Latvijā: Prioritāri naudu medicīnā dos valstij un pašvaldībām 2 komentāri
 
Latvijā

Prioritāri naudu medicīnā dos valstij un pašvaldībām

 
Ekrānšāviņš no avīzes

No ambulatorajiem veselības pakalpojumiem piešķirtās valsts naudas – kopumā 146 miljoniem eiro 2017. gadā – 27 procentus apsaimnieko privātas medicīnas iestādes. Lielāko finansējumu privātie saņem par speciālistu konsultācijām – ap 15 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik atvēlēts pašvaldību medicīnas iestādēm, un vismaz par trešdaļu vairāk nekā valsts kapitālsabiedrības jeb slimnīcas, izpētīja Neatkarīgā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniegts priekšlikums, lai prioritāri veselības budžeta naudu saņemtu tieši valsts un pašvaldību iestādes.

Šādu priekšlikumu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam iesniegusi Saeimas Vienotības frakcija. «Šāds priekšlikums radies tāpēc, ka valsts nespēj nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašumā esošo veselības aprūpes iestāžu uzturēšanu, jo pietrūkst valsts finansējuma, tajā pašā laikā šis valsts finansējums valsts slimnīcām iet garām, jo to novirza privātām iestādēm,» norāda Saeimas deputāts, Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība). «Priekšlikums ir prioritāri valsts naudu novirzīt tieši valsts vai pašvaldību medicīnas iestādēm, bet, ja valsts nevar vai tieši šādus pakalpojumus nesniedz, tad līgumu var slēgt ar privāto iestādi vai pacients var saņemt palīdzību ārzemēs.» Priekšlikumā, par ko vairākums deputātu izsacījās atzinīgi, teikts, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm. Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica apstiprina, ka par šo tēmu ir bijušas vairākas diskusijas, bet kopumā Veselības ministrija to varētu atbalstīt.

Ekrānšāviņš no avīzes

«Pašlaik valsts pērk pakalpojumu no ārstniecības iestādēm, neraugoties uz iestādes īpašuma piederības formu - valsts, pašvaldības vai privātā,» saka Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Dažādās veselības aprūpes jomās šis «spēku sadalījums» ir atšķirīgs, piemēram pērn primārajā aprūpē privāto ārstniecības iestāžu sniegtais pakalpojumu apjoms bija 90, valsts un pašvaldību iestādēs - 10 procenti.

Tik liels īpatsvars privāto primārajā aprūpē ir ģimenes ārstu un zobārstu prakšu īpašumu formas dēļ, tie ir SIA. Laboratoriskos izmeklējumus ambulatori 72 procentos nodrošina privātās laboratorijas, bet valsts un pašvaldību iestādes - 28 procentos. Pretēja situācija ir pārējo ambulatoro pakalpojumu sektorā - tur privātās iestādes nodrošina gandrīz trešo daļu no visiem pakalpojumiem, bet valsts un pašvaldību iestādes - 71 procentu. Savukārt valsts apmaksātu stacionāro pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot neatliekamo medicīnisko palīdzību, 100 procenti ir valsts un pašvaldību iestādēs.

Saeimas rosinātie grozījumi attiecas tieši uz ambulatoro palīdzību. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka šogad ambulatorajiem pakalpojumiem piešķirti 146,2 miljoni eiro, no tiem privātās iestādes saņem 39 miljonus eiro. Privāto medicīnas iestāžu pakalpojumu, ko tās sniedz par valsts naudu, galveno sadaļu veido diagnosticējošie izmeklējumi (14,6 miljoni eiro) un speciālistu konsultācijas (15 miljoni eiro).

Tomēr pastāv bažas par to, vai visos reģionos, visos novados ir pieejami tieši valsts vai pašvaldību ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi un kas notiks, ja tādu nebūs. Vai cilvēki varēs saņemt veselības aprūpi, un, ja varēs, cik tālu no dzīvesvietas un pēc cik ilga laika? Izrādās, šādu datu par valsti kopumā mums nav, piemēram, kāds ir pašreizējais reģionālais sadalījums pēc dažādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašuma formas, vai ir kādi novadi, kur veselības aprūpi sniedz tikai privātās veselības iestādes? Veselības ministrija iesaka interesēties Nacionālajā veselības dienestā, bet dienests savukārt skaidro, ka šādu datu viņu rīcībā nav.

Otrkārt, bažas raisa apstāklis, ka zemo algu dēļ valsts slimnīcās liela daļa speciālistu strādā privātajās iestādēs (apmēram 40 procenti), un tas liek uzdot jautājumu: kurš pieņems pacientus valsts iestādēs, ja piešķirtais finansējums ļaus pierakstīt daudz vairāk pacientu?

***

Kas iedzīvotājiem sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus?

2017. gadā piešķirtais finansējums

Kopā 146,2 miljoni eiro

Pašvaldību ārstniecības iestādēm 55,5 miljoni eiro

38,01%

Privātām ārstniecības iestādēm 39,2 miljoni eiro

26,84%

Valsts ārstniecības iestādēm 51,3 miljoni eiro

35,15%



Komentāri [2]
#
NEKAS TUR LABAK NEBUS 14.novembris 2017 12:59 atbildēt
VALSTS UN PASVALDIBAS LIELAKO DALU ARSTNIECIBAS NAUDAS IZTERES VALDEM ALGAM...PETIJUMIEM UN TABULU GRAMATVEDIBAI
 
#
lapa 14.novembris 2017 12:19 atbildēt
latvijas sausmu medicina.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers