Latvijā: Bijušais senators Pāvels Gruziņš: Par sarunām netiesā – jāmeklē to noplūdinātāji 91 komentāri
 
Latvijā

Bijušais senators Pāvels Gruziņš: Par sarunām netiesā – jāmeklē to noplūdinātāji

 
AUGSTĀKĀS RAUDZES KRIMINĀLTIESĪBU EKSPERTS, ilggadējais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, senators Pāvels Gruziņš (attēlā pa kreisi) uzskata: ņemot vērā, ka t. s. Rīdzenes sarunas slepus klausītas ļoti ilgu laiku, bet noklausīšanās rezultātu nav devusi, ļoti iespējams, ka aiz šo sarunu publiskošanas stāv konkrēta politiskā grupējuma intereses / F64

T. s. Rīdzenes sarunās nav krimināla nozieguma; par sarunām vien nedrīkst tiesāt; ir jānoskaidro, kurš noplūdinājis operatīvā ceļā iegūtos sarunu ierakstus – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda bijušais ilggadējais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšedētāja vietnieks Pāvels Gruziņš.

Neatkarīgās lūgts paust savu personīgo viedokli par mēģinājumiem ar t. s. Rīdzenes sarunu palīdzību uzkūdīt sabiedrību pret ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un likumīgi ievēlēto Saeimu, P. Gruziņš norādīja, ka pats Augstākās tiesas senatora amatā bieži apmeklējis Saeimu, tostarp piedalījies arī dažādu Saeimas komisiju sēdēs un palīdzējis likumu izstrādē. «No savas darba pieredzes zinu, ka sabiedriski nozīmīgu rezultātu Saeimas izmeklēšanas komisijām nav un nebūs arī tagad. Jautājums - kāpēc? Visticamāk, tādēļ, ka konkrētajā gadījumā atsevišķiem deputātiem varētu būt vēlme nolikt pie vietas izmeklētājus un pateikt, ka izmeklēšana nav bijusi pareiza. Balstoties uz savu pieredzi un zināšanām, varu prognozēt, ka neko pozitīvu no šīs izmeklēšanas komisijas darba negūsim. Domāsim loģiski. Cik gadu pagājuši kopš kriminālprocesa uzsākšanas? Tikai tagad, kad process izbeigts, daži apgalvo, ka ar izmeklēšanu viss nav bijis kārtībā. Kā tad tā? Mūsu valstī likums nosaka kompetences, kurš par ko atbild. Tagad pēc daudziem gadiem pārmest prokuratūrai un prokuroriem, ka nepamatoti lieta izbeigta? Uz kāda pamata parlamentārās komisijas izveides iniciatori apšauba krimināllietas izbeigšanas likumību?»

Politiskas intereses

Gruziņš aicināja pievērst uzmanību trim faktoriem: publiskoto sarunu saturam, kurā nav saskatāmi krimināli nodarījumi; netipiski ilgajam noklausīšanās periodam - no 2009. līdz 2011. gadam; kādas politiskās aprindas stāv aiz medija, kas sarunas publiskojis: «Loģiski, ka prokuratūrai radās jautājums - cik tad ilgi var klausīties? Rezultātu kā nav, tā nav. Varbūt vajadzēja ļaut KNAB mūžīgi klausīties? Beigu beigās prokuratūra pamatoti pateica: «Pietiek.» Tas bija pareizs lēmums, jo: ir rezultāts - turpinām klausīties, nav rezultāta - pietiek. Ja runājam par šo sarunu saturu - es tur neko kriminālu neredzu. Viss tas, kas notiek ap šīm sarunām - piedodiet, bet tās ir žurnāla IR sarunas. Es šajā žurnālā nevēlos ieklausīties. Es gan arī nevēlos apvainot žurnālistus, jo katrs dara savu darbiņu. Bet aiz tā žurnāla IR arī kaut kas stāv. Acīmredzot tur varētu būt kādas politiskās intereses. Kādēļ viņi šīs sarunas nepublicēja agrāk? Kādēļ tieši tagad? Tas viss rada daudz jautājumu.»

