Latvijā: Liepnieka aizstāvība: Digitālās TV lietā viņš bija sabiedrisko attiecību speciālists 1 komentāri
 
Latvijā

Liepnieka aizstāvība: Digitālās TV lietā viņš bija sabiedrisko attiecību speciālists

 
Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Viens no argumentiem, kas pierāda polittehnologa Jurģa Liepnieka krāpniecisku nolūku neesamību digitālās televīzijas ieviešanas gaitā, ir tas, ka viņš darījumā iesaistījās vien tālab, lai ar pusēm noslēgtu līgumu par sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumu sniegšanu, šodien Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā izskatāmās digitālās televīzijas krimināllietas tiesas debatēs uzsvēra Liepnieka aizstāvība.

Pēc aizstāvības teiktā, Andrejs Ēķis uzrunājis Liepnieku iesaistīties digitālās televīzijas darījumā, lūdzot izteikt Andrim Šķēlem piedāvājumu iegādāties viņam piederošās SIA "Kempmayer Media Latvia" 50% daļas.

Aizstāvība skaidroja, ka Liepnieks pirmās instances tiesā skaidrojis, ka nodarbojas ar sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumu sniegšanu, uzsverot, ka laikā, kad notika sarunas par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, viņš bijis viens no pieprasītākajiem speciālistiem minētajā sfērā. Tolaik Liepnieks norādīja, ka viņa vēršanās pie Šķēles, kas notika pēc Ēķa aicinājuma, bijusi ierasta prakse sabiedrisko attiecību jomā. Līdz ar to Liepnieka ieskatā tas tas nav bijis nekas neparasts.

Aizstāvība norādīja, ka minēto faktu apstiprina arī Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultanta Harija Krongona iepriekš sniegtā liecība, kurā viņš uzsvēra, ka Liepnieks digitālās televīzijas darījuma laikā sevi prezentējis kā sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistu, kura nodomi saistīti ar savas darbības sfēras jautājumiem.

Tāpat aizstāvība skaidroja, ka Ēķim, Liepniekam un Šķēlem, kuri bija iesaistīti minētajā darījumā, bija jāapzinās savi nodomi, tomēr tiesā uzklausīto personu liecības neliecina, ka tie bija krāpnieciski. Turklāt aizstāvības ieskatā arguments par krāpniecību neiztur kritiku, jo tad Ēķim nebūtu iemesla pārdot Šķēlem "Kempmayer Media Latvia" akcijas. Aizstāvība arī atzīmēja, ka, atbilstoši pirmās instances tiesas spriedumam, Šķēlem nav bijis nodoms izkrāpt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) mantu, kas, savukārt, balstoties uz minēto Ēķa, Liepnieka un Šķēles saskarsmi, pierāda, ka gan Ēķim, gan Liepniekam nebija iepriekšēji nodomi par krāpšanu, jo Šķēlem netika nodotas "Kempmayer Media Latvia" daļas.

Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Aizstāvība skaidroja, ka Šķēle akciju iegādi pārrunājis ar Ēķi, piekrītot iegādāties "Kempmayer Media Latvia" akcijas, kas pierāda, ka ne Liepniekam, ne Ēķim, ne Šķēlem nebija noziedzīgi nodomi, jo Šķēles un Ēķa sarunas bija par legālas uzņēmējdarbības veikšanu, uzsverot, ka Liepnieks notikušo nenoliedz.

Vienlaikus aizstāvība sacīja, ka nav arī pierādījumu, ka Liepnieks un Ēķis būtu noslēguši līgumus ar atsevišķām personām par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, kas aizstāvības ieskatā pierāda, ka viņi nav veikuši noziedzīgas darbības.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien apelācijas kārtībā turpina izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu.

Sēdē 26.jūnijā tiesa uzklausīja divu liecinieču liecības, kā arī apmierināja apsūdzētā un aizstāvības lūgumus par dokumentu pievienošanu lietas materiāliem. Līdz ar to tiesas izmeklēšana tika pabeigta, un nākamajā sēdē tika sāktas tiesas debates.

2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Komentāri [1]
#
didi 13.oktobris 2017 17:34 atbildēt
nu vienkārši eņģeļi, tikai spārnu trūkst!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers