Vācijas zemo cenu veikalu tīklam Lidl šis būtu jau otrais mēģinājums ienākt Latvijas tirgū. Kamēr pats uzņēmums šo faktu nav apstiprinājis, tā konkurenti un globalizācijas apkarotāji cenšas padarīt ienākšanu pēc iespējas nepatīkamu.
Esošajiem veikalniekiem sabiedriskajās attiecībās palīdz Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule. Atsaucoties uz starptautisko tiesību juristi Anitu Lancmani, viņa nākusi klajā ar paziņojumu un vērsusies arī pie Eiropas Komisijas. Lidl ir Trojas zirgs, un tā piedāvātās zemās cenas galu galā kļūs par iemeslu darba vietu skaita samazināšanai un nabadzības pieaugumam Austrumeiropas valstīs, jo esošie ražotāji un veikalnieki būs spiesti samazināt savas cenas.
Kredīts nabadzības izskaušanai
No šādas ačgārnas loģikas izriet, ka Latvijas valdībai būtu jācīnās, lai sviests veikalā arī turpmāk maksā vairāk nekā divus eiro par nieka 180 gramiem, un jācer, ka tā cena turpinās augt, tādējādi vairojot sabiedrības pārticību. Deputāte Grigule vēsta, ka šajā gadā Lidl mātesuzņēmums Schwarz Group ņems 200 miljonu kredītu turpmākai attīstībai Austrumeiropā. Aizdevumu sniedz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, motivējot to ar nepieciešamību samazināt nabadzību Austrumeiropas reģionā. Plāni ir nopietni.
Citā kontekstā Lidl vārdu loka Purvciema iedzīvotāji. Pa dažādiem aplinkus ceļiem noskaidrots, ka tur Dzelzavas ielā 75b rezervēts privāts zemes gabals Lidl preču bāzes būvniecībai, tātad būs jācērt koki. Tie ir dažādi - egles, bērzi, liepas. Vienīgais zaļais laukums tajā ielas pusē, kur bērniem un suņiem paskrieties. Tālāk jau tikai daudzdzīvokļu mūris. Savākts vairāk nekā 600 parakstu pret koku ciršanu. Bet sabiedriskā apspriešana par veikala būvniecību tāpat netiek organizēta - privāta zeme, privāta iecere. Un acīmredzot tā notiks katrā vietā, kur tiks vērts Lidl veikals.
Pircējiem labi
Pats uzņēmums par saviem plāniem nekomunicē, un nav skaidri klusēšanas iemesli. Latvijas Tirgotāju asociācija pat uzrunājusi kompāniju ar aicinājumu iestāties organizācijā. Taču pagaidām atbilde nav saņemta. Tajā pašā laikā asociācija arī nesaskata nekādu pamatu ažiotāžai un sazvērestības teoriju būvēšanai. Izpilddirektore Zane Štolcere paredz, ka tirgus visu noliks vietās. Somu Prisma aizgāja no Latvijas, un nekas dramatisks nenotika. Nenotikšot arī, ja vācu Lidl atnāks vietā. Profesionālas ziņkāres vadīta, Z. Štolcere nesen aizbraukusi līdz Lietuvai - paskatīties, ko Lidl piedāvā. Izrādās, Šauļos cieši līdzās sadzīvo visu trīs lielo ķēžu veikali: Lidl, Rimi un Maxima. Klientu pietiek visiem trim.
Protams, jau esošajiem tirgotājiem vēl viena tīkla ienākšana nozīmēs lielāku konkurenci, tostarp par darbaspēku. Mazāk kļūst gan pircēju, gan pārdevēju. Turklāt tirdzniecība ir tā nozare, kurā obligātas ir valsts valodas zināšanas. Tātad viesstrādniekus uzaicināt ir neiespējami. Sevišķi darbinieku trūkumu izjūt Rīgas un lielo pilsētu veikali. Toties pircēji no lielākas tirgotāju konkurences būšot tikai ieguvēji, ir pārliecināta asociācijas pārstāve.
Lidl veikalos cenas ir zemākas uz tā rēķina, ka preces tiek iepirktas lielā apjomā, un sortiments, visticamāk, atšķirsies no pašlaik Latvijas veikalos pieejamā. Taču preču grupas principā ir tādas pašas un arī problēmas līdzīgas - kā jau lielajos tīklos.
Atkal vistu skandāls
Nule Lidl tīklu Lielbritānijā skāris līdzīgs skandāls kā Rimi. Jāatgādina, ka radikālie dzīvnieku tiesību aizstāvji nupat publiskojuši nepatīkamus kadrus no vistu fermās Ausienišķu un Kaušēnu ciematā. Netīrība, parazīti, mokoša nāve. Tur dētās olas tiek pārdotas ar Rimi preču zīmi. Arī Lidl gadījumā skandālu izraisījusi slepena filmēšana vistu kūtī - Lielbritānijā, Tauntonā. Salīdzinot ar mūsu ražotāju lietoto sprostu sistēmu, kur vienam putnam atvēlēta A4 formāta vieta, putnu skraidelēšana pa milzu kūti šķiet daudz humānāka. Taču arī tur iespējams safilmēt neestētiskas ainas, kas izraisa sabiedrības riebumu. Un galu galā redzētais tiek saistīts ar tirgotāju. Taču atšķirībā no Rimi, kas uzreiz publiski apsolījās pētīt, kas notiek piegādātāja fermās, Lidl komentārus nesniedz - arī laikrakstam Independent. Acīmredzot nerunāšana ietilpst šī uzņēmuma komunikācijas stratēģijā.
Šī ir otrā reize, kad uzņēmums it kā mēģina ienākt Latvijā. 2005. gadā Lidl bija plānojis Olainē būvēt loģistikas centru, bet tad Amerikā pārplīsa nekustamā īpašuma burbulis, apmira vairākas bankas, un krīze pārvēlās arī pāri Eiropai. Latvija vairs nebija interesants tirgus. Tagad situācija acīmredzot mainījusies, un Lidl arī Latvijā gatavs piedāvāt, piemēram, maltu cūkgaļu par 2,3 eiro kilogramā vai gurķus par 66 centiem kā Lietuvā. Sviests vakardienas akciju piedāvājumā gan nebija atrodams.
