Latvijā: NRA ANALIZĒ, vai valstij izdevīgi pārdot telekomunikāciju milžus "LMT" un "Lattelecom" 10 komentāri
 
Latvijā

NRA ANALIZĒ, vai valstij izdevīgi pārdot telekomunikāciju milžus "LMT" un "Lattelecom"

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Apvienojam, un trešdaļa mums, trešdaļa jums, trešdaļu pārdodam biržā – ne jums, ne mums. Tāds ir konsultanta KPMG Baltics ieteikums Latvijas valsts rīcībai ar telekomunikāciju uzņēmumiem LMT un Lattelecom. Bet premjers un ekonomikas ministrs jau paziņojuši, ka par uzņēmumu pārdošanu nevarot būt ne runa, un tas nozīmē, ka arī šajā mēģinājumā tikt pie kontroles Latvijas uzņēmumos to līdzīpašniece Telia Sonera būs cietusi fiasko.

Kādēļ zviedru kompānija tik ļoti vēlas pārņemt vadību Latvijas uzņēmumos, kļūst skaidrs, aplūkojot karti ar vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Ziemeļvalstīs un Baltijā. Telia Sonera pieder kontrole uzņēmumos gandrīz visās valstīs. Visā Skandināvijā, arī Lietuvā un Igaunijā. Tikai Islandē un Latvijā viņu zīmols neparādās.

Nesanāca jau Kalvītim

Valdības rīkojums par LMT privatizāciju ir spēkā kopš 2006. gada, 2007. gadā tika nolemts pārdot arī Lattelecom. Tomēr katru reizi, kad šī iecere tuvojās reālai rīcībai, valdības rāva stopkrānu vai krita - kā tas gadījās telefonu privatizācijas idejas pirmavotam Aigaram Kalvītim.

Visus šos gadus uzņēmumi cītīgi turpināja strādāt diviem īpašniekiem - Latvijas valstij, kam tajos pieder kontrole, un Telia Sonera. Biznesa rādītāji liecina, ka veiksmīgi. Spējuši attīstīties - izmirušās telefonbūdiņas Lattelecom aizstājis ar platjoslas internetu, LMT piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir tālu pāraugusi vidējo Eiropā. Cenas pie mums zemākas, attiecīgi no viena klienta ieņēmumi uzņēmumiem mazāki. Tajā pašā laikā abi spēj investēt attīstībā un vēl saviem akcionāriem izmaksāt fantastiskas dividendes. Par 2016. gadu Lattelecom pavasarī izmaksāja 31,6 miljonus, LMT - gandrīz 24,3 miljonus. Kopš deviņdesmito gadu sākuma kopējais radītais labums no dividendēm un investīcijām ir lēšams pa diviem miljardiem katram. Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ gan Latvijas valstij būtu jāatsakās no kaut kā tik vērtīga.

Nav gan tā, ka konsultanti būtu ieteikuši uzņēmumus vienkārši ņemt un pārdot Telia Sonera. Aplūkotie scenāriji ir vairāki, bet ieteiktais atbilst versijai 2.3.: «Lattelecom un LMT tiek apvienoti. Valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu.»

Apvienot superuzņēmumā

Kā notiktu kontroles zaudēšana un kāds no tā būtu labums, vakar preses konferencē mēģināja apskaidrot KPMG Baltics konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Uzreiz jāpaskaidro, ka konkrēti finanšu aprēķini un precīzi skaitļi, kas atklājās pētījumā, ir komercnoslēpums. Gan tāpēc, ka to nevēlas izpaust iesaistītie uzņēmumi, gan tāpēc, ka Latvijas valstij sarunas ar otru akcionāru vēl tikai priekšā.

Ieteikuma pirmā daļa ir abus uzņēmumus apvienot. Šāda tendence vērojama visā Eiropā. Klientiem labi, jo pie viena operatora iespējams saņemt visu veidu pakalpojumus - internetu, mobilos sakarus, fiksētos, televīziju, un Lattelecom tirgo pat elektrību. Savukārt uzņēmumiem labi, ka iespējams ietaupīt izdevumus - piemēram, veidojot vienu, nevis katram savu interneta televīziju. Ietaupījumu radītā vērtība varētu sasniegt 100 miljonus eiro, savukārt kopējā telekomunikāciju tirgus daļa būtu 52 procenti.

Un pārdot biržā

Krietni piesardzīgāk vērtējama ieteikuma otra daļa - apvienoto uzņēmumu daļēji pārdot. Šis scenārijs paredz, ka katrs no esošajiem īpašniekiem saglabā identiski lielu - aptuveni 30 līdz 40 procentu - daļu, bet atlikušie 30 procenti tiek kotēti biržā. Vienkārši izsakoties, pārdoti privātiem investoriem. Šādā gadījumā gan būtu arī jāpārskata akcionāru līgums ar Telia Sonera, nosakot, ka tā nedrīkst nākamajā dienā aiziet uz biržu un izpirkt visas akcijas, iegūstot kontroli pār apvienoto superuzņēmumu.

Privatizācijas aģentūras vadītājs uzsver, ka, pārdodot daļu akciju, akcionāri saņemtu summu divu trīs gadu dividenžu apjomā. Tajā pašā laikā dividenžu apmēri tiek rēķināti attiecībā pret akciju daudzumu, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts turpmāk saņemtu mazākas dividendes. To daļēji varētu kompensēt, turpinot privatizāciju. Arī tāda iespēja tiek apskatīta šajā scenārijā - pamazām tirgot nost Latvijas valsts akciju daļu.

Vai tas atbilst Latvijas un tās iedzīvotāju interesēm, tagad jādomā valdībai. Satiksmes un Ekonomikas ministrijai ar saviem priekšlikumiem jānāk klajā līdz 5. oktobrim, savukārt uz valdību nav nekāda spiediena nedz termiņu, nedz iespējamās rīcības ziņā. Tā var domāt, cik ilgi vēlas, un tiklab neizdomāt neko, atstājot visu kā ir. Status quo - divus labi strādājošus un Latvijas valstij uzticamus uzņēmumus.

Iespējami scenāriji

  1. Lattelecom un LMT darbojas kā atsevišķi uzņēmumi

1.1. Kopīga valsts un Telia kontrole Lattelecom un LMT (Status quo)

1.2. Lattelecom un LMT pilnībā pieder valstij

1.3. Lattelecom pilnībā pieder valstij. LMT pilnībā pieder Telia

1.4. LMT pilnībā pieder valstij. Lattelecom pilnībā pieder Telia

  1. Lattelecom un LMT tiek apvienoti

2.1. Valsts iegūst pilnu kontroli pār apvienoto uzņēmumu

2.2. Valsts iegūst līdzdalību ar kontroli pār apvienoto uzņēmumu

2.3. Valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu (konsultantu ieteiktais scenārijs)

2.4. Valstij nepieder daļas apvienotajā uzņēmumā

Avots: Privatizācijas aģentūras prezentācija

Komentāri [10]
#
oskars 11.augusts 2017 19:52 atbildēt
Da vini jau sen ir pardoti un ne jau zviedriem.
 
#
baseins 11.augusts 2017 12:32 atbildēt
Privatizācijas aģentūras (PA) valdes loceklim Jurim Vaskānam ir problēmas ar otrās pakāpes pielaides saņemšanu valsts noslēpumam, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Tajā norādīja, ka Vaskāns anketu pielaides saņemšanas Drošības policijā iesniedzis martā, taču iestāde to vēl nav amatpersonai izsniegusi.

Pēc “Panorāmas” vēstītā, Drošības policija izmeklē iespējamu informācijas noplūdi PA.

Informācija datubāzē “Lursoft” liecina, ka Vaskāns PA valdē strādā kopš šā gada 5.martā. Aģentūras valdēs strādā arī tās priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs un valdes loceklis – Alvis Mitenbergs.

PA darbības mērķis ir nodrošināt valsts īpašuma privatizācijas pabeigšanu un, mainot valsts īpašuma objektu īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs, kā arī sašaurināt darbību, ko valsts veic kā komersants.
 
#
aha 11.augusts 2017 10:54 atbildēt
nu nedrīkst valsts atteikties no tai piederošiem sakaru kanāliem! Tikpat labi varētu likvidēt armiju un valsts aizsardzību nodot kādai apsardzes firmai!
 
#
VEF kulturas pils » aha 11.augusts 2017 11:11 atbildēt
KPMG Baltics konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte un Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs - vai ir jautajumi pastalniekiem?
 
#
Rolf Nonnenmacher (* 6. Juli 1954 in Stuttgart) » VEF kulturas pils 11.augusts 2017 11:31 atbildēt
Gemeinsam mit Telefónica, Telekom und Vodafone vertreibt ProSiebenSat.1 Digital eigene Smartphonetarife für die Sender ProSieben und Sat.1, sowie fyve als Eigenmarke. Die jeweiligen Mobilfunkanbieter sind Leistungserbringer, während ProSiebenSat.1 Digital für die Vermarktung der einzelnen Tarife zuständig ist. Seit September 2014 gibt es mit chixx einen eigenen Tarif für die Zuschauer des Frauensenders Sixx. Dieser wird im Telekom-Netz durch die Woodman GmbH (Leistungserbringer) realisiert. Die Vermarktung erfolgt über Sixx.

simfinity ist der Smartphonetarif von Fernsehsenders Sat.1 gemeinsam mit Telefónica Deutschland[49]
ProSieben Smart ist der Smartphonetarif von ProSieben, gemeinsam mit Vodafone.[50]
Fyve ist ein Mobilfunkdiscounter, welcher das Netz von Vodafone nutzt.[51]
chixx ist ein Mobilfunkdiscounter, welcher das Netz der Telekom nutzt.[52]
nyze war ein Mobilfunkdiscounter, welcher die Netze von Telefónica Deutschland nutzt, sowie Zugriff auf die konzerneigene TV-App bietet.[53] 2016 wurde das Angebot eingestellt und seitdem die bisherige Webadresse auf simfinity weitergeleitet.[54]
 
#
gatis 11.augusts 2017 9:52 atbildēt
Jebkura peļņu nesoša uzņēmuma pārdiošanā ieinteresēti korumpēti valsts pārvaldes un privatizējamā uzņēmuma vadītāji.
 
#
fisch » gatis 11.augusts 2017 11:34 atbildēt
nak lielas zives- mazas lai pamuk.....!
 
#
Vilis Draudziņš 11.augusts 2017 9:37 atbildēt
Tas ir Izdevīgi oligarham Raimondam Vējonim un viņa lauciniekiem no cūku fermām.
 
Skatīt visus 10 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers