Vēl pirms Ekonomikas ministrija sniegusi valdībai ziņojumu par valsts pārvaldes iespējām uzņēmumu apkalpošanā līdztekus valsts valodai izmantot arī angļu valodu, Valsts ieņēmumu dienests nācis klajā ar plāniem jau no nākamā gada ārvalstu investorus sākt konsultēt angļu mēlē.
Par to valsts radio oficiāli paziņojusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Iecere esot vērsta uz ārzemnieku piesaisti Latvijas ekonomikai.
Taču vienlaikus plašāks angļu valodas lietojums apdraud normatīvajos aktos nostiprināto valsts valodas monopolstāvokli, un Valsts valodas centrs ir kategoriski pret valsts politikas maiņu šajā jautājumā.
Top ziņojums valdībai
Neatkarīgā jau vēstīja, ka iniciatīva valsts pārvaldē ieviest otru oficiāli lietojamu valodu nāk no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) - organizācijas, kas apvieno Latvijā strādājošās ārvalstu korporācijas, lielus uzņēmumus, kam latviešu valodas lietošana ir apgrūtinošs traucēklis, jo prasa tērēt resursus tulku algošanai, turklāt tam nepieciešams laiks. Latviešu valodas lietošana FICIL biedru skatījaumā ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē». Organizācija tādēļ rosinājusi valsts pārvaldei virknē ārzemniekus interesējošo jomu sākt runāt angliski, un minēta ne tikai komunikācija ar VID, bet arī Konkurences padomi, Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Pieprasīta arī Elektroniskās deklarēšanas sistēmas EDS vietnes versija angļu valodā, kā arī tiesības lietot svešvalodu lielajos publiskajos iepirkumos.
Izvērtēt iespēju atļaut uzņēmumiem vest grāmatvedību ārzemju valūtā un angļu valodā uzņēmusies Ekonomikas ministrija, un drīzumā tā nāks ar saviem secinājumiem uz valdību. Kā ziņo preses dienests:
«Pašlaik Ekonomikas ministrija noslēdz konceptuālā ziņojuma sagatavošanu, lai to nodotu saskaņošanai ieinteresētajām institūcijām. Pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām pusēm ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetam. Ziņojuma sagatavošanas laikā Ekonomikas ministrija cieši sadarbojās ar uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā arī ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, kas pauda atbalstu ministrijas iniciatīvai un piedāvātajiem iespējamiem risinājumiem.»
EDS tiks tulkota
Jautājums par angļu valodas plašāku lietošanu valsts pārvaldes pakalpojumos tika aplūkots jau augustā Tautsaimniecības padomes sēdē, un toreiz Ekonomikas ministrija skaidroja:
«Tautsaimniecības padome atbalstīja nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu, īpaši Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra un ar zemes reģistrēšanu saistīto institūciju spēju komunicēt angļu valodā ar klientiem, īpaši ārvalstu investoriem un startup uzņēmumiem. Tautsaimniecības padomes locekļi uzsvēra arī, ka nepieciešams papildus detalizēti izvērtēt iespēju pilnveidot uzņēmējdarbību apkalpojošo infrastruktūru, pakāpeniski nodrošinot iespēju EDS sistēmā iesniegt dokumentus angļu valodā.»
VID šim aicinājumam vismaz daļēji jau ir atsaucies bez kādām valdības norādēm.
VID Preses dienests norāda, ka jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstu uzņēmējiem sākotnējās konsultācijas tiek sniegtas angļu valodā, arī uz ārvalstu komersantu rakstiski vai elektroniski iesniegtajiem jautājumiem VID atbild angliski: «Šobrīd notiek darbs pie VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas pielāgošanas angļu valodai, lai nākotnē Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiktu tulkotas visas tās saskarnes un dokumenti, kas pieejamas EDS un neapdraud tālāku datu integrāciju citās VID informācijas sistēmās. To plānots uzsākt 2019. gada otrajā pusē. VID turpinās attīstīt noteiktu pakalpojumu pieejamību angļu valodā, sniegt konsultācijas rakstveidā, klātienē un pa telefonu, kā arī būs pieejamas saskarnes un dokumenti EDS angļu valodā.»
Pastāv arī riski
Lielo klientu apkalpošanas nodaļā esot apzināta situācija un secināts, ka tajā strādā pietiekami darbinieku, kas spēj komunicēt angliski. Taču piespiest visus darbiniekus runāt un rakstīt svešvalodā būtu Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu pārkāpums. Valsts kancelejā Neatkarīgajai skaidro:
«Saskaņā ar Darba likuma 32. panta 21. daļu Latvijas Republikā nav pieļaujams izvirzīt prasību par konkrētas svešvalodas zināšanu prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja kādam amatam tiek izvirzīta prasība par konkrētas svešvalodas zināšanām, šai prasībai ir jābūt objektīvai un saprātīgi pamatotai. Proti, svešvalodu zināšanu nepieciešamība izriet no amata pienākumiem, nevis normatīvajiem aktiem.»
Atbildība par šādas nepieciešamības izvērtēšanu gulstas uz iestādes vadītāju. Tātad konkrētajā gadījumā Ilze Cīrule nolēmusi, ka tāda vajadzība pastāv.
Te jāatgādina Valsts valodas centra iebildumi pārmērīgai valsts pārvaldes laipnībai pret ārzemniekiem. Ja viņiem neprasīs runāt un rakstīt valsts valodā, ārzemniekiem zudīs motivācija integrēties. Savukārt latviešiem tiks ierobežotas iespējas uzraudzīt ārzemnieku darbošanos valsts valodā. Pastāv arī risks, ka, vājinot valsts valodas monopolpozīcijas, ar laiku tā būs spiesta atkāpties angļu valodas priekšā.
