2.lapa
Visas Dievmātes ikonas pēc savas būtības ir kristocentriskas - vērstas uz Kristu, kurš vienmēr ir šo gleznu centrā, un katra Marijas svētglezna palīdz mums padziļināt saikni un vienotību ar viņas Dēlu, Jēzu Kristu.
Pie kā ved šī vienotība? Otrajā lasījumā dzirdējām: «Kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā, tad piepildīsies rakstītais vārds: «Uzvara ir iznīcinājusi nāvi. Nāve, kur ir tava uzvara? Nāve, kur ir tavs dzelonis?»»
Dārgie svētceļnieki! Šodien mēs svinam šo uzvaru pār nāvi, kas ir piepildījusies Jaunavas Marijas dzīvē un uz ko arī mēs esam aicināti. Aglonas svētgleznā mēs redzam šīs uzvaras atblāzmu.
Kāds ir šķērslis tam, lai šis apsolījums piepildītos arī mūsu dzīvē? To dzirdējām pirms brīža: Nāves dzelonis ir grēks - tas neļauj dievišķajai pasaulei manifestēties mūsos. Kādi grēki šodien ir tie populārākie? Kā raksta Salamans, mācītājs: Nav nekā jauna zem saules. Tie ir mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas, baudkāre jeb kalpošana savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Šī grēka vara atdala mūs no Dieva, traucē mums baudīt dzīves pilnību kopā ar mūsu līdzcilvēkiem un sasniegt vispusīgu personības uzplaukumu. Tāpat šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam. Viena no šīs grēka destruktīvās iedarbības sekām ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts un iedzīvotāju skaita samazināšanās.
2016, gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons 969 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 17,1 tūkstoti, salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 15,4 tūkstošiem. Ja skatāmies uz tā iemesliem, tad redzam, ka dzimstība vēl arvien ir mazāka par mirstību un no valsts izbraucošo cilvēku skaits arvien vēl ap desmit tūkstošiem gadā.
Jau 1988. gadā savu sāpi par izkliedēto latviešu tautu izdziedāja Ieva Akuratere dziesmā Manai tautai. Viņa dziedāja:
«Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai.
Saved to mājās pie Daugavas krastiem, saved to mājās!»
Šodien šī problēma ir samilzusi vēl vairāk. Tāpēc par to dzied arī mūziķis Arvis Reiks savā dziesmā Par Latviju:
«Sargājiet savus tuviniekus un turiet viņus cieši....
Mūsu senči par šo zemi atdeva savu miesu,
Pietiks kalpot citām tautām, brāļi, atgriežamies!»
Kāds ir risinājums, kā atrast Dieva svētību Latvijai? Šodienas Evaņģēlijā dzirdējām: «Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā!» Savukārt otrajā lasījumā atbilde uz grēka problēmu bija: Pateicība Dievam, kas mums ir devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Tātad atvērties uz svētību nozīmē atgriezties no grēkiem, jā, jā, atteikties no mantkārības jeb alkatības, varaskāres jeb ambīcijām, baudkāres jeb kalpošanas savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Tas nozīmē atgriezties pie Dieva un iemiesot Viņa vārdu dzīvē. Tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par mūsu valsti un tajā notiekošo, pārstāt uz katra soļa vienīgi kritizēt, bet palīdzēt līdzcilvēkiem dzīvē tikt uz priekšu.
Savukārt valstiskā līmenī tas nozīmē iemiesot dzīvē trīs principus. Pirmais ir rosmes princips. Tas nozīmē, ka augstākstāvošais bez vajadzības nejaucas zemākstāvošas instances darbībā, kamēr tā tiek galā pati. Tas atraisa radošo iniciatīvu, māca atbildību un atbrīvo no nevajadzīga birokrātijas un kontroles sloga. Otrs princips ir kopējā labuma princips. Tas nozīmē, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi, bet arī par citu cilvēku labumu un attīstības iespējām. Tas attiecas arī uz politikā un biznesā iesaistītajiem, protams, arī uz ģimenes locekļiem. Visbeidzot trešais princips ir solidaritāte. Tas nozīmē, ka mēs ikviens, arī valsts institūcijas, jūtamies līdzatbildīgi viens par otru, it sevišķi par tiem, kas ir visvājākie un neaizsargātākie, un nākam viņiem palīgā. Valsts līmenī tas noved pie taisnīgas ienākumu pārdales. Tie, kas ir uzņēmīgākie, veiksmīgākie un bagātākie, daļu no sava pārpalikuma novirza tiem, kas ir trūcīgāki. Ir svarīgi, lai attīstās mecenātisms. Tie bagātie, kas ir pie varas, ir aicināti būt atvērti uz tādu nodokļu reformu, kas palīdz veidoties un nostiprināties vidusšķirai, bet trūcīgajiem - izrauties no nabadzības žņaugiem. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuri par katru cenu cenšas palielināt savu peļņu, bet nerūpējas bieži vien par to, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem cieņpilnu dzīvi.
Ja šos principus mēs iemiesosim dzīvē, pēc kāda laika varēsim dziedāt līdzīgi kā grupas Jorspeis dziesmā: «Debesis ir tuvu klāt, jo Latvija ir atdzimusi un tās bērni ir atgriezušies mājās.»
Lai Dievs mums uz to palīdz, caur Dievmātes, Vissvētākās Jaunavas Marijas, aizbildniecību un palīdzību!
