Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava strādā pie pelēkā vilka (Canis lupus) sugas aizsardzības plāna atjaunošanas. Jau tagad skaidrs – sabiedriskās domas kaislības ap plēsēju medīšanu beigsies vilkam par sliktu, un arī lūsis sveikā neizspruks.
Iemesls, kādēļ visā Eiropas Savienībā vilku medības ir aizliegtas, bet Baltijas valstīs atļautas, ir ģeogrāfiskais izņēmums. Tas tika panākts, iestājoties ES. Pamatojoties uz šo izņēmumu, ik gadu tiek nomedīti ap 300 vilku - tas ir aptuveni 35% no populācijas. Ēst vilkus neviens neēd. Medību jēga ir konkurences likvidēšana. Mežacūku sivēni garšo gan vilkiem, gan medniekiem. Turklāt nomedīt vilku ir īpašs izaicinājums, tāpēc uz šādām medībām mednieki pulcējas desmitos un reizumis pat simtos. No zinātniskā viedokļa medības tiek attaisnotas kā sugas regulēšanas līdzeklis, jo palielināts vilku blīvums radītu drošības draudus cilvēkam. No emocionālā viedokļa šīs medības attaisnot grūtāk. Ir grupa cilvēku, kas cīnās pret vilku un lūšu medībām. Pret kucēnu un kaķēnu apšaušanu. Viņi uzskata, ka plēsēji ļoti labi varētu piedalīties mežacūku populācijas samazināšanā, kas nepieciešama Āfrikas cūku mēra dēļ. Ka vilki un lūši pilnībā varētu pašregulēties. Turklāt lūši - šie lielie kaķi - neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Taču medību pretinieki cīnās tikai uz papīra un virtuālajā telpā, sūta vēstules, raksta e-pastā. Vakar notika pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna atjaunošanas trešā un pēdējā apspriede. Vilku advokāti klātienē tā arī neparādījās, toties medību atbalstītāju netrūka, gan no mednieku organizācijām, gan valsts iestādēm.
Nekādas radikālas izmaiņas esošajā vilku apsaimniekošanas kārtībā nav sagaidāmas. Projekta vadītāja Guna Bagrade stāsta, ka medību aizliegums nebija paredzēts plāna pirmajā versijā 2002. gadā un nebūs arī tagad. Jautājums ir vienīgi par sezonas garumu un limitiem. Tā kā zinātnieku ieskatā vilka populācija jau atrodas labvēlīgā aizsardzības statusā, kas jāsaglabā, tad jāsecina, ka medību limiti arī turpmāk paliks daudzmaz līdzšinējos apjomos. Valsts meža dienests 2017./2018. gada sezonā izdevis atļauju nomedīt 250 vilkus, piebilstot, ka janvārī limitu varētu paaugstināt, «lai nepalielinātu zaudējumu risku, ko vilku nodarītie postījumi varētu radīt lauksaimniecībai».
Te jāatgādina, ka dati par savvaļas plēsēju nokostajām aitām un citiem mājlopiem ir visai apšaubāmi. Pirmkārt, zemnieki ir kūtri uz ziņošanu, jo kompensācijas tāpat netiek maksātas. Otrkārt, vilkiem bieži tiek pierakstīti klaiņojošu suņu pastrādātie nodarījumi, un patiesībā pārmācāmi būtu suņu saimnieki, nevis vilki. Guna Bagrade uzskata, ka Latvijai ir vērts apsvērt Igaunijas pieredzi. Tur par nokostiem lopiem lauksaimnieki saņem kompensācijas, un, lai nenotiktu krāpšanās, tiek veikta uz upura ķermeņa palikušo siekalu DNS analīze. Vēl viens jaunums vilku aizsardzības plānā varētu būt izmaiņas monitoringa procedūrās. Pašlaik vienīgais avots informācijai par vilku populācijas lielumu, tātad arī pamats medību limita noteikšanai, ir pašu mednieku piegādātie medījuma paraugi. Vides organizācijas uzskata, ka nepieciešams izmantot arī citas metodes - novērot vilku atstātās pēdas, ekskrementus, varbūt arī izvietot novērošanas kameras mežā. Sekot populācijas tendencēm nepieciešams arī tāpēc, ka vilks jāaprūpē visā sugas izplatības reģionā - Baltijas valstīs un daļā Polijas. Tātad valstīm jāsaskaņo savi medību limiti.
Iespēja pārtraukt vilku medības pat netiek apspriesta. «Mūsdienu sabiedrībā tik ietekmētā vidē būtu ļoti nepārdomāts solis aizliegt medības,» rezumē vilku aizsardzības plāna izstrādātāja. Arī lūšu medību aizliegums atjaunotajā sugas aizsardzības plānā nav plānots.
