Latvijā: Tiesa nosaka kārtējo ierobežojumu tiesībām uz aizstāvību 25 komentāri
 
Latvijā

Tiesa nosaka kārtējo ierobežojumu tiesībām uz aizstāvību

 
TEMĪDAS SVARUS NOSVER PROKURORU PUSĒ. Tiesas sastāvs t. s. Lemberga lietā nemaz neslēpj, ka psiholoģiski vairs nespēj ievērot Kriminālprocesa likumā un starptautiskās konvencijās paredzēto vienlīdzības principu, tāpēc regulāri – jau vairākus gadus – «pilnībā piekrīt» vienai no kriminālprocesā iesaistītajām pusēm, t. i., prokuroru viedoklim / F64

Tā dēvētajā Lemberga prāvā trešdien tiesa noteica kārtējo ierobežojumu – aizstāvji drīkstēs uzdot jautājumus apsūdzētajam ne vairāk par sešām tiesas sēdēm, t.i., līdz šā gada 9. oktobrim.

Turklāt, kā izrietēja no viedokļu apmaiņas ar tiesu, aizstāvjiem pašiem kaut kā būs jāmāk vienoties savā starpā, cik ilgi katrs no viņiem varēs uzdot jautājumus. Kā zināms, šajā prāvā ir trīs apsūdzētie, kuriem aizstāvības taktika atšķiras, un oficiāli ir pieteikti pieci aizstāvji: Ansi Sormuli aizstāv Jānis Rozenbergs, Anriju Lembergu - Oskars Rode, bet Aivaru Lembergu - Irina Kauke, Raimonds Krastiņš un Šveices advokāts, pasaulē pazīstams Tibetas draudzības biedrības aktīvists Luciuss Ričards Blatners.

Gandrīz deviņus gadus ilgajā tiesvedībā šis ir kārtējais no neskaitāmajiem aizstāvības tiesību ierobežojumiem. Skandalozākie no tiem - daudzie liegumi pilnībā pratināt lieciniekus vai pabeigt viņu pratināšanu, liegumi pārbaudīt rakstveida pierādījumus, liegumi uzaicināt uz tiesas zāli lielāko daļu no aizstāvības pieteiktajiem lieciniekiem, liegums apsūdzētajam līdz galam sniegt savas liecības. Tagad tiesa pieņēmusi lēmumu par laika ierobežojumu aizstāvjiem uzdot A. Lembergam jautājumus, kas arī nozīmē liegumu līdz galam nopratināt A. Lembergu.

Trešdien tiesa kārtējo reizi uzsvērti nodemonstrēja, ka tā pilnībā nostājusies valsts apsūdzības pusē. Tiesa apsūdzētajam un viņa aizstāvei norādīja, ka abiem jāpakļaujas tām prasībām, ko pirms minūtes tiesas zālē bija nodiktējis prokurors Juris Juriss.

Visu četru prokuroru ierašanās tiesas zālē (pēdējā laikā t.s. Lemberga prāvā tiesu biežāk apmeklē tikai divi no četriem valsts apsūdzības uzturētājiem) ļāva droši prognozēt, ka sēde solās būt emocionāli spraiga. Tā arī bija.

Pirmos divus advokātes Irīnas Kaukes jautājumus A. Lembergam tiesnesis Boriss Geimans «noņēma», pat neiedziļinoties jautājuma būtībā. Trešo jautājumu sēdes piektajā minūtē tiesai palīdzēja «noņemt» J. Juriss, pielecot kājās un paužot viedokli par A. Kaukes jautājuma nepieļaujamību. Tiesa, piekrītot prokuroram, jautājumu «noņēma». Jautājumu noraidīšana dažādos veidos turpinājās aptuveni pusstundu.

Spriedze zālē pieauga. Diskusijas par uzdoto jautājumu pieļaujamību starp aizstāvību, valsts apsūdzību un tiesu kļuva aizvien spraigākas.

Tiesas sēdes aptuveni trīsdesmit piektajā minūtē, kad I. Kauke iztaujāja A. Lembergu par to, kā deviņdesmito gadu beigās veidojās attiecības starp uzņēmējiem un Ventspils brīvostas pārvaldi, ar jaunu sparu uzplaiksnīja strīds.

Tiesnesis Geimans: - Piekrītam prokuroru viedoklim. Lūdzu, vairs neuzdodiet tādus jautājumus.

Advokāte Irina Kauke: - Kādus?

Geimans: - Jūs varat uzdot tādus jautājumus, kā paskaidroja prokurors Juriss, par konkrētām jūsu aizstāvamā darbībām, konkrētiem faktiem un tā tālāk, un vispār...

Kauke: - Godātā tiesa! Saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūru, faktiskie lietas apstākļi ir ne tikai darbības...

Geimans: - Tā! Es paziņoju mūsu tiesas lēmumu. Tas ir kolēģijas lēmums!

Kauke: - (turpina jautājumu uzdošanu A. Lembergam) Labi! Sakiet, lūdzu, vai Ventspils brīvostas pārvaldei un Ventspils domei ir kopējas vai atsevišķas bilances?

Prokurors Juris Juriss: - (lecot kājās) Godātā tiesa! Mēs neesam inkriminējuši kaut kādai tur Ventspils domei kaut kādos tur laika periodos - ir tur kopīgi budžeti vai nav. Vispār tas neattiecas uz lietu!

Geimans: - Noņemts jautājums!

Juriss: - Acīmredzami mēs atkal norādām, ka vilcina, un lūdzam tiesu tomēr reaģēt un pie atkārtotās situācijas tomēr lemt, ka ir jāierobežo arī šis te laiks, jo no kriminālprocesuālā viedokļa mēs nevaram atrauti skatīt apsūdzētā pratināšanu no aizstāvja tiesībām uzdot savam klientam šos te jautājumus. Jo tas ir tas kopums, ko abas personas izvēlas, cik ilgi viņas, kā saka, vēlas sniegt liecības par noteiktiem apstākļiem. Jo to mēs arī šobrīd redzam, ka apsūdzētais lasa sagatavotās atbildes, piekomentē. Tas arī ir tas laiks aizstāvībai. Un šobrīd ir pilnīgi pietiekami un jānosaka saprātīgs termiņš, lai ierobežotu apsūdzētā un viņa aizstāvja šo te tiesību, jo viņa vairākkārt ļaunprātīgi tika izmantota.

Geimans: - Tā, advokāte. Es gribu pajautā ...

Lembergs: - Es varu parādīt (rāda tiesai savas piezīmes), es neko nelasu, varu parādīt.

Geimans: - Tā! Apsūdzētais! Sēžaties!

Lembergs: - Nekādas atbildes te klāt nav. Kāpēc viņš melo tiesas zālē? Tā ir necieņa pret tiesu! Ne par kādu budžetu viņa [Kauke] nejautāja. Viņa nejautāja par budžetu! Ko viņš te muld. Viņa jautāja par bilanci! Ja prokurors nesaprot, kas ir budžets un kas ir bilance, tad tas ir ļoti skumji. Budžets ir viena lieta, un bilance ir kas cits, pavisam atšķirīgs. Tik daudz jau vajadzēja zināt prokuroriem - sevišķi svarīgu lietu izmeklētājiem.

Geimans: - Tā! Apsūdzētais! Principā šoreiz es tikai jūs brīdinu! Jums jāievēro tiesas zālē noteiktā kārtība! Jūs nedrīkstat izrādīt tādu necieņu pret tiesu. Es jums nedevu varu un neatļāvu šeit piecelties. Nākamreiz mēs atkal atjaunosim jautājumu par sankciju piemērošanu! Tā. Man ir jautājums advokātei - cik ilgi jūs vēlaties uzdot savus jautājumus?

Kauke: - Kamēr tie visi netiks uzdoti.

Geimans: - Aptuveni varat to pateikt - vienu, divas, trīs dienas?

Kauke: - Nē, nevaru! Būs vēl viens advokāts, kurš arī uzdos jautājumus.

Lembergs: - Un būs vēl viens advokāts un vēl viens advokāts.

Kauke: - Nē, es nevaru šobrīd pateikt, jo pagaidām visi jautājumi ir noņemti. Ko es varu darīt?

Geimans: - Tā. Lūdzu (dod vārdu Ilsterim).

Prokurors Jānis Ilsteris: - Godātā tiesa! Jautājums par šo te laiku. Jūs vairākas reizes iepriekš tiesas sēdē norādījāt uz to, kas šeit atbild uz jautājumiem, jo aizstāve palīdzēja šādus tādus jautājumus atbildēt. Līdz ar to tas ir kopīgs darbs. Šobrīd tēlot un pateikt, ka es gribu uzdot tos jautājumus, kas ir par 219. un 325. [Krimināllikuma pantiem]? Es vēlreiz atkārtoju - 50 tiesas sēdes apsūdzētais Aivars Lembergs ir izmantojis, lai liecinātu par šiem jautājumiem. Kādus vēl jautājumus var uzdot? Tas ir viņu kopīgais darbs. Es tiesas sēdēs redzēju, kā aizstāve Kauke palīdz apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Līdz ar to lūdzu tiesu izskatīt jautājumu par to, vai nav jānosaka, ka jāuzdod jautājumi par vēl nenoliecinātām epizodēm, kas arī ir svarīgi.

Lembergs: - Vajag aizliegt juridisko palīdzību! Pareizi!

Geimans: - Paldies! Tā! Advokāte! Es tomēr vēlreiz gribu jums pajautāt: jums tiešām nav ne jausmas, cik aptuveni varētu aizņemt laiku?

Kauke: - Nevaru, godātā tiesa! Man ir tagad...

Geimans: - Jūs aptuveni zināt, kādus jautājumus...

Kauke: - Es zinu, ka būs...

Geimans: - Jūs jau sākat uzdot tādus jautājums, kādus jūs nedrīkstat uzdot!

Kauke: - Tad, kā es saprotu, es vispār nedrīkstu uzdot jautājumus? Es gribu uzdot, bet jūs noņemat, jūs neļaujat man pat...

Geimans: - Jums jāuzdod jautājumi par konkrētiem faktiem.

Kauke: - Ko nozīmē fakti? Fakti ir arī attieksme...

Geimans: - Tātad uz manu jautājumu jūs atbildēt nevarat?

Kauke: - Es varu atbildēt. Es nevaru pateikt, cik ilgi mūsu jautājumu uzdošana paņems laiku.

Geimans: - Tā! Pārtraukums uz piecām minūtēm!

Pēc pārtraukuma

Geimans: - Tā! Tiesas kolēģija apspriežoties konstatēja, ka šodien jau principā strādājam veselu stundu un principā neviens no uzdotajiem jautājumiem neatbilst likuma prasībām. Bez tam advokāte nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik daudz laika viņai nepieciešams savu jautājumu uzdošanai. Līdz ar to tiesas kolēģija nolēma ierobežot Aivara Lemberga aizstāvības jautājumu uzdošanas laiku. Tātad: sešas tiesas sēdes, ieskaitot šodienas tiesas sēdi, tātad - līdz 9. oktobrim jūs varat uzdot savus jautājumus.

Komentāri [25]
#
DINA 3.oktobris 2017 17:36 atbildēt
Tiesa pareizi dara, jo ir jāizbeidz tiesas procesu uzskatīt par joku taisīšanas vietu.Tiesa nav vieta, kur tiesājamie pārņem procesu un velk tiesas procesu līdz bezgalībai.
 
#
Sencis » DINA 3.oktobris 2017 23:44 atbildēt
Tad palūko tai processā ko tiesa drīkst. Ja tiesnesis un prokurors noklausītos to ko viņi nevēlas dzirdēt, tad tiesas proces jau būtu beidzies. Te taču pats tiesnesis un prokurors velk laiku un spriež par to ko viņi vēlās vai nevēlas dzirdēt. Tas nav pieļaujami ka tiesas procesā beigu beigās spriež, ko un kā, un cik drīkst runāt, bet tikai ne tuvu vismaz kādiem notikumiem. Tiesnesim nav jāatbalsta kāda no pusēm,bet ir jāusklausa abas puses un jāpieņem pamatots lēmums, un vis.
 
#
olegs golovciks 2.oktobris 2017 17:04 atbildēt
Visai driiz redzeesim,kaa Geimans ciiniisies par SAVU procesuaalo tiesiibu ieveeroshanu,kad kopaa ar sev liidziigiem A.Vishinska tipa ,,juristiem,, pelniiti seedees uz apsuudzeeto sola....Spriezhot peec visas vinju neiecietiibas un nervozeeshanas jaasecina,ka ,,sunji zin,ko eedushi,,...Zina gan !
 
#
Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! 30.septembris 2017 14:28 atbildēt
LR Krimināllikums

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

144.pants. Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana

(2) Par prettiesisku publiski nepieejamu datu pārraides vai signālu pārtveršanu elektronisko sakaru tīklos, kā arī par prettiesisku publiski nepieejamu elektromagnētisku datu iegūšanu no elektronisko sakaru tīkla, kurā atrodas šādi dati, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

XV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

157.pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

==============

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
 
#
latvānijas zaķkāpostu mēslojumam 30.septembris 2017 14:25 atbildēt
Ir sacīts: "PIRMS meklēt skabargas CITU acīs - būtu pat ļoti lietderīgi, ja ne gluži pašsaprotami obligāti, pacensties tikt jēgā ar baļķiem SAVĀ privātajā redzoklī!"

Un, arī: "Nekad neatļaujies nodarīt citiem to, ko negribētu izbaudīt uz savas PAŠA privātādas."
 
#
janchuks 30.septembris 2017 11:38 atbildēt
kads būs notiesājošs spriedums apnicis jau gaidīt!
 
Skatīt visus 25 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers