Latvijā: Vējonis: Militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri 33 komentāri
 
Latvijā

Vējonis: Militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri

 
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Militārā ziņā Latvija vēl nekad nav bijusi tik stipra un droša, kam par iemeslu kalpo uzticamu sabiedroto atbalsts, par godu Lāčplēša dienai rīkotajā militārajā parādē pie Brīvības pieminekļa teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams. Tiešām - militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri," savā uzrunā sacīja Valsts prezidents.

Viņaprāt tāda palīdzība nav pašsaprotama, jo uz tādu var cerēt tikai tad, ja Latvija pati ar saviem spēkiem ir gatava nosargāt savu brīvību. "Karavīrs ir profesija. Cīnīties par savu valsti - tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu - iestājieties par Latviju," sacīja Vējonis.

Turklāt Valsts prezidents savā uzrunā pateicās tiem, kas viņaprāt ir stājušies pirmajās rindās, proti, Latvijas karavīriem, zemessargiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem.

"Drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība - augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku," aicināja Vējonis.

Kā ziņots, šodien godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, valstī tiek svinēta Lāčplēša diena. Tā tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu "V".

Tāpat liela nozīme Bermontiādes laikā bija ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā "Latopress" biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, "Latopress" darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.

Komentāri [33]
#
Glāsts 11.novembris 2017 23:01 atbildēt
Nu bet... Ūdens lielgabali un elektrošoks vien ko nozīmē.
 
#
Kvadrāts 11.novembris 2017 21:19 atbildēt
Ar katru dienu drošība tikai palielinās un palielinās, bet reņģēdājiem vēl nepieliec - kam un kāda drošība. Prātiņ, nāc mājās!
"Gan mirstības, gan migrācijas dēļ ikdienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 55 cilvēkiem. Mēnesī tas ir par 1650, bet gadā par 23 tūkstošiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka katru mēnesi mēs paliekam nabagāki par vienu mazpilsētu vai pagastu."
Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš. (Radio Baltkom/ kas jauns.lv)
 
#
Vājonis 11.novembris 2017 21:18 atbildēt
Tik daudz svecīšu pie manas t.i. Prezidenta pils! Patīkami apzināties, ka tauta mani tā mīl un ciena! ;)
 
#
teļš 11.novembris 2017 18:20 atbildēt
Kad lielisies ka labklajibas zina,tad kad nebus vairs kam,,patrioti
 
#
Raimonds 11.novembris 2017 17:48 atbildēt
Un ko saka militārie eksperti, tas pats Tomass Lūkass, speciāli !!! par Latviju - pat ja jūs izmantosiet savas valsts militarizācijai nevis 2% ... bet 20% no sava IKP ... nu kaut vai visus 100% ... tas nekādā veidā nepalielinās jūsu valsts drošību.
Un būsim jau nu atklāti. ..ja te būs konflikti, tad nekāda ASV te nesāks karu ar Krieviju kaut kādas tur Latvijas dēļ. Mēs gan ASV, gan Eiropai, no militārā viedokļa, esam vajadzīgi tikai kā buferzona un lielgabalgaļa ... nekas vairāk. Bet kas pēc tam ar Latviju notiks, tas šīs lielvalstis vispār neinteresē... vai te vispār cilvēki paliks ...
Savukārt mūsu nomenklatūra un politiskā kliķe būs pirmās, kas aizbēgs, pat nepaspējot mums pateikt - "Jūs tur visi palieciet savās vietās" ...
 
#
_________ » Raimonds 11.novembris 2017 20:55 atbildēt
te ir NATO teritorija!
nav svarīgi, kāds ir tās valsts nosaukums, kura atrodas šajā teritorijā.
svarīgi ir tas ka te ir NATO teritorija, no kuras NATO neatdos krievijai pat vienu kvadrātcentimetru
 
#
Raimonds » _________ 11.novembris 2017 21:04 atbildēt
Te daži iedomājušies, ka Latvija ir tik svarīga un nozīmīga valsts, ka nav neviens cilvēks uz pasaules (mazus bērnus ieskaitot) kuri nezinātu, kur tāda Latvija atrodas un kāda ir viņas vēsture.
Nē! Tā nav! Lielākā daļa par tādu Latviju vispār neko nav dzirdējuši.
Bet to, ka te ir NATO teritorija un robeža ar agresīvo psihopātisko krievijas federāciju, gan zina gandrīz visi. Un ja būs jāaizstāv NATO teritorija no krievijas iebrukuma, dosies aizstāvēt bez minstināšanās!
 
#
guntis » Raimonds 12.novembris 2017 6:48 atbildēt
murgaināku teoriju grūti iedomāties. NATO zeļļi pirmie izčabēs no Latvijas tiko " agresīvā psihopātiskā krievijas federācija" pleskavā iekurbulēs tanku. Neviens saprātīgs NATO karavīrs, kuram ir ģimene un līgums par dienestu, neies mirt par kaut kādu tur Latviju. Neceri. Un nav nekādas NATO teritorijas, izbeidz murgot. NATO teritorija beidzās tur, kur beidzas Ādažu bāzes žogs. Un to tavu Latviju amerikāņi neuztver kā suverēnu valsti, bet gan kā sovjet repablik.
 
Skatīt visus 33 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers