Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Premjers par 2018.gada budžetu: Nepazaudējām valdības noteiktās prioritātes

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

2018.gada budžeta izstrādes procesā nepazaudējām valdības noteiktās prioritātes, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka, neskatoties uz šodien notikušajām diskusijām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, sociālie partneri tomēr pauduši atbalstu nākamā gada budžetam.

Premjers arī pauda cerību, ka Saeima budžetu izskatīs tik pat ātri kā valdība, neskatoties uz to, ka līdz budžeta pieņemšanai otrajā lasījumā palikuši daži neatrisināti jautājumi,

"Man ir gandarījums, ka budžeta izstrādes procesā nav pazaudētas valdības nospraustās prioritātes. Ja pirmajā gadā prioritātes bija izglītība un aizsardzība, tad šogad akcents likts uz veselību un demogrāfiju," uzsvēra Kučinskis.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka valsts budžetam ir jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un modernas ekonomikas izveide Latvijā. "Uzsākot sarunas par valsts budžeta veidošanu nākamajiem trijiem gadiem, Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes bija tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana," norādīja Ašeradens.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

EM informēja, ka nozīmīga daļa 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā bija jau apstiprinātā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. Vēl viens būtisks elements nodokļu reformas un nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšana. EM norāda, ka ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu, kā arī negatīvi ietekmē kopējo valsts ekonomisko attīstību. Savukārt valsts sniegto sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema.

Ašeradens atzīmēja, ka EM prioritāte ir valsts budžeta veidošanā bija nepieciešamība rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam jau tuvāko gadu laikā, kas arī esot paveikts - jau no nākamā gada primāri paaugstināsies energointensīvo uzņēmumu konkurētspēja, ļaujot samazināt maksājumus par elektroenerģiju lielākajam vairumam mājsaimniecību. Otra būtiska EM aktivitāte, kam tika rasts budžeta finansējums, ir mājokļu iegādes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 miljoni eiro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai. Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, programmas turpināšanai 2018.-2020. gadā piešķirti četri miljoni eiro ik gadu, kas ļaus izsniegt aptuveni 2600 garantijas.

Vienlaikus diskusijās par valsts budžeta finansējuma sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem gandrīz 500 000 eiro apmērā, kā arī plānots piesaistīt piecus ārvalstu investīciju projektus, uzlabot investīciju projektu apkalpošanu un ārvalstu investoru pēcapkalpošanas servisu. Tāpat plānots veikt pirmo iniciatīvas "Konsultē vispirms" ieviešanas novērtējumus.

Tāpat rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu vairāk kā 400 000 eiro apmērā Patērētāju tiesību aizsardzības centram tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās, veicot tūrisma pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasību uzraudzību un nebanku kreditētāju uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai.

Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.