Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

NRA PĒTA, cik nodokļu maksātājiem izmaksā gripas sezona

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Gripa nav viegla saslimšana, tuvojoties gripas sezonai, atgādina eksperti. Pagājušās gripas sezonas laikā ar gripu vai tās radītām komplikācijām nomira 76 cilvēki, bet nopietna ārstēšanās bija nepieciešama vairāk nekā diviem tūkstošiem pacientu ar gripu vai gripas izraisītu pneimoniju.

Veselības nozares speciālisti atgādina par iespēju vakcinēties, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuriem vislielākais risks gripas dēļ gūt veselībai vai pat dzīvībai bīstamus traucējumus.

Pagājušās (2016.-2017. gada) gripas sezonas laikā ar gripu nomira seši cilvēki darbspējas vecumā - no 30 līdz 59 gadiem, bet vecumā no 60 līdz 90 un vairāk gadiem - 70. Lielākais skaits gripas upuru bija sievietes un vīrieši 80 līdz 89 gadu vecumā. Slimību profilakses un kontroles centra eksperts Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka gandrīz visiem mirušajiem bija hroniskas saslimšanas, visbiežāk sirds asinsvadu slimības. Vismaz 14 gadījumos pacienti bija ar gripu inficējušies, ārstējoties slimnīcā. «Pacientam bija vajadzīga mediķu palīdzība, bet, nonākot slimnīcā, viņš no kāda cita pacienta, kas jau bija slims ar gripu, vai medicīnas darbinieka inficējās ar gripu,» ar nožēlu saka J. Perevoščikovs, uzsverot nepieciešamību vakcinēties pret gripu. Vairāk nekā divarpus tūkstošiem cilvēku pagājušās gripas sezonas laikā bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, no viņiem ap 400 pacientiem - gripas izraisītas pneimonijas dēļ. Ņemot vērā, ka valstī ir pieejama gripas vakcīna, turklāt atsevišķām iedzīvotāju grupām bez maksas vai ar 50 procentu kompensāciju, mirstības un saslimstības dati ir ļoti augsti, cilvēki neizmanto iespēju sevi pasargāt. «Neviena cita slimība valstij nenodara tik lielus zaudējumus kā gripa,» atzīst J. Perevoščikovs. Valsts zaudē cilvēkus, ģimenes - iztikas līdzekļus, bet arī valsts - budžeta naudu. Pēc Nacionālā Veselības dienesta datiem, pagājusī gripas epidēmija ambulatorajā veselības aprūpes jomā izmaksājusi pusotru miljonu eiro (papildus tam 3,6 miljoni izlietoti, ārstējot akūtas augšējo elpceļu infekcijas), bet slimnīcās gripas ārstēšana maksājusi 3,7 miljonus eiro. «Neraugoties uz bieži vien īsu gripas epidēmijas laiku, ikgadējais gripas izraisītās ekonomiskās un veselības aprūpes slogs ir ievērojams,» secina eksperts.

Precīzi pateikt, kad šogad sāksies gripas saslimšanas sezona, nevar, taču ierasti pirmie saslimšanas gadījumi ir decembrī, bet gripas uzliesmojums sākas janvāra beigās. Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Antra Fogele atgādināja, ka 100 procentu apmērā vakcīnu apmaksā bērniem no sešiem līdz 24 mēnešiem un bērniem līdz 18 gadiem, ja bērns slimo ar kādu noteiktu hronisku saslimšanu. Pusi vakcīnas cenas apmaksā grūtniecēm, cilvēkiem virs 65 gadu vecuma, kā arī hronisku slimību pacientiem. Latvijā ir vieni no zemākajiem pretgripas vakcinācijas rādītājiem Eiropā. Viens no iemesliem ir neticība gripas vakcīnai, taču, kā uzsver Bērnu slimnīcas vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska, gripas vakcīnas efektivitāte un drošums ir pierādīti. «Vakcinēšanās satricina imūnsistēmu mazāk nekā viens brauciens sabiedriskajā transportā vai viena diena darba vietā,» uzsvēra ārste.