Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pusmiljons eiro augstas klases sportistiem

© REUTERS/ SCANPIX

Šobrīd augstas klases sportistu sagatavošanas centros Valmierā, Ventspilī un Limbažos tiek gatavoti 37 sportisti, kuri varētu gūt labus rezultātus olimpiskajās spēlēs un Eiropas un pasaules mēroga sacensībās.

Katram no viņiem gadā tiek piešķirti 7500 eiro, bet kopumā no valsts budžeta līdz šā gada beigām šim mērķim būs iztērēti aptuveni 600 000 eiro. Arī turpmākos trīs gadus tam paredzēts finansējums.

Visvairāk augstas klases sportistu tiek gatavoti Ventspilī: svarcelšanā - 8, vieglatlētikā - 6, šorttrekā - 4. Valmierā tādu ir 14: BMX riteņbraukšanā, vieglatlētikā un peldēšanā. Vismazāk ir Limbažos - pieci - smaiļošanā un kanoe airēšanā. Abās pirmajās pilsētās jauno atlētu sagatavošanu sāka 2015. gada 1. septembrī, bet Limbažos - šā gada sākumā. Par valsts līdzekļiem šiem sportistiem nodrošināta dzīvošana, ēdināšana, mācību un treniņu darbs, medicīna un rehabilitācija, treneru algas, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs, piebilstot, ka bez jau minētajiem līdzekļiem arī pašvaldības nodrošina savu līdzfinansējumu. Viņš atzina, ka kopumā šo centru izveide ir attaisnojusies, it īpaši uzteicot BMX Valmierā un svarcelšanas sasniegumus Ventspilī. Būtiski uzlabojumi gan esot nepieciešami vieglatlētikas un peldēšanas programmās. Patlaban no visiem līdz šim centros gatavotajiem sportistiem atskaitīti septiņi: tam par iemeslu bijusi 25 gadu sasniegšana, kas ir maksimālais vecums šiem sportistiem, noteikto kritēriju nepildīšana vai arī aiziešana «pēc paša vēlēšanās».

Sēdē izskanēja arī ierosinājumi pilnveidot finansēšanas sistēmu. Piemēram, Valmierā investē līdzekļus savu audzēkņu testēšanā, bet citviet tos tērē braucieniem uz sacensībām un citām vajadzībām, bet «testēšanu grib saņemt par brīvu». Tāpat atzīts, ka jāizvērtē Murjāņu Sporta ģimnāzijas integrēšana šajā sistēmā, profilējot to kā individuālo sporta veidu centru. IZM iesaka reorganizēt arī šīs skolas struktūrvienību - Specializētās airēšanas sporta skolu, nododot to Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, paredzot atbalstu centra izveidei Jūrmalā akadēmiskās airēšanas programmai (8 sportistiem).

IZM kā iespējamo finanšu avotu sistēmas paplašināšanai plāno izvērtēt naudu, kas paredzēta sporta federācijās nodarbināto sporta speciālistu darba samaksai (šogad tai atvēlēti 619 400 eiro). Tas ļautu sagatavot vēl 83 sportistus, tādējādi kopējais atbalstīto sportistu skaits būtu 120.