Pērn gandrīz puse no Valsts policijas esošajiem kriminālprocesiem bija vecāki par pieciem gadiem, revīzijā par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Revīzijas mērķis bija atklāt cēloņus joprojām aktuālajām problēmām - ieilgušiem kriminālprocesiem, neizlemtu lietu uzkrājumam un sūdzībām par izmeklēšanas kvalitāti. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pieņemtajam Kriminālprocesa likumam šīs problēmas vajadzēja risināt. Tomēr VP darbības rezultāti neliecina par situācijas uzlabošanos, lai gan iemesli meklējami ne tikai izmeklētāju darbā, secinājusi VK.
Revīzijā secināts, ka Kriminālprocesa likumā ir ietverti risinājumi, lai pirmstiesas izmeklēšanas procesu padarītu ātrāku, efektīvāku un ekonomiskāku. Taču to sekmīgu piemērošanu traucē ilgstoši nerisinātie izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas trūkumi, nepilnības VP darba organizācijā un trūkumi tik būtiskajā pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori.
Kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas VP ir samazinājies kārtējā gadā pabeigto kriminālprocesu skaits - pabeigta tiek nepilna trešdaļa no kārtējā gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem. Turklāt 2016.gadā gandrīz puse - 47% no pabeigtajiem kriminālprocesiem bija tādi, kuros iestājies noilgums. Bažas par to, cik sekmīgi tiks pabeigti šobrīd VP izmeklētāju lietvedībā esošie kriminālprocesi, pastiprina arī fakts, ka no 2016.gada beigās VP izmeklēšanā esošajiem aptuveni 200 000 kriminālprocesiem 47% bija vecāki par pieciem gadiem.
VP izmeklē 95% valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu. Tie ir daudzveidīgi un izmeklēšana prasa specifiskas juridiskas zināšanas Kriminālprocesa likuma, Krimināllikuma un citu normatīvo aktu piemērošanai. Tomēr līdz šim izmeklētājiem nebija izvirzītas veicamajiem pienākumiem atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Tikai no šā gada 1.janvāra juridiskā izglītība ir obligāta prasība, lai kļūtu par VP izmeklētāju, tomēr 44% izmeklētāju to ir ieguvuši kādā citā studiju programmā. Izmeklēšanai vajadzīgās specifiskās zināšanas viņi ir apguvuši sešu mēnešu kursos VP koledžā, taču tās nav pietiekamas. To atzinuši gan izmeklētāju tiešie priekšnieki, gan paši izmeklētāji, arī tie, kuri paši pēdējo trīs gadu laikā pabeiguši kādu no programmām.
Kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas 2010.gadā netika īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas. Tāda izveidota vien 2017.gadā, un pirmos absolventus VP varēs sagaidīt 2022.gadā, secinājusi VK.
Lai gan darba tirgū nav izmeklēšanas darbam pilnībā sagatavotu darbinieku, arī pašā VP pietiekamā līmenī nenotiek nepieciešamā praktisko iemaņu un zināšanu pilnveide.
Būtiski uzlabojumi nepieciešami VP darba organizācijā. Pēdējo gadu laikā veiktās reformas nav bijušas labi organizētas, nereti ļaujot reģionālajām pārvaldēm ar resursiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tas novedis pie ievērojamām atšķirībām starp VP struktūrvienībām, piemēram, izmeklētāju noslodzē un darba rezultātos. Ir iecirkņi, kuros 82% kriminālprocesu, kur vainīgā persona zināma uzreiz, izmeklē pirmo piecu dienu laikā, bet ir arī tādi, kuri pirmo piecu dienu laikā nespēj atklāt nevienu šādu noziedzīgu nodarījumu.
Tāpat uzlabojumi nepieciešami VP Kriminālistikas pārvaldē. VK konstatējusi, ka vairāk nekā 70% ekspertīžu tiek veiktas ilgāk par 30 dienām un atsevišķu ekspertīžu veikšanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Atrisinot šīs problēmas, arī pirmstiesas izmeklēšana kļūtu ātrāka.
Daļēji pārklājas izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora funkcijas izmeklēšanas uzraudzībā un kontrolē. Tikai aptuveni puse no revīzijā aptaujātajiem tiešajiem priekšniekiem un uzraugošajiem prokuroriem atzina, ka pašreizējais pienākumu sadalījums ir pietiekami skaidrs un atbalstāms.
Situācijas negatīvo ietekmi uz kriminālprocesa kvalitāti apliecina tas, ka prokurori bieži atceļ izmeklētāju pieņemtos lēmumus. Saskaņā ar prokuroru sniegto viedokli tam pamatā ir kļūdas likuma normu piemērošanā vai tas, ka lēmumi nav pietiekami pamatoti un pat ir nelikumīgi. VP izmeklēšanas turpināšanai atpakaļ saņemto kriminālprocesu skaitam ir tendence pieaugt.
Izmeklēšanā pieļautais kvalitātes trūkums var radīt cietušo un iespējamo vainīgo personu interešu aizskārumu, izmeklēšanā iesaistīto resursu nelietderīgu izmantošanu, kā arī daļā gadījumu papildu valsts budžeta izdevumus, piemēram, saistībā ar personu nepamatotu aizturēšanu vai kriminālprocesa izbeigšanu uz personu reabilitējoša pamata.
Kopumā revīzijā Iekšlietu ministrijai (IeM) un VP sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešana paredzēta līdz 2022.gada beigām.
IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs šodien žurnālistiem atzina, ka lielā mērā revīzijā minētais sakrīt ar to pašas IeM paši secināto un lielā mēra šie secinājumi pārklājas vai ir papildinoši.
Trofimovs atzina, ka izmeklēšanas efektivitāte balstās uz sadarbību ar citām iestādēm, prokuroriem un tiesu varu. Šobrīd gan noziedzības līmenis salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir krities, savukārt atklāto noziegumu skaits ir nemainīgs un stabilizējies. Tāpat iedzīvotāju apmierinātība ar VP darbu pieaug.
VP priekšnieks Ints Ķuzis gan atzina, ka neskatoties uz noziedzības līmeņa samazināšanos Latvijā ir ļoti augsts recidīvs - apmēram 80%.
Kopumā IeM ir vienojusies par veicamajiem uzdevumiem, lai šo efektivitāti paaugstinātu un tiek veikti vairāki pasākumi situācijas uzlabošanā.
Ķuzis atzina, ka Kriminālprocesa likums kopš tā izveides nav bijis piemērots VP pieejamajiem resursiem, turklāt negatīvu ietekmi uz kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitāti atstājusi arī 2008.gada krīze ar VP personāla piespiedu samazināšanu, būtiski samazināto atalgojumu un lielākās daļas kvalificēto darbinieku aizplūšanu.
Lai risinātu jautājumus, kas izveidojušies 11 gadu laikā kopš jaunā Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā, IeM sadarbībā ar VP līdz šim orientējusies uz efektīvākajiem risinājumiem, no kuriem lielākā daļa jau ir ieviesti. Piemēram, ir ieviesta amatpersonu jaunā atalgojuma sistēma un palielināts amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums, ir palielināts policijas darbinieku sociālo garantiju grozs, kā arī ir pilnveidota policijas darbinieku izglītības sistēma.
Tāpat izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz kriminālprocesa vienkāršošanu. Ilgu un profesionāli sarežģītu diskusiju ceļā ir izdevies vienoties ar Ģenerālprokuratūru par atsevišķiem jautājumiem un kopīgi parakstīt vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai.
