc prom, bet mūsu institūcijas un nevalstiskās organizācijas iegūst neatsveramu pieredzi.»
Birokrātijai - pieredze
Var jau būt, ka centieni pierunāt atvestos migrantus padzīvoties Latvijā ar laiku vainagosies labākām sekmēm. Taču pagaidām tās ir visai pieticīgas un nešķiet ieguldīto 10,5 miljonu eiro vērtas. Sākotnēji gan bija plānots tērēt vēl vairāk - vairāk par 15 miljoniem. Valdība par migrantu mukšanu no Latvijas varētu priecāties ne tikai ietaupītās naudas dēļ. Arī sabiedrības vairākums nevēlas te redzēt svešas rases, ticības un tikumu iebraucējus. Tas apstiprinājies vairākās sabiedriskās domas aptaujās un protesta akcijās. Taču citas dalībvalstis var sākt iebilst, ka tām jāuztur Latvijas uzņemtie migranti. Pēdējā laikā Latvija divas reizes vienus un tos pašus cilvēkus uzņēmusi atkārtoti. Tātad viņi vai nu bija devušies pēc dāsnākiem sociālajiem pabalstiem citā valstī, vai arī sataisījuši tur kādas nepatikšanas.
Uzņemto saistību izpildes ziņā formāli Latvija tomēr ir viena no Eiropas Savienības paraugvalstīm. Starptautisko aizsardzību piešķirt atlicis vēl 168 personām, un Latvijas valdības sarunātā kvota izpildīta. Tomēr maldīgi iedomāties, ka ar šo ļautiņu koferu sapakošanu uz Vāciju viss laimīgi beigsies.
Cīņa pret piespiedu mehānismu
Eiropas Komisija jau pieteikusi nākamo pasākumu migrantu apsaimniekošanā, proti, Dublinas regulas grozīšanu. Ja kādā no dalībvalstīm migrantu pieplūdums par 150% pārsniegs nosacīto maksimumu, automātiski tiks iedarbināts pārdales mehānisms un migranti bezierunu kārtībā tiks pārdalīti citām valstīm, iespējams, ar datorizētas izlozes palīdzību. Turklāt vērā netiks ņemti nekādi individuāli dalībvalstu apsvērumi, piemēram, krievu migranti Latvijā vai ebreji Ungārijā, kas ir panikā musulmaņu dēļ. Tikai iedzīvotāju skaits un iekšzemes kopprodukts. Tāds ir plāns.
Latvijas nostāja tikmēr nav mainījusies. Mēs varam piedalīties patrulēšanā Vidusjūrā un centienos uzlabot situāciju migrācijas izcelsmes valstīs, taču piespiedu mehānisms netiek atbalstīts. D. Trofimovs stāsta, ka Dublinas regulas pārskatīšana ir aktuāls jautājums Igaunijas prezidentūrai. Pašlaik jau notiekot konsultācijas ar dalībvalstīm, un te jāatgādina, ka Latvija nebūt nav vienīgā, kas atsakās uzņemties jaunas kvotas. Migrantus savā zemē nevēlas redzēt arī Polija, Slovākija un Ungārija. Tātad politiķiem priekšā spraigas diskusijas.
UZZIŅAI
Latvijā patstāvīgi ieceļojušie patvēruma meklētāji:
ES pārvietošanas programmā pārvietotās personas:
Latvijas kvota ES programmā patvēruma meklētāju uzņemšanā:
531
Vēl jāuzņem: 168
Integrācijas pasākumiem piešķirtie valsts un ES līdzekļi:
10 502 568 eiro
Līdzekļi tērēti:
Personu atlasei un pārvietošanai
Patvēruma meklētāju uzņemšanai un izmitināšanai
Infrastruktūrai
Sociālekonomiskajai iekļaušanai
Avots: Iekšlietu ministrija
