Kaitīgi un veselībai nedraudzīgi darba vides riska faktori (trokšņi, putekļi, vibrācijas, pārslodze, vienveidīgas kustības, stress u.c.) ir sastopami jebkurā profesijā. Taču darba devēju un ņēmēju vidū ne visi to izprot un pievērš tam pienācīgu uzmanību. Bet šādai attieksmei sekas var būt bēdīgas: nelaimes gadījumi un ielaistas arodslimības. Piemēram, pērn Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 1800 nelaimes gadījumu, bet pirmreizējo arodslimnieku skaits pārsniedza 1300.
Valsts Darba inspekcija (VDI) katru gadu veic tematiskās pārbaudes uzņēmumos, un galvenā uzmanība pievērsta darba aizsardzībai un drošībai darbā: vai uzņēmumam ir darba aizsardzības speciālists (to var piesaistīt arī kā ārpakalpojumu), vai ir veikta darba vides risku novērtēšana (tas jādara reizi gadā), vai ir izstrādāts pasākumu plāns, kā šos risku mazināt, vai par drošām darba metodēm ir instruēti un apmācīti darbinieki, vai ir nodrošināts vajadzīgais darba aprīkojums, tostarp individuālie aizsardzības līdzekļi.
Statistika neiepriecina
Šogad tematiskās pārbaudes (gan saskaņotas, gan nebrīdinot par ierašanos) notika pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos, būvniecības, lauksaimniecības un no oktobra arī transporta nozarē, jo, kā liecina VDI statistika, šo nozaru uzņēmumos visbiežāk notiek nelaimes gadījumi, turklāt ar smagām vai letālām sekām. Kopumā tiek veikti vismaz 10 000 apsekojumu.
VDI Darba aizsardzības nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna informē, ka pērn kopumā tika reģistrēti 1849 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 184 bija ar smagām sekām un nopietnu kaitējumu darbinieka veselībai, bet 38 gadījumos bija letāls iznākums. Šā gada 9 mēnešos reģistrēti 1238 nelaimes gadījumi, 111 bija smagas sekas, 10 gadījumos darbinieks gāja bojā. Vistraumatiskākā nozare ir apstrādes rūpniecība, precīzāk - kokapstrāde un pārtikas produktu un dzērienu ražošana, bet letālie gadījumi visbiežāk notiek transporta nozarē.
Virkne pārkāpumu
Pērn uzņēmumu pārbaudēs tika konstatēti 15 547 pārkāpumi, no tiem 65% bija saistīti ar darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu, piemēram, nebija veikta darba vides risku novērtēšana, pasākumu izstrāde to mazināšanai, darbinieki nebija apmācīti par drošiem darba paņēmieniem vai notikušās apmācības nebija atbilstoši dokumentētas, kā arī daudzos uzņēmumos netika ievērots obligāto veselības pārbaužu periodiskums. Taču tieši pārbaudes, savlaicīga vēršanās pie ārsta var atklāt arodslimības to veidošanās pirmsākumā. Tomēr cilvēki pie ārsta nesteidzas, secina Latvijas Arodslimību ārstu biedrības prezidente, profesore Maija Eglīte. «Latvijas iedzīvotāji ir ļoti pacietīgi - viņi strādā par spīti sāpēm, jo baidās iet pie ārsta, baidās no varbūtējās diagnozes un baidās zaudēt darbu. Cilvēki strādā līdz pēdējam, tāpēc pārsvarā Latvijā arodslimības tiek atklātas jau hroniskā formā. Cilvēkam parasti atklāj vidēji trīs arodslimības vienlaikus. Gadu no gada reģistrējam aptuveni 1500 jaunu arodslimnieku,» norāda M. Eglīte.
Pērn tika reģistrēti 1364 pirmreizējie arodslimnieki, viskuplāk viņi pārstāvēja apstrādes rūpniecību, veselības un sociālo aprūpi, transporta un uzglabāšanas jomu, tirdzniecību un būvniecību.
Visbiežāk brīdina, nevis soda
VDI skaidro, ka, atklājot pārkāpumus darba aizsardzībā, visbiežāk tiek izdots rīkojums atklātās nepilnības novērst konkrētā termiņā. Darba devējam var arī tikt piemērotas soda sankcijas līdz pat 14 000 eiro, ja pārkāpumi konstatēti atkārtoti viena gada laikā vai pārkāpumi ir būtiski. «Taču galvenokārt inspekcija darba aizsardzības kontekstā izsaka brīdinājumus, soda naudas vairāk tiek piemērotas par darba tiesisko attiecību neievērošanu, piemēram, par nereģistrēto nodarbinātību. Šogad uzņēmumiem kopumā piemēroti administratīvie naudas sodi par kopējo summu 566 530 eiro,» skaidro I. Sūna. Ja inspekcija konstatē būtisku apdraudējumu strādājošo drošībai, VDI amatpersonai ir tiesības apturēt objekta darbību. Piemēram, šogad VDI izdeva 10 rīkojumus un 11 brīdinājumus par konkrēta objekta darbības apturēšanu.
Vieni domā, otriem vienalga
VDI secina, ka Latvijā ir gan darba devēji, kas iegulda darba aizsardzībā un redz, ka no tā ir atdeve: samazinās nelaimes gadījumu skaits, darbinieki ir produktīvāki, mazāk slimo, kā arī netrūkst tādu uzņēmumu, kas šos jautājumus uztver kā nebūtiskus un likumā noteiktās prasības izpilda formāli, ķeksīša pēc. «Svarīgi ir veikt izskaidrojošo darbu, sekot līdzi, lai aktivitātes darba riska mazināšanai reāli notiktu un tajās iesaistītos strādājošie. Un tas neprasa milzu naudas resursus, bet laiku un ieinteresētību. Nepietiek vien ar sakārtotu dokumentu mapīti, ko uzradīt pārbaužu gadījumā,» akcentē I. Sūna.
Un šādās divās kategorijās iedalāmi arī darbinieki - vieni aizdomājas par sava darba mūža un drošas darba vides sasaisti, citiem šis jautājums ir vienaldzīgs, viņi pat nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus vai klaji ignorē instrukcijas, piemēram, kā droši strādāt pie iekārtām.
Uzziņai!
Ļoti plaša informācija par drošu darba vidi un aizsardzību ir atrodama interneta vietnē www.straadvesels.lv - noderīgu lasāmvielu atradīs gan darba aizsardzības speciālisti, gan darba devēji, gan strādājošie. Tur publicētas drošas darba vides pamatprasības katrā nozarē, ieteikumi un padomi, kā mazināt darba vides riskus. Tur arī atrodams nelaimes gadījumu kalkulators, ļaujot izrēķināt, cik izmaksātu šāda ķibele darba vietā.
