Latvijā: NRA PĒTA, cik lielu algu saņemsim Latvijas valsts simtgadē 17 komentāri
 
Latvijā

NRA PĒTA, cik lielu algu saņemsim Latvijas valsts simtgadē

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Nākamajā gadā – Latvijas simtgades gadā – vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, prognozē Swedbank. Salīdzinot ar 2013. gadu, kad Latvija svinēja 95. dzimšanas dienu, vidējā alga tad būtu pieaugusi par aptuveni 284 eiro mēnesī. Valsts amatpersonām atalgojuma kāpums būs vēl iespaidīgāks – piemēram, ministriem algas pieaugs par 1612 eiro mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu, liecina Neatkarīgās pētījums.

Piecu gadu laikā ministri būs saņēmuši 67% lielu algas pielikumu. Minimālā alga šajā pašā laikā būs pieaugusi par 145 eiro mēnesī jeb 51 procentu. Piepildoties optimistiskajām prognozēm par 1000 eiro lielu vidējo algu, tā piecu gadu laikā būs pieaugusi par 284 eiro jeb par 40 procentiem.

Vidējā alga raušas augšup

«Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt - uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Ja man pavasarī vēl šķita, ka diez vai tas 2018. gadā notiks, tad pašlaik izskatās, ka nākamajā gadā - uz Latvijas simtgades svinībām - vidējā oficiālā alga valstī būs 1000 eiro,» prognozē Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka šāds vidējās bruto darba algas lielums tiks sasniegts tad, ja pasaulē nenotiks nekas negatīvs.

Ekrānšāviņš no avīzes

Salīdzinot ar šā gada sākumu, vidējās algas pieaugums tad būtu mērāms ar divciparu skaitli.

Tas gan nenozīmē, ka visi strādājošie nākamgad saņems šādu algas pielikumu. Pēc M. Kazāka skaidrotā, daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt aptuveni sešu septiņu procentu apmērā.

Jau šogad vidējā alga augusi ļoti strauji - šā gada jūlijā tā bija 942 eiro pirms nodokļu nomaksas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, uzsver, ka pieaugošais darbaspēka pieprasījums šogad Latvijā veicina strauju algu kāpumu. Pēc viņa prognozēm, algu kāpums Latvijā varētu pietuvoties desmit procentiem. Ja šīs prognozes piepildīsies, šogad naudas izteiksmē vidējā alga Latvijā būs 936 eiro mēnesī.

Ministriem algas augušas straujāk nekā citiem

Līdz ar vidējās algas kāpumu, aug arī deputātu un ministru ienākumi, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu virknei amatpersonu atalgojumu nosaka pēc vidējās algas valstī, to reizinot ar attiecīgu koeficientu. Piemēram, premjerministra algas aprēķināšanai tas ir 4,93; ministriem - 4,68; valsts kontrolierim un tiesībsargam - 4,05; Saeimas deputātiem - 3,2. Tā kā Centrālā statistikas pārvalde gada vidējo algu paziņo tikai nākamajā gadā, tad amatpersonām algu faktiski rēķina, izmantojot aizpagājušā gada datus. Piemēram, šā gada aprēķinam izmanto 2015. gada datus, bet nākamgad amatpersonu algas rēķinās, par pamatu izmantojot 2016. gada vidējo algu. Tas nozīmē, ka amatpersonu atalgojuma izmaiņām vajadzētu būt proporcionālām tam, kā mainās algas valstī. Taču, tā kā 2016. gadā daļai amatpersonu tika krietni palielināts koeficients, piemēram, ministriem no 3,648 uz 4,68, viņiem algas kopš 2013. gada pieaugušas straujāk nekā valstī vidēji. Ministru atalgojums uz papīra nākamgad būs 4020 eiro, kas ir par 1612 eiro jeb 67 procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Salīdzināšanai - minimālās algas pieaugums kopš 2013. gada, kad tā bija 285 eiro, būs aptuveni 145 eiro jeb par 51 procentu.

Pieņemot, ka nākamgad vidējā alga būs 1000 eiro, ministriem 2020. gadā par tiešo darba pienākumu veikšanu maksās 4680 eiro mēnesī uz papīra, premjeram - 4930 eiro mēnesī uz papīra, ierindas Saeimas deputātiem - 3200 eiro mēnesī, ja, protams, nemainīsies likumdošana.

Inflācija uz mielasta galda

Ar atalgojuma pieaugumu vienlaikus sagaidāma arī secīgāka inflācija. «Pakalpojumu cenas lielā mērā ietekmē darba tirgus, kas parasti ekonomikas tendences atspoguļo ar nelielu kavēšanos. Šobrīd pakalpojumu cenas aug aptuveni 3%. Silstošais darba tirgus un augošie iedzīvotāju ienākumi gan spiedīs, gan ļaus celt šīs cenas tuvākajos gados. To, piemēram, varam redzēt kaimiņos. Igaunijā un Lietuvā, pakalpojumu cenas aug aptuveni 4-5%, Lietuvā dažos mēnešos cenu kāpums bijis pat tuvāk 7%. Viens no faktoriem straujākai pakalpojumu cenu izaugsmei ir tas, ka abās valstīs darba tirgus ir karstāks, un algu izaugsme jau ilgāku laiku bijusi strauja. Nav teikts, ka Latvijā arī redzēsim tieši šādus ciparus, bet augšupejoša pakalpojumu cenu tendence nākotnē, visticamāk, būs arī mums,» pieļāva Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava. Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka nākamā gada pirmajos mēnešos inflācijas kāpums strauji pietuvosies 4%. Turpmākajos mēnešos inflācija varētu pierimt, taču visdrīzāk temps turēsies virs trim procentiem. Arī, viņaprāt, galvenie faktori, kas noteiks tālāku cenu kāpumu, ir izaugsmes nostiprināšanās, situācija darba tirgū, algu kāpums un kopumā labvēlīgie apstākļi patēriņam, ko nākamgad vēl stimulēs nodokļu samazinājums.

«Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu - mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts - algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu un cenu spirāli neredzēsim,» M. Kazāks ir pārliecināts.

Patēriņa cenu kāpums nozīmē, ka par algu pieaugumu varētu būt pāragri priecāties, jo jārēķinās, ka daļu no algu pieauguma noēdīs cenu kāpums precēm un pakalpojumiem. Tāpēc iespējams, ka simtgades svinību atzīmēšana ar svētku maltīti, koncerta apmeklējumu vai kādu citu pasākumu izmaksās dārgāk, nekā gaidīts.

Komentāri [17]
#
a vodka ir 15.novembris 2017 9:12 atbildēt
ko tas lācītis čurā pretvēju
 
#
Glāsts 14.novembris 2017 22:25 atbildēt
:) Kā svensoni maksās.
 
#
retors 14.novembris 2017 22:22 atbildēt
Ministru un deputātu algas vajag piesaistīt nevis vidējai algai, bet minimālai. Tie cipari viņiem ir tik nereāli...Džini koeficients tur vispār ir uzsprādzis!!! Vai citās valstīs arī valsts dāsni šķiežas un apber ierēdņus ar naudu tik "smagi strādājot"?
 
#
Dombrovskis » retors 14.novembris 2017 22:27 atbildēt
Piekrītu...Nav normāli. Latvijā 2015. gadā Džini koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā. Kādam tie koeficienti ierēdņiem ir jāpārrēķina...
 
#
fday 14.novembris 2017 15:19 atbildēt
Mazajos uzņēmumos strādājošo alga nākamgad ar likumu tiek samazināta no 720 uz 566 eur. Laimīgu Jauno gadu!
 
#
Ridziniece 14.novembris 2017 11:06 atbildēt
Man vidējā alga pat visrožainākajos sapņos nerādās. Un visiem cilvēkiem man apkārt arī. Jāpiebilst, ka deputātu viņu vidū nav.
 
#
mareks » Ridziniece 15.novembris 2017 8:11 atbildēt
nu pēc statistikas trešdaļa saņem minimālo tikai ,es arī nepazīstu kas to saņem ,paskataties tie kuri uz mūsu rēķina dzīvo algas tādas ka par visu mūžu viņa mēnešalgu nenopelnīsi ,viņi jau nepelna ,bet saņem ,visus banķierus kuri slauc mūs un miljonāri ir ,pieliec 100 bezpajumniekus bet videji visi biezie ,paskat mūsu pensijas ,tur ir valsts patiesais stāvoklis
 
Skatīt visus 17 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers