Latvijā: Latviešu mūzikas naudu iesaka piešķirt LTV Komentēt
 
Latvijā

Latviešu mūzikas naudu iesaka piešķirt LTV

 
coyot/pixabay.com

Latvijas Televīzijai (LTV) vajadzīga papildu nauda ne tikai infrastruktūras uzlabošanai, bet arī nākamajā gadā ieplānoto divu lielo pasākumu – starptautiskā folkloras festivāla Baltica un 18. novembra jubilejas svinību – translācijai (vairāk nekā 50 000 eiro). Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesaka latviešu mūzikas platformas izveidei paredzēto, bet neizmantoto naudu daļēji novirzīt LTV.

Latvijas Televīzijai (LTV) ir jānomaina vecā ugunsdzēsības sistēma, un tam nepieciešami 150 000 eiro. NEPLP iesaka 100 000 eiro piešķirt no summas (130 000 eiro), ko Saeima bija paredzējusi komercraidstacijām latviešu mūzikas platformas izveidei, jo tā joprojām ir padomes kontā. Tas noticis tāpēc, ka Radio SWH, ko konkursā atzina par uzvarētāju, atteicās slēgt līgumu, to pamatojot ar pārāk lieliem autoratlīdzības maksājumiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē situāciju skaidroja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Savukārt 30 000 eiro varētu tikt tērēti Saeimas vēlēšanu monitoringam elektroniskajos plašsaziņu līdzekļos. Tā gan arī ir mazāk nekā puse no vajadzīgā, jo kopējā summa ir 78 000 eiro. Turklāt ir arī virkne citu pētījumu, kam kopumā būtu nepieciešami 200 000 eiro.

Padomes piedāvājumu tērēt daļu naudas ugunsdrošības sistēmas nomaiņai atbalstīja arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, norādot, ka tad nebūtu jāaizskar tie līdzekļi, kas plānoti satura vajadzībām. Viņš arī vērsa uzmanību uz to: ja arī turpmāk LTV paliek Zaķusalā, tad par drošības jautājumiem jādomā nopietnāk, jo ēkas stiprinājumi ir nolietojušies. It īpaši tas attiecas uz 6. studiju, kurā «ir tādi elementi, kas var nonākt uz galvas». Par ātrgaitas liftiem arī neesot aizmirsts, bet, kamēr nav skaidrs, cik ilgi LTV paliek augstceltnē, var iztikt ar esošajiem, kuri gan, tiesa, caurvēja ietekmē reizēm mēdzot iziet no ierindas.

D. Ķezbere akcentēja vēl kādu neatliekamu vajadzību: novecojušās LTV tehnikas atjaunošanu. Kā viens no prioritārajiem uzdevumiem: «upšu» jeb autonomās barošanas bloku nomaiņa. Tāpat nesen NEPLP saņēmusi arī vēstuli no Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas par pilnīgu apraides nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā. Ja visas iesaistītās puses vienosies par jauna torņa būvi un raidītāja uzstādīšanu, tad 2019. gada budžetā šim nolūkam jāparedz 426 000 eiro (ikgadējais maksājums). Pašlaik gan tādas opcijas NEPLP plānos neesot, bet skaidrs, ka kādā brīdī šis jautājums būs jārisina.

D. Ķezbere arī vērsa uzmanību uz priekšvēlēšanu laika aizliegumu komerctelevīzijām rādīt politisko reklāmu - lai kompensētu raidorganizācijām negūtos līdzekļus, no valsts budžeta tiek piešķirti 75 000 eiro, kas, tāpat kā finansējums sabiedriskajam pasūtījumam, tiek sadalīts konkursa veidā. Šī summa ir pārāk maza un būtu jāpalielina līdz 215 000 eiro, jo savulaik aprēķini rādījuši, ka šie zaudējumi no negūtās reklāmas ir vairāk nekā miljons eiro. Par šo jautājumu gan izraisījās plašākas debates, jo izskanēja iebildumi pret šādu nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu tērēšanu privātiem komersantiem.

Savukārt Latvijas Radio viena no problēmlietām ir Radio teātris, kam gadā vajadzīgi 60 000 eiro. To šobrīd finansē Teterevu fonds, taču, ja kādā brīdī tas pārtrauc maksāt šo summu, tad teātris pastāvēt vairs nevar. Tāpat arī LTV teātra izrādes tiek daļēji ierakstītas par Teterevu fonda līdzekļiem, bet pilnībā atteikties no tā nevar, jo tieši autortiesību jautājumi ir ļoti finansiāli prasīgi (tās sastāda trešdaļu no viena projekta izmaksām), atzina I. Belte, piebilstot, ka tāpēc būtu jādomā par šo raidījumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem - vismaz autortiesību sadaļu.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers