Īstenojot obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, nākamgad maksa par elektrību samazināsies ievērojamai daļai mājsaimniecību, kā arī uzņēmumiem, kas efektīvi izmanto savu elektrības pieslēgumu jaudu. Klientiem atsakoties no liekajām jaudām, nākotnē lētāka varētu kļūt arī jaunu elektrības pieslēgumu ierīkošana.
Šobrīd elektrības lietotāji Latvijā maksā vienu no augstākajām OIK savā reģionā, pat neskatoties uz to, ka valsts kopš 2014. gada sedz daļu no šī maksājuma. Vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem OIK (vai līdzīgs maksājums) Latvijā ir teju divas reizes augstāks nekā Igaunijā, četras reizes lielāks nekā Somijā un piecas reizes prāvāks nekā Polijā. Turklāt Latvijā bez valsts atbalsta 2020. gadā maksājums par OIK pieaugtu par 52%.
Ekrānšāviņš no avīzes
Sloga mazināšana
Lai rastu risinājumu, kā arvien pieaugošo OIK noturēt 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, kā to apņēmusies valdība, Ekonomikas ministrija (EM) īstenojusi virkni pasākumu. Pērn, 2016. gada 23. novembrī, Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2018. gada 1. janvāra mainīt OIK finansēšanas modeli, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi darbību varētu attīstīt Latvijā. Savukārt šogad 28. augustā valdība atbalstīja EM piedāvāto risinājumu OIK sloga ierobežošanai - elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem piedāvāt atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tādējādi vidējais maksājums par OIK jau no nākamā gada samazinātos no pašreizējiem 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020. gadā - līdz 24,92 eiro.
Lai īstenotu šo risinājumu, vēl ir nepieciešama Latvenergo piekrišana šim priekšlikumam un Ministru kabineta lēmums. EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks ir pārliecināts, ka visu izdosies paveikt laikā un elektrības lietotāji jau no nākamā gada par OIK maksās vidēji mazāk.
Maksu diferencēs
Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, mainīsies OIK aprēķināšanas kārtība, proti, maksājumu veidos divas daļas: mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai un fiksētā daļa (jaudas komponente), kas būs atkarīga no izmantotā sistēmas pakalpojuma veida. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šo kārtību jau ir apstiprinājusi.
Nākamgad OIK maksājums par patērēto elektrību būs 14,40 eiro par megavatstundu, bet fiksētā daļa no 1 eiro mēnesī (mājsaimniecībām ar 1 fāzes un 16 ampēru pieslēgumu) līdz 560 eiro mēnesī (uzņēmumiem ar 800 ampēru pieslēgumu). Tā rezultātā mājsaimniecības ar vienas fāzes 16 ampēru pieslēgumu nākamgad par elektrību maksās mazāk, ja to patēriņš būs vismaz 82 kilovatstundas mēnesī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir pieejams 800 ampēru pieslēgums, ietaupījums sāks veidoties pēc patērētajām 46 megavatstundām mēnesī.
Zaudētāji no reformas varētu būt mājsaimniecības un uzņēmumi, kuru pieslēguma jauda ir krietni lielāka nekā vajadzība pēc tās.
«Lietotājiem, kuri pieslēgumus izmanto efektīvi, kopējais maksājums par elektroenerģiju samazināsies, savukārt patērētājiem, kuri pieslēguma jaudas neizmanto efektīvi, maksājumi var pieaugt. Attiecīgi ir ļoti būtiski lietotājiem izvērtēt esošās pieprasītās pieslēguma jaudas,» rezumēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons.
EM paredz, ka, īstenojot reformu, arī OIK fiksētā daļa varētu samazināties. Piemēram, mājsaimniecībām trīs gadu laikā tā varētu sarukt teju uz pusi. Turklāt tāpat kā līdz šim atbalstu turpinās saņemt aizsargātie lietotāji - trūcīgas vai maznodrošinātas personas, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, vai tādas ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, daudzbērnu ģimene, kā arī personas ar I invaliditātes grupu.
Pozitīva pieredze
Jaunais OIK maksājuma aprēķināšanas princips būs līdzīgs pērn ieviestajam Sadales tīkla tarifam. Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis uzskata, ka lēmums pāriet uz diferencētu sadales tīkla tarifu bijis pareizs. Tā rezultātā aptuveni 34 000 klientu pārskatīja savu elektrības pieslēgumu jaudu, atsakoties no faktiski neizmantotās. Tādējādi gada laikā elektrotīkla jaudas izmantošanas efektivitāte atkarībā no elektrotīkla pieslēguma veida ir pieaugusi līdz 18%. Turklāt jaudu pārskatīšanas process nav beidzies. Uzņēmums ik nedēļu saņem aptuveni 150 jaunu pieteikumu, kas nozīmē, ka efektivitātes rādītājs nākotnē vēl augs.
Ar jauno sadales tarifa aprēķināšanas kārtību lielākā daļa mājsaimniecību un uzņēmumu ir apmierināti (par to liecina Sadales tīkla 2017. gada apmierinātības indekss, kas ir attiecīgi 61 un 55 punktus liels). Turklāt mājsaimniecību un uzņēmumu, kas veica jaudu izvērtēšanu, apmierinātības indekss ir vēl augstāks - attiecīgi 63 un 60 punktu.
Lai palīdzētu klientiem izvērtēt pieslēguma optimālo jaudu, Sadales tīkls ir izveidojis vairākus kalkulatorus, kas palīdz novērtēt, vai ir nepieciešams ierīkot trīs fāžu elektrību, ja mājā no elektriskām ierīcēm paredzēts lietot tikai ledusskapi, televizoru, datoru, gludekli, putekļu sūcēju un elektrisko tējkannu.
A. Pinkulis atzina, ka klienti izmanto gan virtuālo kalkulatoru, gan arī citus uzņēmuma saziņas kanālus konsultācijām. Ik gadu uzņēmums saņem aptuveni 8000 pieteikumu jaunu pieslēgumu ierīkošanai vai jaudu palielināšanai. Pateicoties tarifu diferenciācijai, kā rezultātā daļa klientu atsakās no faktiski neizmantotām jaudām, Sadales tīkls jaunus pieslēgumus varēs ierīkot lētāk.
