Par Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem veikalos arī turpmāk būs jāmaksā 21% PVN likme. Valdība vakar neskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu šiem produktiem PVN likmi samazināt līdz 5%, turklāt, pat ja šī ideja vakar tiktu apspriesta, nav zināms, vai tā gūtu Ministru kabineta atbalstu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) lēmumu pagaidām necilāt šo jautājumu skaidroja ar tikko sākto budžeta veidošanas procesu. Taču tiklīdz tikšot precīzāk aprēķināta fiskālā telpa un būs skaidrs, cik līdzekļu varēs atvēlēt jaunām iniciatīvām, valdība varēs atgriezties pie šī jautājuma un citām jaunajām iniciatīvām.
Eiropas pieredze
Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurā pārtikas produktiem netiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Pārtikas produktiem PVN standartlikmes tiek piemērotas tikai Dānijā, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā (12% PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm).
Samazinātās PVN likmes atsevišķām pārtikas produktu piegādēm ES dalībvalstīs svārstās no 0% Apvienotajā Karalistē, Maltā un Īrijā līdz pat 18% Ungārijā.
Ieviešot samazināto 5% PVN likmi atsevišķiem augļiem, ogām un dārzeņiem, Latvija būtu viena no 24 ES valstīm un pirmā starp Baltijas valstīm, kas ieviesusi samazināto PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem. Ungārija, Rumānija un Slovākija salīdzinoši nesen ir ieviesušas samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem. Šo valstu pozitīvā pieredze PVN samazināto likmju ieviešanā ir bijis pamats tam, ka gan Rumānija, gan Ungārija no 2015. gada ir paplašinājušas samazināto PVN likmju piemērošanu pārtikas produktiem.
Trieciens ēnu ekonomikai
ZM izveidotā darba grupa secinājusi, ka PVN likmes samazināšana ir īpaši ieteicama nozarēs, kurās ir liela ēnu ekonomika, un Eurostat datu izvērtējums liecina, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā varētu būt ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Eurostat dati sniedz informāciju par to, ka citas ES valstis norāda krietni lielākas eksporta datu vērtības, nekā Latvija norāda importa datu vērtības. Piemēram, Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt starp citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015. gada līdz 2016. gadam veidoja 12,4 miljonus eiro. Piemēram, no Polijas uz Latviju izvesto zemeņu vērtība gandrīz 12 reižu pārsniedz Latvijā no Polijas ievesto zemeņu vērtību.
ZM uzsver, ka pašlaik izteikti liels cenu kropļošanas risks pastāv augļu, ogu un dārzeņu nozarē, jo šajā nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri augļu, ogu un dārzeņu produkciju tirgo dažādos tirgos, tirdziņos un ielu tirdzniecības vietās, izvairoties no PVN maksāšanas. Tādējādi šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar augļu, ogu un dārzeņu ražotājiem, kas godprātīgi darbojas legālajā tirdzniecībā.
Vietējie augļu, ogu un dārzeņu audzētāji arī salīdzinājumā ar citu valstu augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem nav konkurētspējīgi. Ja preču saņēmējs ir citas ES dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, izpildoties likumos definētiem nosacījumiem, piegādātājam ir tiesības šai preču piegādei piemērot PVN 0 procentu likmi. Savukārt iepērkot produkciju no Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotāja, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējies kā PVN maksātājs, par produkciju ir jāsamaksā pilna summa ar PVN. Kaut arī šo summu kā priekšnodokli var atgūt, tas notiek ar laika nobīdi un prasa papildu apgrozāmos līdzekļus.
ZM uzskata, ka, samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos.
Zemenes arī mazturīgajiem
ZM paredz, ka līdz ar samazinātās PVN likmes ieviešanu lauksaimniecības produktu pārstrādātāji būs ieinteresēti vairāk iegādāties Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, jo neveidosies tik lielas cenu atšķirības, iepērkot šo produkciju no Latvijas ražotāja ar 5% PVN likmi vai iepērkot šo pašu produkciju no kādas citas ES valsts augļu, ogu vai dārzeņu ražotāja ar 0% PVN likmi. Tādējādi ir paredzams, ka palielināsies vietējās produkcijas īpatsvars pārtikas ražošanā.
PVN pārtikas precēm ir regresīva rakstura nodoklis. Tas nozīmē, ka šis nodoklis veido lielāku finansiālo slogu mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tādējādi PVN samazināšana ir viens no valsts instrumentiem, ar kuru kaut nedaudz ir iespējams finansiāli atbalstīt mazturīgos iedzīvotājus.
Bažas par budžetu
Vienlaikus ne visas ministrijas saskata ieguvumus no PVN samazināšanas Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzskata, ka no tā iegūtu tikai tirgotāji, ziņo LETA. Savukārt finanšu ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS) intervijā Latvijas Radio izteicās, ka PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būtu atbalstāma vien ar vairākiem priekšnosacījumiem, proti, ja tiek atbalstīti vietējie ražotāji, veikalos samazinās cenas un ja tas atbilst valdības budžeta prioritātēm. Vienlaikus viņa arī pieļauj, ka samazināto PVN atsevišķām pārtikas produktu grupām varētu ieviest uz laiku, piemēram, trim gadiem, pēc kura tiktu veikts izvērtējums, vai sasniegts cerētais efekts.
Arī ZM atzīst, ka, samazinot PVN likmi augļiem un dārzeņiem, valsts budžeta ieņēmumi samazinātos. Tiesa, pēc ZM aplēsēm neiegūtie ieņēmumi būtu mazi, vien aptuveni no 3,9 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro gadā.
Ekrānšāviņš no avīzes
***
Viedoklis
Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors:
- Latvijas pārtikas mazumtirgotāji viennozīmīgi atbalsta ieceri samazināt PVN nodokļa likmes svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pašlaik Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas mazumtirdzniecībā tiek pārdoti, nemaksājot PVN. Kā apliecinājuši pašmāju augļu un dārzeņu ražotāji, samazinot PVN likmi svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks valstī nelikumīgi ievesto produktu apjoms un secīgi arī ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Atbalstot diferencētas PVN likmes piemērošanu pārtikai un tās atsevišķām produktu grupām, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas biedri Zemkopības ministrijai vairākkārt norādījuši, ka PVN likmes izmaiņu gadījumā svaigu augļu un dārzeņu cenas proporcionāli tiks samazinātas arī veikalu plauktos. Līdzīgi kā 2012. gadā, arī šobrīd Rimi, Maxima, Narvesen un virkne citu tirgotāju savu apņemšanos ir gatavi paust, kopā ar valdības pārstāvjiem parakstot memorandu par cenu samazināšanu.
***
UZZIŅAI
5% PVN likmes ieviešanas ietekme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem
• Vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt 6,7%.
• Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazinātos par 13,2%.
• Legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība pieaugtu par 20%.
• Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8 līdz 8,6%.
• Valsts budžeta ieņēmumi samazinātos no 3,9 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoni eiro gadā.
Avots: ZM
