Latvijā: Sabiedriskie mediji bez reklāmas – pēc trim gadiem 2 komentāri
 
Latvijā

Sabiedriskie mediji bez reklāmas – pēc trim gadiem

 
ATBALSTA IZIEŠANU. Kultūras ministrijas valsts sekretāre starptautisko lietu, sabiedrības integrācijas un mediju jautājumos Inita Pauloviča (pirmā no labās) un mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne iepazīstināja Saeimas deputātus ar četriem scenārijiem, kā sabiedriskie mediji varētu iziet no reklāmas tirgus / F64

Sabiedriskie mediji no reklāmas tirgus varētu iziet 2020. gadā. Kultūras ministrija (KM) piedāvā četrus iespējamos risinājumus, kā to varētu izdarīt, bet pati atbalsta divus: pakāpenisku vai tūlītēju iziešanu. Šobrīd galvenais uzdevums esot precizēt summas, kas nepieciešamas šā plāna īstenošanai, taču, visticamāk, ar papildu pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro no valsts budžeta būs jārēķinās.

Piedāvā arī neko nemainīt

Pirmais KM scenārijs paredz nemainīt situāciju, kam būtu savi plusi un mīnusi. No vienas puses, tas neatstātu iespaidu uz valsts budžetu un nodrošinātu sabiedrisko mediju ieņēmumu dažādību, tomēr, no otras puses, tas novestu pie Latvijā veidotā satura konkurētspējas mazināšanās, komercializēšanās, vājinātu mediju telpas kvalitāti un saglabātu spriedzi nozarē saistībā ar mediju pozicionējumu tirgū, to funkciju un uzdevumu pārklāšanos. Arī otrs risinājums paredz sabiedrisko mediju palikšanu reklāmas tirgū, tikai ieviešot jaunas komerciālo mediju atbalsta formas, izveidojot Mediju atbalsta fondu, kurā tiktu novirzīti šobrīd mediju finansējumam izmantotie publiskie līdzekļi. KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra, ka ministrija neatbalsta abus iepriekšminētos scenārijus.

Pakāpeniski vai uzreiz

To vietā tā iesakot īstenot divus citus. Viens no tiem, kam ir vairāki apakšvarianti, iesaka pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus. Tas varētu notikt noteiktā laika posmā - ar proporcionālu reklāmas raidlaika samazinājumu gan Latvijas Radio (LR), gan Latvijas Televīzijā (LTV), piemēram, katru gadu par 20% piecu gadu periodā, sākot ar 2018. gadu. Ir arī piedāvājums LR iziet jau pēc gada, bet LTV - no 2020. gada vai arī otrādi. KM gan iesakot to sākt tieši ar LR, jo radio tirgū ir asāka konkurence. No valsts budžeta tas prasītu: trīs miljonus eiro - LR un piecus miljonus eiro - LTV.

Savukārt ceturtais scenārijs ir par abu sabiedrisko mediju pilnīgu iziešanu no reklāmas tirgus, un to būtu iespējams iestrādāt jaunajā Sabiedrisko mediju likumā. Šādu soli sperot, gan būtu jārēķinās ar piecu līdz astoņu miljonu eiro kompensāciju no reklāmās neiegūtajiem ieņēmumiem, kā arī būtu vajadzīgs papildu finansējums satura nodrošināšanai, lai abos medijos aizpildītu atbrīvojušos raidlaiku.

Valdībā - jau martā

A. Grišāne norādīja, ka vairākums nozarē strādājošo, ieskaitot LR, LTV un Nacionālo elektronisko plašsaziņu padomi, atbalsta pilnīgu aiziešanu no reklāmas tirgus. Vienīgi Latvijas Reklāmas asociācijas biedru viedokļi daloties, jo viņi tajā visā saskatot vairākus zemūdens akmeņus. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte kā «drīzāk pozitīvu piemēru» nosauca arī Lietuvu un Igauniju, kur sabiedriskie mediji izgājuši no tirgus. Latvijā jau trīs gadus notiekot diskusijas, bet joprojām nav pieņemts lēmums. A. Grišāne atgādināja, ka KM jau martā iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu, taču tālāk uz priekšu šis jautājums nav virzīts, jo jāprecizē summas, kas vajadzīgas, lai īstenotu scenārijus.

Precizēs skaitļus

Šobrīd skaitļi, kas dažādos dokumentos minēti par reklāmas ieņēmumiem, ieskaitot sabiedrisko mediju atskaitēs, esot ļoti atšķirīgi, jo dažāds ir ieņēmumu un izdevumu fiksējums. NEPLP pārstāve Gunta Līdaka atzīmēja, ka aprēķini būs jau tuvākajā laikā. Patlaban par LTV esot precīzāka aina, bet LR būtu jāveic neatkarīgs audits, lai precizētu summas. Tāpat jāapzinoties, ka runa nav tikai par kompensācijām, bet par papildu finansējumu satura veidošanai. Latvijas Komerctelevīziju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš mudināja nekavēties, gan izstrādājot likumu, gan nosakot sabiedrisko mediju izstāšanās termiņus: LR tas būtu no 2019. gada, bet LTV - no 2020. gada.

Deputāts Augusts Brigmanis, kurš arī atbalsta sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, gan vērsa uzmanību uz to, ka nākamgad šādas pārmaiņas noteikti nevarētu plānot, bet, visticamāk, - uz 2020. gadu. Šobrīd koalīcijā, spriežot par nākamā gada budžetu, akcents esot likts uz demogrāfiju, ceļiem un veselības aprūpi, bet ne uz finansējuma meklēšanu šim jautājumam.



Komentāri [2]
#
Rīdzengeita 7.septembris 2017 13:03 atbildēt
nav iespējama valstīs, kurās ir neatkarīgi mediji.
 
#
Valsts mediji, nevis sabiedriskie 7.septembris 2017 12:14 atbildēt
ir būtiskas atšķirības īpašuma formā (sk. reģistrācijas apliecību), pārvaldes mehānismā un finansējumā. Īsti sabiedriski mediji ir Skandināvijā, Lielbritānijā, Vācijā. Valsts mediji pēc komunisma sabrukuma saglabājas Krievijā un Baltijas valstīs.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers