Latvijā: Beidzoties divu gadu termiņam, Latvija uzņēmusi 65% no noteiktā patvēruma meklētāju skaita 18 komentāri
 
Latvijā

Beidzoties divu gadu termiņam, Latvija uzņēmusi 65% no noteiktā patvēruma meklētāju skaita

 
AFP / Scanpix

Septembrī apritot noteiktajam divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei, Latvija uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja.

Sankcijas par saistību neizpildīšanu Latvijai nedraud, apliecināja ministrijā.

Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm apņēmās divu gadu laikā pārvietot 531 personu - 295 no Grieķijas, 186 no Itālijas un 50 no Turcijas bēgļu nometnēm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūra LETA noskaidroja, ka darbs pie saistību izpildes turpināsies, neskatoties uz noteiktā termiņa beigām.

Latvija ir uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja. Pārvietošanas programmā līdz 1.septembrim bēgļa statuss piešķirts desmit personām, alternatīvais - 302 cilvēkiem. 150 no patvēruma statusa saņēmējiem ir bērni.

Pēc Mucenieku atstāšanas personas ar statusu vairs nav PMLP redzeslokā, jo darbu sākušas citas institūcijas, atzīmēja PMLP.

Pārvaldē norādīja, ka jūlijā publicēts Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojums par ES Patvēruma pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanu. EK norāda, ka pārcelšana ir jāturpina arī pēc 26.septembra - Itālijai un Grieķijai jāturpina pieprasījumi tām dalībvalstīm, kas vēl nav izpildījušas savas saistības pārvietošanas jomā, un dalībvalstīm saprātīga laika posmā jāpabeidz sava saistību izpilde, uzņemot minētās personas.

Ņemot vērā Latvijas uzņemto personu skaitu no Grieķijas un Turcijas, sankcijas Latvijai nedraud, bet jāievēro EK norādījumi turpināt patvēruma meklētāju uzņemšanu. "Nepieciešams atzīmēt, ka pārmitināšanas procedūras realizācija ir saskaņotas sadarbības rezultāts - izšķiroša nozīme ir visu sadarbības partneru iesaistei un veiktajiem pasākumiem," norādīja PMLP.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA arī apliecināja, ka pēc 26.septembra Latvijai sankcijas nedraud, taču pārvietošanas saistības paliek. "Nebūs tā, ka 26.septembrī tiek pārvilkta svītra un tās valstis, kuras nav izdarījušas noteikto, saņems sodu. Latvija maksimāli cenšas pieturēties pie izvirzītā profila, turklāt viens no galavārdiem pārvietošanā ir drošības iestādēm," uzsvēra ministrs.

Kozlovskis arī norādīja, ka lielākā daļa patvērumu saņēmušie ārvalstnieki labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši un Latvijas iestādes nav tiesīgas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.

Latvija gan šovasar saņēmusi vairākus personu atgriešanas pieprasījumus no Vācijas. Tehniski tas izpaudies tā, ka personas atgrieztas Latvijā, kur tās intervējuši robežsargi. Ja persona nav izdarījusi noziegumus, tad viņām tālāku pārvietošanās brīvību nevar ierobežot, taču ar laiku personas zaudē Latvijas sniegto sociālo atbalstu, skaidroja ministrs.

"Protams, ja ir legāls darbs Vācijā un tas šajā valstī ir akceptēts, tad nav problēmu tur turpināt mitināties," uzsvēra Kozlovskis, piebilstot, ka Vācijā ir liela Tuvo Austrumu valstu pilsoņu komūna, tāpēc došanās uz šo valsti ir neizbēgams fakts.

Ministrs pauda, ka cilvēki pēc būtības ir tendēti nodrošināt labākus dzīves apstākļus, tāpēc patvēruma meklētāji, salīdzinot Vāciju un Latviju, protams, ar laiku izvēlēsies nokļūt Vācijā. "Taču es uzskatu, ja cilvēks bēg no kara, tad ir jābūt ieinteresētam integrēties. Cilvēki ir dažādi, tāpēc ir pozitīvi piemēri, kad patvēruma statusu saņēmušie mācās latviešu valodu un atrod darbu Latvijā. Nevar būt valsts uzspiesta vēlēšanās integrēties. Ja persona nav ieinteresēta sociāli iekļauties vietējā sabiedrībā, tad ar varu to piespiest nevar," norādīja ministrs.

"Latvijas valsts nevar atrisināt visas patvēruma meklētāju problēmas. Arī Igaunija sākumā bija veiksmes stāsts, taču tagad no turienes ārzemnieki brauc prom," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka pēc nogādāšanas Latvijā PMLP ir jālemj, vai piešķirt šīm personām patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Likums paredz, ka bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu. Ja joprojām pastāv atbilstoši apstākļi, tad alternatīvo statusu ir iespējams pagarināt.

Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi, caur ''zaļo'' robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

Komentāri [18]
#
V-11 24.septembris 2017 11:35 atbildēt
Ļoti lieli meli ,tie nav bēgļi kuri bēg no kara ! Kā var būt, ka 97% sastāva veido vīrieši no 16 līdz 40 gadiem ?? Kādas tad valstis karo Pakistāna,Bangladeša,Lībija,Afganistāna,Kosova-Albānija,Lībija,Maroka,Sudāna...Tie irt Ekonomiskie migranti , kā norādija D.Tramps begļiem patvērums ir kaimiņvalstīs ,bet ne aizjūras zemēs. Muslimiem pārticīgajās Persijas līča islama zemēs.
 
#
/ » V-11 24.septembris 2017 13:40 atbildēt
nav tie ekon. migranti ar superīgiem aifoniem - tie ir teroristi!
 
#
Meli 24.septembris 2017 6:18 atbildēt
Meli ,meli ,lieli meli ! Latvija nav begļu ,tie nav begļi ,kas tukstosiem km skrien no miļotās dzimtenes . Begļi ir tie ,kas tuvojoties frontei aizbeg no kauju vietas un pec tam tur atgriežās un strāda miļotās dzimtenes laba ,liela vardaka laika isti begļi beg uz tuvako kaimiņvalsti ,kur nenotiek karadarbiba . Šie ir savas dzimtenes pastrādajusi kriminalnoziegumus ,dezertejuši ,nodeveši miloto dzimteni ,tapec skrien desmit tukstošus km lai izbegtu pelnita soda .
Viņi nemil savu zemi ,vini nemiles to uz kuru atskrejušu ,ari latvaniju ,tie ir prasti salasņas ,nodeveji ,manuprāt ,tadi paši ka viki ,preibergi ,streipi un citi dranķi ,kas 45 gada nodeva latviju un necinijās par to !
 
#
Tas nekur neder 23.septembris 2017 18:15 atbildēt
Jācenšas apsteigt Vāciju un Zviedriju!
 
#
Redziet 23.septembris 2017 12:39 atbildēt
Krievija izveidoja IGIL priekš Gazproma glābšanas.Bija paredzēts uzbūvēt gāzesvadu no Tuvajiem austrumiem uz Eiropu.Tās būtu beigas Gazpromam. Tikai bizness.
 
#
/ » Redziet 24.septembris 2017 13:42 atbildēt
kastrolgalvi beidz melot! Kas 1999.gadā Dienvidslāviju, Irāku, Lībiju bombardēja? JEŅĶI! Krieviem video kā Turcijā šie igilieši ved lēto naftu.
 
#
Uldis 23.septembris 2017 12:04 atbildēt
Derētu aizdomāties pie varas esošajiem , kāpēc Latvija pat no kara zonas bēgošjiem liekas sūdīgāka zeme nekā viņu dzimtene kur pēc visas loģikas ir vairāk briesmu nekā ekonomiski visātrāk augošajā , ar NATO svētību aizsargātajā Eiropas valstī.
 
#
Muldis » Uldis 23.septembris 2017 12:36 atbildēt
Nu pārveidosim pārīti "pareizticīgo" katedrāļu par mošejām, varbūt kara bēgļi paliks arī pie mums.
 
Skatīt visus 18 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers