Sestdiena, 21.oktobris
Latvijā | 10.augusts, 6:30
Ritums Rozenbergs, Uldis DREIBLATS

Sorosieši uzvar konkursos, noklusējot sorosisko pagātni

Startējot konkursā uz Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieka amatu, konkursa uzvarētāja Inita Pauloviča savā CV nav norādījusi, ka savulaik viņa ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle.

Kultūras ministrijas oficiālajā preses relīzē, ar kuru publiski tika izsludināts uzvarētājs konkursā uz valsts sekretāra vietnieka amatu starptautisko lietu, sabiedrības integrācijas un mediju jautājumos, pat vairākkārt uzsvērts, ka I. Pauloviča bijusi «ANO Attīstības programmas (UNDP)» vadītāja Latvijā un ilggadēja šīs programmas «pastāvīgā pārstāvja vietniece Ukrainā, Gruzijā un Turkmenistānā»; pieminēta arī viņas pieredze Labklājības ministrijā, tomēr darbs Sorosa fonds Latvija valdē nav minēts. Iespējams, tāpēc, ka tas nav minēts arī I. Paulovičas CV, kas iesniegts konkursa komisijai.

Savukārt plašākai sabiedrībai apspriest pretendentu piemērotību uz augstiem valsts ierēdņu amatiem, ņemot vērā viņu iepriekšējos amatus dažādās struktūrās, nav nekādas iespējas, jo konkursos pieteikušos vārdi netiek izpausti.

Mērķis - mediju politika

Pati I. Pauloviča, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, kāpēc viņa šo faktu ir noslēpusi un vai darbība Dž. Sorosa finansētās struktūrās skaitās sensitīva informācija, kurai nav nozīmes, kandidējot uz augstiem amatiem, skaidroja, ka «mana darbība Sorosa fonda Latvija valdē bija brīvprātīgais darbs no darba pienākumiem brīvajā laikā, par kuru atalgojumu nesaņēmu»; ka «darbs nevalstiskajās organizācijās nebija priekšnoteikums un novērtēšanas kritērijs Kultūras ministrijas organizētā konkursa nolikumā» un ka «informācija par manu darbību Sorosa fonds Latvija valdē 2004.-2005. gadā ir pieejama publiskajā telpā, tā nav sensitīva un nav noslēpums. NRA par to jau rakstīja 2006. gadā» (pilnu I. Paulovičas atbildes tekstu lasiet zemāk).

Konkurss uz amatu - KM valsts sekretāra vietnieks -, kas cita starpā kūrēs mediju jautājumus, presē jau iepriekš pieminēts kā sorosiešu mērķis. Neoficiāli presē tika minēts, ka šajā konkursā piedalījusies arī bijusī ilggadējā Sorosa fonds Latvija izpilddirektore Vita Anda Tērauda. Tāpat mediji rakstīja, ka Dž. Sorosa finansētās organizācijas Delna bijušais vadītājs Roberts Putnis atstājis KM Mediju politikas nodaļas vadītāja posteni, jo aizvainojies uz kultūras ministri un KM vadību par to, ka viņam netika šis valsts sekretāra vietnieka amats.

Šī (lai arī neoficiālā) informācija vedina domāt, ka sorosiešiem ir tālejoši jauni mērķi, kā vēl vairāk stiprināt jau tā ļoti lielo ietekmi Latvijas valstij piederošajos un arī citos medijos.

Cita starpā tas vedina arī padomāt, kāpēc šā gada sākumā no KM valsts sekretāra vietnieka amata tika «izēsts» Uldis Lielpēters.

Politiskā tehnoloģija - aprakstīta

Uzņēmumu reģistra datu bāze Firmas.lv liecina, ka I. Pauloviča ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle no 2004. gada 3. septembra līdz 2006. gada 1. martam. Tas nozīmē, ka jaunā KM valsts sekretāra vietniece īsti precīzi nav atminējusies savu strādāšanu Sorosa fonds Latvija valdē.

Tomēr acīm redzams ir arī tas, ka I. Paulovičai atsevišķos gadījumos ir pat ļoti laba atmiņa, jo viņa atceras Neatkarīgās publikāciju pirms 11 gadiem, kuru pat šīs publikācijas autori bija piemirsuši.

Bet tiešām - Neatkarīgā 2006. gada publikācijā Sorosiešu tīkls Latvijā: mērķi un darbojošās personas (trīs turpinājumos, 2006. gada 9., 10. un 11. janvārī) ir pieminējuši I. Paulovičas darbību Sorosa fonds Latvija. Šajā publikācijā ir ieskicētas politiskās tehnoloģijas, kā Dž. Soross un viņa domubiedri iegūst reālu varu, no sākuma finansējot dažādus labdarbības projektus, studijas prestižās ārvalstu augstskolās, finansiāli palīdzot inteliģences pārstāvjiem (sabiedriskās domas veidotājiem) veikt zinātnisko darbu, apmaksājot ietekmīgu žurnālistu ārzemju ceļojumus u. tml., tādējādi pamazām atsijājot vairāk vai mazāk uzticamus cilvēkus, kurus virzīt politikā, un tad sākt finansēt jau nepārprotami politiskas programmas un politiskus mērķus izvirzošas sabiedriskās organizācijas.

Politiskās simpātijas nespēj noslēpt

Cita starpā šajā 2006. gada publikācijā sorosieši ir aicināti, «lai viņi beidzot reģistrē savu politisko organizāciju kā partiju un nāk vēlētāju «šķīstītavas» priekšā, kur tad skaidri izkristalizēsies, cik liela ir tā sabiedrības daļa, kas viņiem uzticas».

Tagad redzam - pagāja 11 gadu, un šāda partija tiešām tagad tiek organizēta, pagaidām to nosaucot par politisko kustību Mēs par. Puse no šīs kustības manifesta sākotnējiem 47 parakstītājiem ir dažādu Sorosa finansēto organizāciju bijušās amatpersonas (piemēram, pieminētā V. A. Matīsa, bijusī SFL komunikāciju koordinatore Līva Biseniece, bijusi SFL programmu direktore Liesma Ose, bijušās Delnas un Providus amatpersonas Lolita Čigāne, Dmitrijs Petrenko, Andrejs Judins u. c.) vai arī Sorosa stipendiāti (kustības līderis Daniels Pavļuts, Aleksejs Loskutovs, Ainārs Dimants u. c.). Un arī I. Pauloviča ir šā manifesta sākotnējo parakstītāju vidū! Interesanti, ka I. Pauloviča šo manifestu parakstīja 26. jūlijā - t. i., laika sprīdī starp KM konkursa rezultātu oficiālo izsludināšanu (3. jūlijs) un jaunās KM valsts sekretāra vietnieces pirmo darba dienu (1. augusts). Neatkarīgā vaicāja jaunajai KM valsts sekretāra vietniecei, kā viņas pievienošanās politiskajai kustībai Mēs par uzreiz pēc uzvaras KM konkursā saskan ar valsts pārvaldes politiskās neitralitātes principu? I. Pauloviča atbildēja: «Katram Latvijas pilsonim, tajā skaitā ierēdnim, ir tiesības piedalīties valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Šobrīd es neesmu nevienas partijas biedre vai amatpersona, esmu tikai parakstījusi manifestu Mēs par!, kurā atspoguļotās vērtības es atbalstu. Savā darbā Kultūras ministrijā es strādāšu saskaņā ar savu amata aprakstu un ievērojot politiskās neitralitātes principu.»

Gruzijas pieredze

KM oficiālajā preses relīzē norādīts, ka I. Pauloviča «ar mediju politikas jautājumiem padziļināti strādājusi Gruzijā».

Būtiski ir tas, ka tieši Gruzija ir valsts, kurā visspilgtāk izpaudās ANO Attīstības programmas un pasaules finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja Džordža Sorosa simbioze - kopējā finansiālā un politiskā darbība, kas pārējā pasaulē tika uzņemta ar neviltotu izbrīnu vai izsmieklu, vai sašutumu. Proti, Dž. Soross uz pusēm ar ANO Attīstības programmu piemaksāja Gruzijas ministriem un citiem valsts ierēdņiem papildu algas - dažiem pat 1000-1200 dolāru apmērā. Pats Dž. Soross to nemaz neslēpa un teica, ka būtu labi, ja līdzīga algu piemaksāšanas programma tiktu ieviesta arī citās valstīs.

Tad Neatkarīgā aptaujāja Latvijas ministrus, vai arī viņi nevēlētos saņemt no Dž. Sorosa piemaksas pie algas 1000 dolāru apmērā. Atbilde bija viennozīmīga. «Tā būtu korupcija,» 2005. gadā šausminājās Latvijas augstās amatpersonas.

Atbildes uz jautājumiem

Kādēļ Kultūras ministrijai iesniegtajā Europass Curriculum vitae neesat norādījusi darbību un amatus Sorosa fonds Latvija?

Savas darba dzīves laikā esmu darbojusies daudz un dažādās sabiedriskās organizācijās, tai skaitā šo organizāciju valdēs, padomēs utt.( piem. Profesionālo sociālo darbinieku asociācija, Valodu mācību centrs, NVO centrs, konsultatīvā padomē “Izglītība visiem” u.c.) Mana darbība Sorosa fonda Latvija (SFL) valdē bija brīvprātīgais darbs no darba pienākumiem brīvajā laikā, par kuru atalgojumu nesaņēmu. Darbs nevalstiskajās organizācijās nebija priekšnoteikums un novērtēšanas kritērijs Kultūras ministrijas organizētā konkursa nolikumā. Jautājumi, kas SFL valdes sēdēs tika izskatīti, nebija saistīti ar maniem potenciālajiem darba pienākumiem, nepieciešamajām zināšanām un kompetencēm Kultūras ministrijā, tādēļ es es neuzskatīju par vajadzīgu to iekļaut savā CV. Līdzīgi, es neesmu iekļāvusi informāciju par publikācijām, dalību darba grupās, konferencēs, semināros, apmācībās, pieredzes apmaiņā utt.

Vai darbība Dž. Sorosa finansētās struktūrās skaitās sensitīva informācija, kurai nav nozīmes, kandidējot uz augstiem amatiem Latvijas Republikas valsts varas struktūrās?

Informācija par manu darbību Sorosa fonds Latvija (SFL) valdē 2004-2005 gadā ir pieejama publiskajā telpā, tā nav sensitīva un nav noslēpums. NRA par to jau rakstīja 2006. gadā. Saskaņā ar UNDP noteikumiem (Rules and Regulations), es saņēmu sava darba devēja atļauju -ANO darbu SFL valdē akceptēja. Man nav informācijas, ka iepriekšēja darbība nevalstisko organizāciju valdēs, tai skaitā darbība SFL, ierobežotu kandidēšanu uz amatiem valsts pārvaldes institūcijās Latvijā.

Vai akceptēsiet sava padotā Roberta Putņa atlūgumu, vai tomēr mēģināsiet viņu atrunāt no pārsteidzīgā lēmuma?

Šis jautājums nav manā kompetencē; tajā laikā, kad Roberts Putnis iesniedza atlūgumu, es nestrādāju Kultūras ministrijā.

Kā Jūsu pievienošanās politiskajai kustībai “Mēs Par” uzreiz pēc uzvaras KM konkursā saskan ar valsts pārvaldes politiskās neitralitātes principu?

Katram Latvijas pilsonim, tai skaitā ierēdnim, ir tiesības piedalīties valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Šobrīd es neesmu nevienas partijas biedre vai amatpersona, esmu tikai parakstījusi manifestu "Mēs Par!", kurā atspoguļotās vērtības es atbalstu. Savā darbā Kultūras ministrijā es strādāšu saskaņā ar savu amata aprakstu un ievērojot politiskās neitralitātes principu.