Aivaram Lembergam un viņa advokātiem joprojām nekādi neizdodas apmierināt prokuroru un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu vēlmes, kā būtu uzdodami jautājumi un kā būtu jāsniedz pareizās atbildes uz tiem.
A. Lembergs turpina izmantot tiesas atvēlētās tiesības viņam līdz šā gada 9. oktobrim atbildēt uz aizstāvju jautājumiem. Zemāk atšifrētais tiesas runu fragments gan parāda, ka liecību sniegšanai atvēlētais laiks izkūp nemitīgos strīdos par to, kā pareizi sniedzamas atbildes un uzdodami jautājumi.
Advokāts Raimonds Krastiņš: - Vai jūs varat apstiprināt faktu, ka 1993. gada rudenī - pirms tika lemts, vai Ventspils naftas pamatlīdzekļi tiks nodoti nomā vai arī Ventspils nafta kā valsts uzņēmums tiks pārveidots par valsts akciju sabiedrību - vai šajā brīdī tika izveidota speciāla komisija, kurai tika sniegti pārskati arī par Ventspils naftas parādniekiem, par pārkrautajiem apjomiem?
Lembergs: - Jā. Tāda komisija tika izveidota. To vadīja Finanšu mi...
Tiesnesis Boriss Geimans:
- Apsūdzētais! Jūs jau atbildējāt!
Lembergs: - To vadīja Finanšu ministrijas speciāli izveidota komisija...
Geimans: - Apsūdzētais! Advokāts jums uzdeva vienkāršu jautājumu: vai jūs apstiprināt!
Lembergs: - Jā! Bet ir svarīgi, kas ko vadīja!
Geimans: - Jautājums bija ne par to!
Lembergs: - Tad es nedrīkstu par to atbildēt? Es drīkstu teikt tikai - «jā» vai «nē»? Tad es saku «jā»!
Geimans: - Tāds bija jautājums! Jūs saprotat?
Lembergs: - Kāpēc es nedrīkstu atbildēt plašāk?
Geimans: - Tādēļ, ka jums tika uzdots konkrēts jautājums - jūs apstiprināt vai nē!
Lembergs: - Bet Kokalim uzdeva vienkāršu jautājumu, un viņš stundu atbildēja! Jūs viņu nepārtraucāt!
Geimans: - Ja jums advokāts uzdos citu jautājumu, jūs varēsiet atbildēt!
Krastiņš: - Neuzdošu!
Geimans: - Es sapratu, ka viņš [Lembergs] apstiprināja. Labi! Nākamais jautājums!
Lembergs: - Es apstiprināju, ka tāda komisija tika izveidota.
Krastiņš: - Nākamais jautājums. Vai jūs varat apstiprināt faktu, ka 1993. gada novembra sākumā vēl nebija izlemts par to, vai valsts uzņēmums Ventspils nafta tiks nodots nomā, tajā skaitā akciju sabiedrībai Software house Rīga, vai tomēr turpinās pats nodarboties ar uzņēmējdarbību?
Lembergs: - Vai es varu arī plašāk atbildēt?
Krastiņš: - Jā! Jūs varat arī plašāk atbildēt par to, ko jūs zināt šajā sakarā!
Lembergs: - 1992. un 1993. gada pirmajā pusē bija akciju sabiedrība SWH Rīga, kuras valdes priekšsēdētājs bija Ainārs Gulbis, kura vadībā darbojās arī liecinieki, kuri bija šeit [tiesas zālē] - Aivars Borovkovs un Andris Tālbergs. Tajā laikā tur [SWH Rīga] ienāca arī Māris Forsts, kurš gan te netika nopratināts diemžēl, jo viņš tajā laikā bija slims. Vēlāk viņš nebija slims. Tā bija ļoti varena kompānija. Varenākā tā laika kompānija. Vēl bija Banka Baltija, bet otrā plānā. Es šad tad biju arī viņu [SWH Rīga] ofisā Jūrmalā, Upīša ielā, ja mani atmiņa neviļ. Tur bija liela savrupmāja ar savu teritoriju. Īpatnēji, ka šo teritoriju apsargāja ar automātiem bruņoti cilvēki. Man tā bija nestandarta situācija. Arī Gulbis brauca ar divām apsardzes mašīnām...
Geimans: - Vai jautājums bija par to, kā viņš brauca?
Lembergs: - Jā, jā, viņš brauca...
Geimans: - Jautājums bija par ko citu. Atbildiet uz jautājumu!
Lembergs: - Tad Gulbis arī sarunās teica, ka viņam tie kooperatīvi - Latvijas ceļš un Zemnieku savienība -, ka tie viņam ir: viņš rādīja, uzsitot pa kabatu, tādējādi rādot, ka tie ir viņa naudā. Viņš man atklāti stāstīja, ka SWH Rīga ir tas, kas finansē priekšvēlēšanu kampaņu gan Latvijas ceļam, gan Zemnieku savienībai. 1993. gadā notika pirmās Saeimas vēlēšanas pēc neatkarības atgūšanas. Tas notika augustā. Kad vēlēšanas bija beigušās un Latvijas ceļš ieguva pārliecinošu vairākumu. Viņu premjers izveidoja valdību. Zemnieku savienība ieguva Valsts prezidenta amatu. Guntis Ulmanis par to kļuva. Tad Gulbis pilnīgi skaidri teica, ka viņš uzskata, ka viņš, finansējot Latvijas ceļu, ir nopelnījis, ka SWH Rīgai tiek iznomāta Ventspils nafta, un tad šādu pieteikumu SWH Rīga arī izdarīja. Tur vēl pieteicās tāds žurnālists [no Dienas Biznesa Olafs] Zvejnieks, vēl kompānija Latvijas zelts un vēl kaut kāda kompānija. Tad Ventspils naftas valde un padome, un pirmām kārtām jau ministrija, kura bija lēmēja, sāka šo jautājumu skatīt. Ventspils naftai savu pamatojumu iesniedza SWH Rīga. Viņu pozīciju aizstāvēja Ainārs Platacis. Viņiem bija sava juridiskā pārvalde. Tas tika skatīts vairākas reizes.
Krastiņš: - Nākamais jautājums visnotaļ konkrēts. Vai varat apstiprināt faktu par to, ka 1993. gada 27. augustā Ventspils naftā ieradās Latvijas valdības delegācija, kurai tika sniegtas ziņas par Ventspils naftas saimniecisko un finansiālo stāvokli, tajā skaitā ziņas par Ventspils naftas kravu apjomiem, kā arī debitoriem jeb parādniekiem, tajā skaitā arī par SIA Puses un a/s Ventrans, lai lemtu, vai iznomāt, vai ļaut uzņēmumam pašam turpināt uzņēmējdarbību...
Prokurors Aivis Zalužinskis: - Godājamā tiesa!
Geimans: - Jā, lūdzu!
Zalužinskis: - Valsts apsūdzības uzturētāji iebilst pret šādu jautājumu uzdošanas kārtību. Kā jūs jau iepriekš pareizi minējāt, šobrīd šeit liecības sniedz advokāts Krastiņš, nevis apsūdzētais Aivars Lembergs...
Krastiņš: - Tā tiesa neteica!
Zalužinskis: - Par ko ir stāsts. Jūs šobrīd izklāstāt kaut kādu faktoloģiju, un mēs pat nezinām, no kurienes šie fakti ir paņemti. Par to netiek neviens vārds minēts. Un tālāk apsūdzētajam tas ir vai nav jāapstiprina. Tā jau šeit var nezin ko izstāstīt!
Krastiņš: - Jā, bet tā ir viņa liecība!
Zalužinskis: - Ja apsūdzētais to visu pats stāstītu, tas būtu cits jautājums. Mūsu ieskatā šādi jautājumu uzdot nedrīkst. Tā ir atbilde, nevis jautājums!
Krastiņš: - Nepiekrītu! Manā rīcībā ir virkne dokumentu, kuros redzu, ka tur ir iesaistīts mans klients. Mēs tiesā lūdzām pievienot dokumentus. Lielākā daļa no tiem tika noraidīti. Jā, godātā tiesa! Šajā brīdī es daru to, ka šos faktus, kas bija tajos dokumentos, piedošanu, man nav cita ceļa - es uzdodu jautājumos. Tās ir viņa liecības! Pareizi vai nepareizi. Tie fakti nav pagrābti kaut kur. Jā, tas ir tas, ar ko es dotajā brīdī nodarbojos!
Lembergs: - Es jau liecināju, un, prokurora kungs - tas jums pašiem bija jānoskaidro. Jau tad, kad es biju Ventspils naftas valdē, mēs skatījām šos te...
Geimans: - Pagaidiet vienu mirklīti! Advokāt, mēs uzskatām, ka jūsu jautājumi principā ietver atbildes!
Krastiņš: - Neietver atbildes!
Geimans: - Viņam tikai jāatbild «jā» vai «nē»!
Krastiņš: - Atvainojos, ka pārtraucu! Bet jūs arī paši esat vairākas reizes teikuši: Lemberga kungs, nerunājiet gari un plaši. Šis ir jautājums - īsa atbilde. Arī jūs pats tā aicinājāt atbildēt apsūdzēto! Piedošanu, es pārtraucu, atvainojiet!
Geimans: - Tā kā jūsu jautājumi nebija noņemti, kur jau jautājāt - «apstiprināt vai nē», protams, viņam jāatbild īsi. Bet šeit ir nepareizi, ka jūsu jautājumi jau ietver atbildi. Tā! Kaukes kundze! Jūs nelūgsiet pārtraukumu uz piecām minūtēm?
Advokāte Irina Kauke: - Lūgšu!
Geimans: - Tā! Pārtraukums uz piecām minūtēm!
