Tieslietu ministram un valsts sekretāram nav nepieciešamas īpašās tiesības ar mutisku pavēli atļaut nogalināt sadumpojušos ieslodzītos. Tieslietu ministrija piekritusi Latvijas Juristu apvienības rosinājumam grozīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu, un šodien priekšlikums tiek skatīts atbildīgajā Saeimas komisijā.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka ministrs Dzintars Rasnačs šobrīd ir vienīgais politiķis valstī, kas telefoniski var pateikt - šaujiet nost, un cietuma apsardze viņa rīkojumu izpildīs. Šādas tiesības ir arī Tieslietu ministrijas galvenajam ierēdnim - valsts sekretāram Raivim Kronbergam, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai - priekšniecei Ilonai Spurei un viņas vietniekiem. Ārkārtas risinājums paredzēts izmantošanai ārkārtas situācijās - «ja ieslodzījuma vietā notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības, masveida pretošanās amatpersonām un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams». Tad apsardzei tiek dota atļauja lietot šaujamieročus.
Taču vai politiķis var izvērtēt, cik bīstami ir cietumā notiekošie nemieri un to, vai patiešām pa cilvēkiem nepieciešams atklāt uguni? Varbūt pietiek ar asaru gāzi. Turklāt arī abiem pārējiem spēka ministriem - iekšlietu un aizsardzības nozaru vadītājiem - nav tiesību telefoniski likt kādu nošaut. Šos jautājumus aktualizējusi Latvijas Juristu apvienība, iesakot tik izšķiroša lēmuma pieņemšanu kā dzīvības atņemšanu ieslodzītajiem atstāt tikai Ieslodzījumu vietu pārvaldes ziņā. Ministrs Dzintars Rasnačs tam ir piekritis:
«(..) ņemot vērā, ka rīkojuma došana lietot šaujamieročus ir amatpersonu ar speciālām dienesta pakāpēm kompetencē atbilstoši viņu zināšanām un prasmēm, Tieslietu ministrija informē, ka neiebilst pret attiecīgu grozījumu veikšanu.» Neiebilst arī Ieslodzījuma vietu pārvalde. Vienīgā papildu prasība, kas jāiestrādā - tieslietu ministrs nekavējoties jāinformē par nemieru apturēšanai izdoto atļauju lietot ieročus.
Šodien juristu priekšlikums tiek skatīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Ministrija apņēmusies attiecīgus grozījumus virzīt jau nākamajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma grozījumu projektā.
Bet pagaidām amatpersonas tiesības lietot šaujamieroci cietumā regulē 24. pants. Spēkā jau kopš likuma spēkā stāšanās dienas - 2003. gada 1. janvāra. Vēl ne reizi tieslietu ministri šīs tiesības nav izmantojuši. Un arī tādas krīzes, ka apsargiem vajadzētu šaut pūlī, cietumos nav bijušas.
