Jau pagājušajā nedēļā vairākās Latvijas vietās bija novērojams sniegs, kas nozīmē, ka vēl pirms oficiālās sezonas sākuma Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) darbinieki veica šosezon pirmos ceļu tīrīšanas un kaisīšanas darbus. Šogad LAU ir ziemas sezonai sagatavojis 642 tehnikas vienības, 46 000 tonnu sāls un 15 000 tonnu sāls smilts maisījumu.
Latvijas Autoceļu uzturētāja pienākums ir 20 122 kilometru valsts autoceļu tīkla uzturēšana atbilstoši MK 2010. gada 9. marta noteikumiem Nr. 224 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Nereti tiek uzdots jautājums, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta uzturēšanas klase, jo katram šķiet, ka ceļš, ko viņš lieto, it īpaši ziemā, noteikti ir pelnījis augstāku uzturēšanas līmeni. Matemātika ir gauži vienkārša - ikdienas uzturēšanas līmenis ir tiešā veidā saistīts ar satiksmes intensitāti un ceļam piešķirto statusu: ar satiksmes intensitāti lielāku par 5000 transporta vienībām diennaktī ir noteikta visaugstākā uzturēšanas klase - A; 1000 līdz 5000 vienībām diennaktī - A1 klase, 500 līdz 1000 - B klase, ja vien šis ceļš nav definēts kā galvenais ceļš un attiecīgi tiek uzturēts A1 klases līmenī.
Publicitātes foto
Tālāk seko reģionālie un vietējie ceļi ar satiksmes intensitāti 100 līdz 500 vienību diennaktī, kas tiek uzturēti atbilstoši C klases noteikumiem, un ceļi ar intensitāti līdz 100 vienībām diennaktī, kas tiek uzturēti atbilstoši D klasei, kas bieži tiek definēta kā «pēc vajadzības», ja vien pa šiem ceļiem nekursē sabiedriskais transports un skolēnu autobusi - šādos gadījumos arī ceļi ar ļoti zemu satiksmes intensitāti tiek uzturēti C klases līmenī. Jāpiebilst, ka MK noteikumos izvirzītā prasība ceļu uzturēšanā atbilstošā līmenī ir jānodrošina nevis visu diennakti vienveidīgi, bet gan uz A klases ceļiem laika periodā no pulksten 6 līdz 22; A1 klases no pulksten 6 līdz 20; B klases no pulksten 6 līdz 18.
LAU valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Guntis Karps skaidro: «Lai nodrošinātu ceļu stāvokli atbilstoši noteiktajai uzturēšanas klasei, piemēram, uz A klases ceļiem, sākot no pulksten 6 no rīta, LAU dienesti darbus sāk jau pulksten 3. Trīs stundas ir pietiekami ilgs laiks, lai snigšanas apstākļos uz ceļa atkal būtu sasnidzis. Tādējādi bieži ceļiniekiem tiek izvirzīti nepamatoti pārmetumi. Lielākoties darbi tiek veikti laikā no pulksten 4 līdz 6 rītā. Mūsu cilvēki strādā ļoti atbildīgi un ziemās neskaita darba stundas - ja ir nepieciešams, tad iet un dara. Lai ceļu lietotājiem būtu informācija par darbu gaitu - kur, kad un kas strādā, Latvijas Valsts ceļu mājaslapā ir pieejama interaktīvā karte, kurā līdztekus informācijai par valsts galveno autoceļu brauktuvju stāvokli būs redzama LAU tehnika, kas strādā uz A un A1 klases ceļiem. Šosezon turpinām pērnās sezonas beigās uzsākto projektu ar Waze lietotni, ko izmanto vairāk nekā 100 000 autobraucēju Latvijā. Arī Waze varēs online režīmā redzēt visas kaisāmās mašīnas, kas tobrīd strādā uz A uzturēšanas klases ceļiem.»
Publicitātes foto
Kopumā atbilstoši A klasei Latvijā tiek uzturēti 776,46 km, A1 klasei 2638,65 km, B klasei 2902,30 km, C klasei 12 149,68 km. Lai operatīvi reaģētu uz ceļa apledojumu vai sniegu, Latvijā kopumā ir uzstādītas 53 ceļu meteostacijas, kā arī citi dienesti un paši braucēji ir aicināti zvanīt un ziņot par izmaiņām ceļu stāvoklī. Guntis Karps iesaka informācijas sniegšanai izmantot ne tikai vienoto diennakts bezmaksas informācijas tālruni 80005555, kam vajadzētu būt saglabātam katra autovadītāja telefonā, bet zvanīt tieši reģionālo nodaļu dežurantiem, tādējādi atslogojot vienotā tālruņa līniju, kas sliktos laika apstākļos bieži vien nespēj pieņemt visus zvanus. Tieši zvans ir operatīvākais veids, kā nodot informāciju autoceļu uzturētājiem. G. Karps aicina arī autobraucējus sagatavoties ziemai, sagatavot savus auto, riepas nomainīt, negaidot 1. decembri, un atcerēties, ka ziemā braukšanas stilam ir jābūt citādākam nekā vasarā - ātrums un distance ir jāizvēlas atbilstoši laika apstākļiem un ceļa seguma stāvoklim.
Jāpiebilst, ka meteostaciju sniegto informāciju Latvijas Valsts ceļi piedāvā izmantot arī pašvaldībām, tādējādi atvieglojot pašvaldību atbildīgo dienestu darbu. Savukārt autovadītāju informēšanai operatīvās ziņas par braukšanas apstākļiem ir pieejamas lvc.lv mājaslapā, kā arī no 1. novembra braucēji tiks informēti ar Waze aplikācijas starpniecību.
No 1. novembra darbu diennakts režīmā sāks 28 informatīvie un četru reģionu dežuranti, kā arī operatīvie dežuranti visā valsts autoceļu tīklā. Ziemas dienesta dežuranti visā valsts teritorijā kontrolē valsts autoceļu stāvokli, izmantojot tiešos novērojumus; veicot apsekošanu; sekojot līdzi laika ziņām; izmantojot informāciju no meteostacijām; izmantojot LVC Satiksmes informācijas centra informāciju, kas saņem ziņojumus no autoceļu lietotājiem, kā arī no dažādiem valsts dienestiem.
No 1. novembra oficiāli sākas Latvijas valsts ceļu ziemas uzturēšanas sezona, kas nozīmē, ka a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) dienesti strādās diennakts režīmā. Latvijā kopumā ir 90 314 kilometri ceļu un ielu, no tiem valsts pārziņā ir 20 122 kilometri, tajā skaitā 1672 kilometri galvenie ceļi, 5466 kilometri reģionālie un 12 927 kilometri vietējo ceļu. Ceļu uzturēšanai ziemas sezonā pēdējos gados ir paredzēts nedaudz virs 31 miljona eiro, taču reāli tiek iztērēts vairāk: piemēram, 2014./2015. gada ziemā bija nepieciešami 36,49 miljoni, savukārt 2017./2018. gada sezonā ieplānoti 31,69 miljoni eiro.
Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par MK noteikumos paredzēto augsto ziemas uzturēšanas standartu, kas likumsakarīgi arī izmaksā dārgi. Turklāt šī nauda netiek izmantota ceļu stāvokļa uzlabošanai vai vismaz noturēšanai esošajā līmenī, bet gan izkūst burtiskā nozīmē - sāls un smilts, kā arī patērētā degviela, samaksātās algas ir mirkļa ieguvums. Sabiedrības nostāja ir viennozīmīga - ceļiem ir jābūt drošiem, jo slideni un piesniguši ceļi prasa cilvēku dzīvības. Tajā pašā laikā bezpersoniska statistika liecina par citu tendenci: 2016. gadā uz valsts ceļiem gāja bojā 109 cilvēki, no viņiem uz augstākā līmeņa ceļiem ar sakārtotu infrastruktūru 50, uz reģionālajiem ceļiem 41, uz vietējās nozīmes 18. Ir vēl viena īpatnība, ar ko Latvija atšķiras no pārējās pasaules, kur visbiežāk autoavārijas ar smagām sekām ir tad, kad uzkrīt pirmais sniegs. Latvijā viennozīmīgi visvairāk bojāgājušo ir tieši vasarā - visvairāk jūlijā. Tātad vilkt paralēles ar sliktu ceļu stāvokli un bojāgājušajiem nav pamata. Protams, katra dzīvība ir Latvijai un piederīgajiem ļoti svarīga, bet šie dati liecina, ka visbiežāk nelaime notiek ne dēļ ceļa, bet gan dēļ nepareizās attieksmes, ar kādu sēžamies pie stūres. Varbūt ir pienācis pēdējais brīdis sākt domāt un izvēlēties savām spējām un laika apstākļiem atbilstošu braukšanas manieri.
***
UZZIŅAI
Visa LAU ziemas tehnika ir pārbaudīta un aprīkota ziemas uzturēšanas darbu veikšanai
Darbam ir gatavas 642 ziemas tehnikas vienības:
• universālās ziemas dienesta
• automašīnas - 210;
• autogreideri - 175;
• ekskavatori/iekrāvēji - 130;
• traktori - 114;
• buldozeri - 13.
Galvenie ziemas sezonas autoceļu uzturēšanas darbi:
• autoceļu attīrīšana no irdena sniega;
• autoceļu seguma kaisīšana ar pretapledojuma materiālu;
• autoceļu apsekošana un operatīvā kopšana;
• satiksmes organizācijas līdzekļu uzturēšana;
• autoceļu segumu bojājumu novēršana.
Ziemas dienesta informatīvo dežurantu reģionā tālruņu numuri
• Centra reģions - 67113509
Nodaļas (Rīga, Ogre, Jelgava, Bauska, Aizkraukle)
• Latgales reģions - 64622474
Nodaļas (Rēzekne, Ludza, Balvi, Daugavpils, Dagda, Preiļi, Jēkabpils)
• Kurzemes reģions - 63422827
Nodaļas (Talsi, Tukums, Ventspils, Liepāja, Kuldīga, Saldus, Dobele)
• Vidzemes reģions - 64220673
Nodaļas (Alūksne, Madona, Gulbene, Valmiera, Cēsis, Limbaži, Smiltene)
Ziņojumā svarīgi uzsvērt: konkrētu valsts autoceļu, kilometru (vai tuvāko māju nosaukumu, apdzīvoto vietu), kā arī raksturot problēmu (melnais ledus, aizputinājums, koks, bedre u.c.).
