Latvijā: Sadarbība starp Zviedrijas un Baltijas valstu armiju var būt vēl ciešāka 1 komentāri
 
Latvijā

Sadarbība starp Zviedrijas un Baltijas valstu armiju var būt vēl ciešāka

 
Svenska Dagbladet/ SCANPIX

Sadarbību starp Zviedrijas un Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem iespējams padarīt vēl ciešāku, intervijā norādīja Atlantijas padomes Nākotnes Eiropas iniciatīvas Ziemeļeiropas direktore un Zviedrijas Aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre Anna Vislandere.

Ņemot vērā to, ka Zviedrija atrodas tuvu Baltijai un Zviedrijas drošības politika paredz, ka valstij ir jābūt spējīgai palīdzēt, kontaktus būtu nepieciešams pastiprināt un vienam otru jāiepazīst vēl labāk, uzskata eksperte. Viņa pauda pārliecību, ka ciešāka sadarbība ir svarīga un neizslēdza iespēju to pastiprināt attiecībā uz gaisa telpu un jūras spēkiem.

"Mēs varētu iesaistīties vēl vairāk, piemēram, Zviedrija varētu piedalīties gaisa telpas patrulēšanas misijā ar savām lidmašīnām. Nedomāju, ka tas būtu neiespējami. Tāpat mēs varētu pievienot zviedru kuģus jūras spēkiem, lai turpinātu strādāt kopā šādi," pieļāva Vislandere.

Zviedrijas Aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre uzsvēra, ka pret Krievijas uzbrukumu Rietumu vērtībām Zviedrija necīnās viena, bet gan kopā ar ES dalībvalstīm, ir tuva NATO partnere un arī ANO Drošības padomes locekle, tādējādi Zviedrija aizstāv arī visas pasaules vērtības. "Domāju, ka mēs nepavisam neesam vientuļi sajūtā, ka Krievija mūs izaicina," piebilda eksperte.

Viņa skaidroja, ka vēršanās pret Zviedriju ir tāda pati kā pret daudzām citām Rietumu valstīm, tomēr Ziemeļeiropas valsts nav Krievijas propagandas un dezinformācijas galveno mērķu vidū.

Svenska Dagbladet/ SCANPIX

Vislandere norādīja, ka Zviedrija izjūt spiedienu divās pamata tēmās - Ukrainas jautājumā un jautājumā par Zviedrijas iespējamo iestāšanos NATO. Ņemot vērā to, ka Zviedrija ieņem ļoti stingru pozīciju pret Krieviju Ukrainas kara sakarā, valsts pieredzējusi pat viltotu vēstuļu izsūtīšanu Zviedrijas aizsardzības ministra vārdā un citus gadījumus, teica Zviedrijas Aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre.

"Tāpat mēs pastāvīgi dzirdam no Krievijas amatpersonām, no Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova, pat no paša Krievijas prezidenta Vladimira Putina, ka gadījumā, ja Zviedrija pievienotos NATO, Krievijai nāktos tam pievērsties un pielāgoties šai jaunajai situācijai. Protams, ir mazliet nepatīkami dzirdēt šāda veida paziņojumus, kad par savu drošības politiku Zviedrija lemj pati, un šajā sakarā mēs gribētu dzirdēt cita veida izteikumus," nožēlu pauda Vislandere.

Pēc viņas domām, Zviedrijas iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši skeptiski pret Krieviju, ko uzrāda arī sabiedriskās domas aptauju rezultāti, proti, zviedri ir starp pašiem skeptiskākajiem. Vislandere skaidroja, ka šāds noskaņojums bijis jau pirms Krimas aneksijas un tam pamatā ir arī Zviedrijas vēsture.

"Krievijai priekšā stāv šāds slieksnis, kam nav viegli tikt pāri. Mēs esam diezgan dzīvespriecīgi, mums nav krievu minoritātes, mums pat nav robežas ar Krieviju un nekādu vēsturisko saišu. Tas, ko Krievija varētu pasākt, ir mēģinājumi ietekmēt dažas grupas jautājumā par iestāšanos NATO, lai tās kļūtu svārstīgas un skandinātu, ka nav nekādas jēgas pievienoties aliansei, lai pasliktinātu attiecības ar Krieviju," pieļāva eksperte.

Viņa vērsa uzmanību, ka Zviedrijas medijos aizvien plašāk tiek diskutēts par to, kā tikt galā ar dažādiem Krievijas paziņojumiem, kuru saturs visdrīzāk tautā tiek uztverts nekritiski, kā patiesība. Mediji pret to tagad izturoties daudz uzmanīgāk, un līdz ar to sabiedrība kļūst aizvien informētāka par to, ka šādas lietas notiek.

Komentāri [1]
#
Skeneris 22.oktobris 2017 19:15 atbildēt
Starp Zviedriju un Latviju ir Somijas, Igaunijas un Krievijas armijas?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers