Labklājības ministrija nepiekrīt tādam ģimenes valsts pabalstu palielināšanas modelim, kas patiesībā nozīmētu, ka daudzām ģimenēm pabalsta apmērs pēkšņi samazinātos.
"Es kā labklājības ministrs nekādi nevaru pieļaut situāciju, ka no 2019. gada 70 tūkstošiem bērnu tiks samazināts pabalsts. Valstij ir svarīgs jebkurš bērns. Mūsu piedāvātajā variantā uz visām ģimenēm attiektos vienīgi pabalsta palielinājums,” uzsver Jānis Reirs.
Šobrīd Labklājības ministrijas priekšlikums ir palielināt ģimenes valsts pabalstu gan par pirmo, gan par otro, trešo un nākamajiem bērniem, nemainot noteikumus par pabalsta apmēru, ja kāds no bērniem sasniedz 19 gadu vecumu. Ministrija precizēs ģimenes valsts pabalstu apmēru pēc diskusijas Demogrāfisko lietu padomes sēdē šodien, š.g. 5.oktobrī, panākot gala lēmumu par piešķirto finansējumu un piedāvās šo risinājumu valdībai.
LM uzskata, ka demogrāfisko situāciju kopumā lielā mērā ietekmē vispārējā ekonomiskā situācija valstī un konsekvence un sistēmiskums attiecībā uz valsts atbalsta mehānismiem tās iedzīvotājiem. Ģimeņu kontekstā, lai veicinātu tautas ataudzi, būtiski ne tikai veicināt dzimstību, bet arī rūpēties par reproduktīvā vecumā esošu Latvijas iedzīvotāju piesaisti valstij, veselību, dzīves kvalitāti, kā arī veicināt vecāku iespēju strādāt un neciest ienākumu samazinājumu saistībā ar bērnu piedzimšanu.
Attiecībā uz konkrētu pabalstu ietekmi uz demogrāfijas rādītājiem LM uzsver, ka sociālajā aizsardzībā piemērojamo līdzekļu ietekmi uz dzimstību, mirstību u.c. demogrāfijas rādītājiem ir sarežģīti izmērīt atsevišķi no citiem mainīgajiem faktoriem - iedzīvotāju reproduktīvās veselības, sabiedrībā dominējošā ģimenes modeļa, laulību vidējās noturības, piedzimšanas atlikšanas, mātes vecuma pieauguma tendencēm, sabiedrības novecošanās u.c. Līdz ar to jebkurā gadījumā korelācija starp konkrētu ģimenes politikas pasākumu un demogrāfijas rādītāja izmaiņām ir visai nosacīta.
