Eiropas Komisija (EK) uzlikusi Lietuvai 28 miljonu eiro naudas sodu par sava dzelzceļa posma Mažeiķi–Latvijas robeža izjaukšanu un pieprasījusi triju mēnešu laikā atskaitīties par gatavošanos sliežu atjaunošanai, kas varētu izmaksāt vēl 20 miljonus eiro.
Juridiski sods un prasība klāt sliežu ceļu attiecas uz Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu Lietuvos geležinkeliai, bet īstenībā šī problēma attiecas uz Lietuvas valsti jeb valdību. Pirmajā brīdī šķiet, ka Lietuvai pietiks EK lēmumu pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajā Eiropas Savienības tiesā un tādējādi aprakt šo problēmu uz ilgiem gadiem. Kāpēc lai kāda ES institūcija darbotos ašāk, nekā piemēru rāda EK? Proti, bija vajadzīgi trīs gadi pēc sliežu izjaukšanas 2008. gadā, lai EK vispār sāktu par šo lietu interesēties. 2011. gadā notika tik daudzsološs pasākums kā Lietuvos geležinkeliai telpu pārmeklēšana. Tad vajadzēja nākamos trīs gadus, lai novērtētu Lietuvā atrasto un sāktu oficiālu pretmonopola procedūru, kas pēc vismaz četru gadu gaitas noslēdzās pirms pāris dienām. Ja lietas izskatīšana tādā tempā turpināsies, tad tās pārvilkšana no Briseles uz Luksemburgu un izskatīšana turpināsies vēl gadus desmit, pa kuru laiku nomainīsies nez cik valdību Lietuvā, eirokomisāru Briselē un tiesnešu Luksemburgā. Vēl nezin kas pa to laiku var notikt ar visu Eiropas Savienību.
No otras puses, EK lēmums dod iespēju doties uz Luksemburgu ne vien lietuviešiem, bet arī latviešiem un poļiem, kuru sūdzība EK ir par pamatu nepatikšanām, kādās iekļuvusi Lietuva. Nepilnus 20 km garā sliežu posma izjaukšanas iemesls bija Lietuvas nodoms nepieļaut, ka Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu nopirkušais Polijas uzņēmums Orlen izmanto savu kravu apritei dzelzceļa līniju uz Rīgas ostu, nevis uz Lietuvas ostu Klaipēdu.
Atrisināt šo problēmu lietuvieši cerēja, nosakot poļiem tik zemus pārvadājumu tarifus, lai garākais ceļš uz Klaipēdu neizmaksātu dārgāk par īsāko, bet neesošo ceļu uz Rīgu. Tagad šķiet, ka lietuvieši būtu ar mieru piemaksāt poļiem par viņu kravu pārvadāšanu, ja poļi savu sūdzību atsauktu un ja tas nozīmētu, ka tad prasības vairs neuztur arī EK. Nezin kādā veidā tad būtu jānomierina arī Latvija, kas tagad var doties uz Luksemburgu un prasīt no Lietuvas ļoti solīdu kompensāciju kaut vai par to, ka Latvija nu jau desmit gadus uzturējusi sliežu ceļu uz Lietuvu, kas beidzas strupceļā. Ceļa uzturēšana ļāva Latvijas satiksmes ministram Uldim Augulim paziņot, ka Latvija ir gatava atjaunot vilcienu kustību Rīga-Mažeiķi vienas diennakts laikā, tiklīdz būs gatavas sliedes Lietuvas pusē. Aizmirst par Latviju lietuviešiem neļaus oficiāla nota ar prasību atjaunot dzelzceļa kustību, ko Lietuvai iesniegusi Latvijas valdība.
