Latvijā: Zviedri piedāvā godīgu vēja biznesu 14 komentāri
 
Latvijā

Zviedri piedāvā godīgu vēja biznesu

 
CITVIET – ARĪ PILSĒTĀS. Vēja enerģiju veiksmīgi iespējams ķert arī biezi apdzīvotās vietās. Šis ir piemērs no Antverpenes. Osta lepojas, ka atjaunojamā enerģija ir ilgtspējīgs ieguldījums / Foto: Arnis KLUINIS

Ja ietekmes uz vidi novērtējums būs pozitīvs un iecerei piekritīs arī pašvaldību politiķi, šis būs pirmais zaļās enerģijas projekts Latvijā ar īstu biznesa plānu. Vēja parks bez subsīdijām un ietekmes uz obligātā iepirkuma komponenti iedzīvotāju elektrības rēķinos.

Ieceri pieteikusi zviedru kompānija Eolus Vind AB, kas savās mājās vēja biznesu sāka attīstīt jau 1990. gadā, bet pašlaik tur apsaimnieko vairāk nekā 500 turbīnu. Pirms vairākiem gadiem zviedri sāka apgūt arī ārvalstu tirgus, savus vēja stabus iedēstot ASV, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā un tagad viņu plānos ir arī Latvija. 27 vēja stacijas atrastos Dobeles novadā un 25 - Tukuma novada teritorijā. Mazapdzīvotā vietā četrus kilometrus prom no blīvas apbūves.

Iedzīvotājus satrauc jebkas

Zviedru investoru iecere jau saskārusies ar tradicionālām uzņēmēju grūtībām Latvijā. Vairākums iedzīvotāju, kuri no projekta negūst personiskus mantiskus labumus, ir noskaņoti negatīvi. Tukumnieki izturas vēl samērā iecietīgi, bet dobelnieki zviedru vēja biznesmeņu plānus cenšas izgāzt. Vietējie iedzīvotāji savākuši parakstus un nosūtījuši atbildīgajām iestādēm atklātu vēstuli, kurā iebilst pret vēja parka būvniecību un pieprasa kolektīvo pretenziju izskatīt Ministru kabinetā. Vēstulē paustas bažas un uzdota virkne jautājumu. Kāpēc netiek ņemts vērā, ka šī ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija? Vēja stabu izbūves gaitā tikšot sabojāta augsnes virskārta un meliorācijas sistēmas. Kaitīga ietekme būšot uz kukaiņiem, zivīm, bezmugurkaulniekiem un pats galvenais - cilvēkiem. Iedzīvotājus uztrauc pat tas, kā būvlaukumā tiks nogādāti vēja ģeneratoru elementi, un - vai tie neradīs draudus aviācijas drošībai un lidostai Rīga 67 kilometru attālumā. Respektīvi tiek minēts viss, ko varētu izmantot kā argumentu pret vēja parka būvniecību. Pat tas, ka šajā parkā iecerēts ražot 7% no Latvijas kopējās saražotās enerģijas (projekta aprakstā minētas 560 GWh/gadā).

Pašvaldībās attieksme atšķirīga

Kādu ietekmi uz vidi vēja ģeneratori atstās patiesībā, vēl ir jānoskaidro. Vides pārraudzības valsts birojs nolēmis piemērot IVN procedūru. Tomēr galavārds tāpat piederēs abu pašvaldību deputātiem, un šobrīd izskatās, ka Dobeles dome ir krietni kritiskāk noskaņota. Izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs Neatkarīgajai gan stāsta, ka pašvaldība savu viedokli vēl nav formulējusi. Taču ar nožēlu atzīst, ka normatīvie akti atļauj vēja parkus veidot nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās. Vieta, ko nolūkojuši zviedri, esot novadā vienīgā, kur šāda veida saimnieciskā darbība ir pieļaujama. Taču bažas esot. «Neviens projekts nedrīkst skart iedzīvotāju intereses, un jo īpaši šāda mēroga projekts. 300 metru augsti stabi, spārna vēziens 70 metru - tāda izmēra ģeneratori atstāj iespaidu uz apkārtni - vibrācijas, mirguļošana,» tā spriež pašvaldības ierēdnis. Taču pašvaldībai esot jāsagaida IVN rezultāts, jo bez iemesla bremzēt uzņēmējdarbību nedrīkst. Vienīgie, kas priecājas par šo ieceri, esot tie iedzīvotāji, kuru zemes būs zviedriem nepieciešamas: «Viņi saņems nomas maksu un ir pārlaimīgi - vairs nebūs ne jāar, ne jāecē.»

Tikmēr dobelnieku skepsi galīgi nesaprot Tukumā. Novada vicemērs Aivars Volfs uzskata, ka neesam tik bagāti, lai atteiktos no 200 miljonu lielām investīcijām tikai tāpēc, ka Zemgalei raksturīgajā ainavā notiks neatgriezeniskas izmaiņas. Ieguvēji būšot gan zemju īpašnieki, gan celtnieki, un vairota tiks arī Latvijas enerģētiskā neatkarība kopumā. «Attālums no tuvākā ciemata ir divi kilometri! Tuvākā māja 500 metru. Kāpēc mums neizmantot savus resursus? Es tiešām nesaprotu, kāpēc Dobeles kolēģi tā satraucas. Katrā ziņā mēs esam optimisti.»

Subsīdijas nevajagot

Optimistiem jābūt arī uzņēmējiem, jo Latvijā ir gana daudz piemēru, kad iedzīvotājiem izdodas nepieļaut vai vismaz uz daudziem gadiem apturēt uzņēmējdarbības ieceru virzību. Vai tā būtu siltumizolācijas vates ražotne Ikšķilē, akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā vai lidosta Engures novadā.

Uzņēmuma attīstībai Latvijā ir nodibināts meitasuzņēmums SIA Eolus. To pārstāv valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš stāsta, ka pieteikšanos uz OIK atļaujām uzņēmums nokavējis, «taču mēs jau no paša sākuma teicām, ka tā ir ārprātīga pārmaksa un tā sistēma vienreiz bruks». Tagad tas notiek. Atbalsts zaļajai enerģijai tiek samazināts visā Eiropā, un arī Latvijā zviedru investori esot gatavi strādāt, balstoties uz godīgiem tirgus principiem. Bez subsīdijām. Tā kā ieguldīta tiek pašu, nevis aizņemta nauda, tad šo elektrību nesadārdzinās banku procenti. Cena būšot konkurētspējīga. Pirmajās sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotāju attieksme gan bijusi diezgan negatīva, taču uzņēmums cer, ka atklāta saruna un atbildes uz uzdotajiem jautājumiem spēs kliedēt sabiedrības bažas. Ja ne, vēju nāksies ķert kaut kur citur.



Komentāri [14]
#
haris 14.novembris 2017 21:29 atbildēt
Neticami! Latvijā vis iespējams ...nu kāds tur brīnums ka zem zviedru maskas nav paslēpies mūsu puķu Andris. Tas jau tīri spēlēt sen neprot. Jūrā pie Kolkas kur nav apdzīvotu vietu lai ceļ ! BEZ OIK UN BEZ SUBSĪDĪJĀM !
 
#
Vidis 14.novembris 2017 20:53 atbildēt
Jā,to mums vajag-godīgu...,vējīgu...biznesizdevīgu...KAM???
 
#
Vladis 14.novembris 2017 14:59 atbildēt
Vienā gadijumā no simts starp vārdiem godīgs un bizness var likt== zīmi.
 
#
nekādā 14.novembris 2017 14:11 atbildēt
nekāda gadījumā nevajag! Lai taču pašmāju bāleliņi var pelnīt uz četrkārtīgas iepirkuma cenas rēķina! Un te kaut kādi zviedri pat subsīdijas un OIK neprasa. Cūcība! Nepieļaut! Lai tautieši dīrā četras ādas nabagiem
 
#
opis no laukiem 14.novembris 2017 12:54 atbildēt
Padomju laikā tikpat kā visi uzņēmumi,atskaitot kolhozus,piederēja valstij un rezultātā izglītība un medicīna bija par velti,algas gan nebija nekādas izcilās un nodokļi fiziskām personām vispār bija smieklīgi mazi,jo viss nodokļu slogs gūlās uz valsts uzņēmumiem kā arī uz kolhoziem,tātad juridiskām personām. Valsts uzņēmumiem atstāja tikai to peļņas daļu,kas bija vajadzīga attīstībai,bet pārējo pārskaitīja valsts pārvaldes budžetā un valdība ar tiem varēja brīvi rīkoties. Tagad,kad valsts uzņēmumi privatizēti un pārvērsti valdības budžeta ieņēmumos,kuri jau noēsti "treknajos gados",valsts pārvalde nonākusi milzīgās naudas grūtībās,jo privātie uzņēmumu īpašnieki dividendes neieskaita valdības budžetā,bet savos peļņas kontos,rezultātā valdība nodokļu smaguma centru pārbīda uz fiziskām personām un privāto biznesu,protams,saudzējot ārvalstu investorus. Man ir nelabas aizdomas,ka OIK nauda pamatā aiziet valdības budžeta lāpīšanai un ,kā te daži komentētāji raksta,ka mazie elektroenerģijas ražotāji tīklā pārdod elektroenerģiju par biržas cenām,tad jautājums - kurš tad patiesībā savāc OIK ? Valdība vai mazie elektroenerģijas ražotāji? Ja tā ir valdība,tad jāsaka lielu "paldies" varas elitei par Latvijas vietējo uzņēmumu starptautiskās konkurences sabotāžu un tautsaimniecības apzinātu nīcināšanu!
 
#
savādnieks » opis no laukiem 14.novembris 2017 16:27 atbildēt
Pietiek.com sarēķinājis,ka 300 uzņēmumi ar atjaunoto enerģijas ražošanu sapelnījuši pāri par 200 milj.eiro.Tātad,gandrīz katrs uzņēmums ir ticis miljonāru kārtā.Kurš to gribēs atstāt ''investoriem'' !?
 
Skatīt visus 14 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers