Liecina par konfliktu ar Ventspils tranzītbiznesmeņiem
 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Aivars Lembergs liecināja par konfliktu starp viņu un miljonāriem Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku, Olafu Berķi un Genādiju Ševcovu.

Lembergs uzsvēra, ka konflikta cēlonim var būt liela nozīme, vērtējot četru miljonāru iepriekš tiesai sniegtās liecības.

Lembergs: «Šķiet, 2003. gadā akciju sabiedrība Ventspils nafta nopirka lielu akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju paketi, kontrolpaketi, un tā rezultātā Ventspils nafta deleģēja Latvijas kuģniecības padomē gan Stepanovu, gan Skoku. Faktiski viņi, īpaši Stepanovs, kļuva par tādiem kā kuratoriem attiecībā uz kuģniecību. To viņi visi četri darīja kopā, jo arī Berķis bija saistīts ar kuģošanu. Viņi to uzskatīja par lielu godu un lielu iespēju. 2004.-2005. gadā pasaulē bija ļoti labas frakta likmes, samaksa par kuģa diennakts nomu. Tai laikā kuģa diennakts noma bija trīsdesmit pieci tūkstoši ASV dolāru. Pēc desmit gadiem frakta likme nokritās līdz apmēram desmit - divpadsmit tūkstošiem dolāru diennaktī. Es arī nopirku lielu Latvijas kuģniecības akciju paketi. Taču viņi tur visu šeptēja. Nu, ne šeptēja, bet vadīja. Bija pārliecība, ka vadība notiek pēc labākajiem standartiem. Kad Ventspils naftā nomainījās vadība, nomainījās vadība arī Latvijas kuģniecībā, un izrādījās, ka bija uztaisīta noziedzīga shēma. Starp kuģa īpašnieku - Latvijas kuģniecību vai Latvijas kuģniecības meitaskompāniju - tika novietota pa vidu [starpnieka] kompānija. Respektīvi starp kuģa īpašnieku - Latvijas kuģniecību - un to, kas paņem kuģi fraktā, jeb fraktētāju, tika izveidota pa vidu [starpnieka] kompānija, un to visu kūrēja Oļegs Stepanovs. Fraktētājs maksāja manā piemērā trīsdesmit piecus tūkstošus Stepanova kontrolētai kompānijai, šo četru cilvēku kontrolētai kompānijai, bet Latvijas kuģniecība no tās naudas saņēma par kādu trešdaļu mazāk - kādus desmit tūkstošus dolāru mazāk. Tā shēma bija darbojusies apmēram pusotru gadu. Plus tai darbojās vēl līdzīgas shēmas par kuģu remontiem, par kuģu bunkerēšanu. Nomainoties Latvijas kuģniecības vadībai, 2006. gada sākumā izrādījās, ka kuģniecībai garām ir aizgājuši ienākumi -apmēram simt astoņdesmit miljoni dolāru. Tas bija liels skandāls. Pirmkārt, Latvijas kuģniecība taču bija publiska akciju sabiedrība. Otrkārt, tā darīt vienkārši nedrīkst. Latvijas kuģniecība pacēla prasību Anglijas tiesā, pirmkārt, jau pret Stepanovu, bet ne par simt astoņdesmit, bet par simt divdesmit miljoniem ASV dolāru. Anglijas tiesā Mārtiņš Kvēps, kurš arī šajā krimināllietā figurē kā liecinieks, par kuru es teicu, ka viņš pārstāv šo četrinieku, pārstāvēja Stepanovu. Anglijas tiesā Berķis, Skoks un Ševcovs noliecināja, ka - jā, tik tiešām tāda shēma ir bijusi, bet tā shēma ir darbojusies tāpēc, ka, lūk, viņi ir Latvijas kuģniecības īpašnieki, gan arī to [pa vidu darbojošos] kompāniju īpašnieki, tādēļ, tā teikt, peļņas cenas tikai mainījušās. Viņi šajā tiesvedībā mēģināja ievilkt arī mani, sakot, ka es tur esot bijis klāt un, tā teikt, visu esot organizējis. Taču viņiem šis pasākums pret mani beidzās ar pilnu fiasko. Kaut gan tas ilga aptuveni trīs gadus. Beigu beigās Stepanovs tiesu zaudēja, un līdz ar to viss četrinieks to tiesu zaudēja. Tos simt divdesmit miljonus no Stepanova nepiedzina. Cik es zinu, viņš zaudēja kaut kādus simt piecdesmit miljonus savu aktīvu. Viņu liecības Londonas tiesā es varu iesniegt šajā tiesā. Tā ir lielāka kaudze ar materiāliem, nekā saistībā ar šo krimināllietu, un tā ir bezjēdzīga, bet es tik tiešām varētu viņu liecības iesniegt, jo tur tas viss būtu redzams. Protams, ka šāda veida darbību [peļņas samazināšanu publiskai akciju sabiedrībai] es nekādā veidā nevarēju atbalstīt un neatbalstīju. Viņi centās mani pēc iespējas ievilkt visā tajā Londonas tiesvedībā.

Protams, tiesvedība Lielbritānijā ir ārkārtīgi dārga. Ja jums nav kādu divu trīs miljonu sterliņu mārciņu, tad jūs nemaz neceriet tur ar kaut ko tiesāties. Par cik es tiesu vinnēju, es dabūju naudu - nu ne es, bet tie, kas finansēja tiesvedību, dabūja naudu atpakaļ, un tā lieta beidzās.

Tā ir tikai viena epizode, kura ir ļoti skaidra. Bija arī krimināllieta pret Stepanovu. Starp citu, bija krimināllieta Ekonomikas policijā. Cik es saprotu, tad tur Stepanovs ar Ekonomisko policiju par kaut ko vienojās.

Tiesnesis Boriss Geimans: - Tas viņam bija pamats jūs apmelot?

Lembergs: - Pamats bija apmelot! Ja jau viņi pazaudēja piecdesmit miljonu aktīvus, es jau teicu, tad ir pamats apmelot. Es varu iesniegt viņu liecības Londonas tiesā. Tās ir oficiālas, zem zvēresta dotas liecības. Viņu vārdā liecību sniedza arī Mārtiņš Kvēps.