Latvijā: Lielo uzņēmumu vērtība aug 2 komentāri
 
Latvijā

Lielo uzņēmumu vērtība aug

 
KOLEKCIONāRS. Valsts a/s Latvenergo prezidents Āris Žīgurs ar kārtējo Top 101 laureāta balvu / F64

Latvijas nozīmīgāko uzņēmumu nominālvērtības pieaugums atbilst eiro vērtības zudumam šīs naudas drukāšanas dēļ.

Fondu birža Nasdaq Riga un biznesa konsultāciju firma Prudentia vakar laida klajā 101 vērtīgākā Latvijas uzņēmuma vērtējumu atbilstoši pieņēmumiem, cik varētu maksāt to akcijas, ja tās tiktu kotētas biržā. Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga AuziņaMelalksne un Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš solīja darbu turpināt vēl vismaz tik ilgi, līdz kamēr vismaz pusei no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem akcijas tiks kotētas biržā reāli, kas atbrīvotu no pienākuma nodarboties ar pieņēmumiem par akciju cenu, ja akcijas būtu izlaistas. Ja drošāku ziņu nav, tad paldies Nasdaq Riga un Prudentia, kā arī Firmas.lv par to paveikto darbu, kas sniedz ieskatu Latvijas ekonomikā.

«Veidojam Top 101 jau 12 gadu, un ir liels prieks par tādiem notikumiem Latvijas ekonomikā, kas pozitīvi ietekmējuši šo uzņēmumu kopējo vērtību. Tā gada laikā ir pieaugusi no 15,7 miljardiem eiro līdz 17,6 miljardiem eiro jeb par 12%,» K. Krastiņš teica savā uzrunā. Publiskās runās viņš un līdzīgi Latvijas ekonomikas fasādes spodrinātāji cenšas to nepieminēt, bet sarunā ar Neatkarīgo viņš nesāka noliegt uzņēmumu nominālvērtības pieauguma saistību ar eiro drukāšanu. Kā zināms, Eiropas Centrālā banka kopš 2015. gada pavasara ik mēnesi atpērk valstu un privātfirmu parādzīmes par 50 līdz 80 miljardiem eiro. Rezultātā līdz šim brīdim emitēti 2,25 triljoni ar parādzīmēm, t.i., tikai ar parādiem segtu eiro, kas veido 19% no 11,7 triljoniem vispār emitēto eiro. Kādā veidā var piespiest Latvijas un pat visas pasaules iedzīvotājus ņemt pretī ar parādiem segtu naudu? Tādā, ka ne uz viena eiro nav rakstīts, ka tas segts ar parādzīmi, nevis ar reālu vērtību. Visa nauda tiek sajaukta kopējā masā, taču katras naudas zīmes vērtība jeb pirktspēja samazinās. Nasdaq Riga un Prudentia mērījums ir trešais ļoti līdzīgais eiro vērtības zuduma rādītājs. Šā gada pavasarī Neatkarīgā konstatēja pārtikas sadārdzināšanos pēdējā gada laikā par 13%, pavisam nesen Satiksmes ministrija atklāja ceļu būves darbu iepirkumu sadārdzināšanos par 14%, un tagad +12% uzņēmumu vērtībai apliecina tieši to pašu.

Ceļu būves uzņēmumi līdz Top 101 paši nav tikuši, bet to ienākumus līdzsvarojošais izdevumu palielinājums satecējis turpat, kur parasti. Pirmais no Top 101 ir Latvenergo jau desmito reizi no 12 reizēm. Tas loģiski, jo šā uzņēmuma klienti taču ir visi pārējie Top 101 un vispār Latvijas uzņēmumi, par Latvijas sarūkošo iedzīvotāju skaitu labāk pat neieminoties. Latvenergo vērtība skaitās pieaugusi no 1,31 līdz 1,75 miljardiem eiro un ļāvusi apsteigt radniecīgo Eesti energia, vismaz pēc Rīgā veiktiem aprēķiniem. Ar +34% Latvenergo gandrīz divkārt apsteidz eiro emisijas rādītāju.

No otrās vietas pērn uz piekto vietu tagad noslīdējusi Swedbank, kas atspoguļo izmaiņas Swedbank Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu kapitāla iegrāmatošanā bez ietekmes uz bankas reālo darbību. Lēcienu no astotās uz trešo vietu paveicis datortehnikas un programmu ražotājs Mikrotīkls. Swedbank kritiens ļāvis pavirzīties uz augšu Latvijas dzelzceļam, kaut tranzīta nozarei grūtie laiki atspoguļojas citu šīs nozares uzņēmu paslīdēšanā sarakstā uz leju. Strīdi par Lattelecom un LMT likteni liek skatam aizķerties pie tāda vērtējuma, ka Lattelecom ar +18 miljoniem jeb +4% eiro sarakstā kāpis par vienu vietu uz augšu, bet LMT ar -25 miljoniem jeb -7% eiro zaudējis piecas pozīcijas un vietu vērtīgāko uzņēmumu pirmajā desmitniekā.



Komentāri [2]
#
Ko mums no tā būs secināt? 19.oktobris 2017 15:23 atbildēt
Ar pārdošanu nevajag steigties!
 
#
ve 19.oktobris 2017 14:49 atbildēt
Aug uzņēmumu vērtība ,aug priekšnieku vēderi.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers