Patērētāju dalīšana šķirās, atšķirīgiem tirgiem ražojot atšķirīgas kvalitātes produktus, ES ir aizliegta, liecina Eiropas Komisijas (EK) izstrādātās vadlīnijas par dubultiem standartiem pārtikas ražošanā.
Tas faktiski nozīmē, ka daļa lielo ražotāju, kas Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgum ražo atšķirīgus produktus, gadiem pārkāpuši ES tiesību aktus. Eiropas Komisija, vismaz attiecībā uz pārtikas produktiem, nolēmusi pielikt tam punktu. Diemžēl EK uzmanības lokā pagaidām nav nonākuši starptautisko zīmolu zobu pastas, šampūni un citas nepārtikas preces, kuru sastāvs arī nereti atšķiras no tā, kādam tirgum tas ir ražots.
Pēc Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Slovēnijas un Polijas sūdzībām par atsevišķu pārtikas produktu atšķirībām no to zīmola brāļiem citās valstīs EK ir nolēmusi panākt, ka turpmāk šāda komercprakse ES teritorijā vairs netiek izmantota. Visbiežākās sūdzības bijušas par atšķirīgu kofeīna saturu kafijā, mākslīgo saldinātāju klātbūtni ledus tējā, zivju daudzumu saldētajās zivju nūjiņās u.tml.
Tā kā EK uzskata, ka dalībvalstis pašas ar šo problēmu netiek galā, tā no kopējā budžeta atvēlēs divus miljonus eiro. Viens miljons eiro ir paredzēts speciālas metodikas izstrādei, kas ļaus veikt pārtikas produktu salīdzinošo testēšanu pēc vienādiem principiem visās valstīs. Otrs miljons eiro tiks atvēlēts kā līdzfinansējums dalībvalstīm, lai tās varētu vākt pierādījumus. Tādi tiks vākti arī Latvijā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) jau ir uzdevis Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu pārbaudes. Tās skars aptuveni 20 dažādu pārtikas produktu.
EK arī nule kā izdevusi pamatnostādnes, kas palīdzēs ES valstu iestādēm noteikt, vai uzņēmums pārkāpj ES tiesību aktus, dažādās valstīs pārdodot divējādas kvalitātes produktus. Norādēs ir izklāstītas un izskaidrotas attiecīgās prasības, kas izriet no ES pārtikas aprites un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktiem, uz kuriem iestādēm jāatsaucas, analizējot iespējamu divējādas kvalitātes produkta gadījumu. Tāda, piemēram, ir Pārtikas produktu informācijas regula, kurā paredzēts, ka patērētājiem sniedzama patiesa un pietiekama informācija par konkrētu pārtikas produktu. Šajā regulā teikts, ka pārtikas produktu marķējumā jānorāda visas sastāvdaļas, ko satur produkts. Savukārt Negodīgas komercprakses direktīva aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, patērētāju maldināšanu. EK norāda, ka, pamatojoties uz šiem tiesību aktiem, valstu patērētāju tiesību aizsardzības un pārtikas aprites jomas iestādes soli pa solim var noteikt, vai ražotāji pārkāpj šo regulējumu. Gadījumā, ja pārkāpumam ir pārrobežu aspekts, patērētāju tiesību aizsardzības iestādes var to risināt, izmantojot Eiropas mērogā darbojošos Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu.
***
Viedokļi
Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs:
- ES pašas nav spējušas rast pareizo pieeju, lai risinātu šo problēmu. Esmu apņēmies izbeigt šo praksi, kas ir aizliegta ar ES tiesību aktiem, un nodrošināt, ka pret visiem patērētājiem pastāv vienlīdzīga attieksme. Nepieļaušu, ka dažviet Eiropā cilvēkiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās valstīs, neraugoties uz to, ka iepakojums un zīmols ir identiski. Mums tagad ir jāpiešķir valstu iestādēm plašākas pilnvaras, lai pārtrauktu jebkādu nelikumīgu praksi, lai kur tā pastāvētu.
Vera Jourova, EK Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre:
- Divu dažādu produktu noformēšana viena zīmola iepakojumā ir maldinoša un negodīga pret patērētājiem. Šis ir uzskatāms piemērs, ka mēs varam risināt pārrobežu problēmas, tikai strādājot kopā ES līmenī. Pārāk ilgi dalībvalstis vienas darbojušās.
Dalībvalstis vienas pašas nav spējušas rast pareizo pieeju, lai risinātu šo problēmu. Esmu apņēmusies izbeigt šo praksi, kas ir aizliegta ar ES tiesību aktiem, un nodrošināt, ka pret visiem patērētājiem pastāv vienlīdzīga attieksme.