Par runāšanu krimināli nesoda

Bijušais senators aicināja atminēties krimināltiesību pamatprincipus un to, ka par sarunām, ja tajās nenotiek kūdīšana uz vardarbību, cilvēkus krimināli nesoda. «Ģenerālprokurors presē pareizi izteicās - cik tad ilgi var slepeni klausīties? Ja ir rezultāts, rādiet to. Ko jūs teiktu, ja jūs kā žurnālistus sāktu bezgalīgi klausīties? Klausītos un klausītos, bet rezultāta nekāda? Ko jūs par to teiktu? Lai arī es šajās publiskotajās sarunās neko kriminālu nesaskatīju, principiāls ir jautājums - vai tad par pašām sarunām drīkst apsūdzēt, tiesāt un sodīt? Man liekas, ka nevar. Sodīt mani tikai par to, ka es tā vai citādi runāju? Cita lieta, ja šīm runām seko darbi, kuri ir krimināli sodāmi. Runāt jau var visu ko. Arī mēs ar jums varam runāt par to, kuru mēs par Valsts prezidentu iecelsim. Pieņemsim, ka kāds no tiesībsargājošajām intitūcijām mūsu sarunu būs noklausījies un teiks: «Šitie [t. i., bijušais senators P. Gruziņš ar žurnālistu] kaut ko gatavo.» Vai tad dēļ mūsu sarunām mūs var saukt pie atbildības? Ja mēs sarunās sakām, ka mums šī valdīšana nepatīk, tas neko nenozīmē. Šāda saruna nav krimināli sodāma rīcība. Jezgā ap šīm publicētajām sarunām kāds ir pamatīgi sajaucis, kur sākas un beidzas sarunas un kur sākas iespējas saukt pie kriminālatbildības.»

Jāatmasko noplūdinātāji

Runājot par to, kādēļ, izmantojot šīs sarunas, sabiedrība tiek kūdīta pret ģenerālprokuroru, prokuroriem, Valsts prezidentu un Saeimu, P. Gruziņš neizslēdza iespēju, ka šī mākslīgi radītā skandāla piesegā notiek mēģinājumi panākt Ērika Kalnmeiera nomaiņu ar jaunajiem politiskajiem spēkiem pakalpīgu figūru, kura vēlēsies celt apsūdzības pret politiskajiem konkurentiem arī bez pierādījumiem. «Likums skaidri nosaka, kas ir krimināli sodāma darbība vai bezdarbība. Ja kāds kliedz, ka notiek valsts izlaupīšana, ar to ir krietni par maz. Likumā ir skaidri definēti rāmji, kad un par ko iestājas kriminālatbildība. Arī no paša Krimināllikuma puses problēmas apsūdzēt nesaskatu. No publiskā telpā tiražētām sarunām es neredzu, ka tajās būtu jebkas krimināls. Atminos, ar kādu pafosu šī krimināllieta [KNAB priekšnieka vietnieces Jutas] Strīķes vadībā tika uzsākta. Šo procesu toreiz ļoti atbalstīja partija Vienotība. Tagad izrādās - nav savākti pierādījumi. Nesanāca. Bet, ja jau nav pierādījumu, tad tur nekas arī nevarēja sanākt. Tādēļ jau arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam, ja tas būs vērsts uz mēģinājumiem kādu apsūdzēt, nebūs nekāda rezultāta. Viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas pamatuzdevumiem gan būtu noskaidrot, kurš šīs sarunas ir noplūdinājis. Tās varētu būt valsts noslēpums. Ja izrādīsies, ka patiesi noplūdināts valsts noslēpums, tad - piedodiet, mīļie - nāksies izmeklēt, kas to noplūdināja. Mēs jau nezinām, kas šajā noklausīšanās operācijā ir iejaukti, piemēram, Maskava, Vašingtona vai Londona? Nākamais jautājums - ar kādu nolūku tās noplūdinātas? Vienlaikus jānoskaidro, vai šīs sarunas ir vai nav autentiskas; kas tajās ir un kas nav autentisks. Ar šo jautājumu noskaidrošanu es sāktu komisijas darbu. Lai tiktu pie skaidrības, es sauktu uz komisiju arī žurnālistus un vaicātu - vai jūs apzinājāties, ka sarunas ir valsts noslēpums? Tādēļ es saprotu Kalnmeiera kunga izteikumu par gatavību atbalstīt komisijas darbu, tādēļ es saprotu, ka arī viņš ir ļoti ieinteresēts komisijas darba rezultātos.»

Komentāri [91]
#
Skarbi, bet patiesi 10.augusts 2017 19:10 atbildēt
Tikai pie mums izmet nodokļu naudu kaut kādām bezjēdzīgām komisijām, tērē laiku un līdzekļus tukšām debatēm, liekot secināt, ka pie varas diletanti .Tāpēc jau visos rādītājos velkamies pēdējās vietās, ka rakņājamies pa miskasti, kaut arī paši skaidri zinām, ka neko vērtīgu tajā neatradīsim.
 
#
eri 10.augusts 2017 14:24 atbildēt
Par sarunām jau nesoda. Jāsoda ir par darbībām uz kurām norāda sarunas.
Vai NRA saimnieki domā savādāk?
Tad jau nevar sodīt par sarunām kas saistītas ar gatavošanos kādam noziegumam, teiksim, terora aktam. Sanāk ka drīkst arestēt kādu un sodīt, tad kad kaut kas jau ir uzlaists gaisā. Kaut kā tā sanāk. Savādi.
 
#
Corbie 10.augusts 2017 0:27 atbildēt
tad cerams tos kas internetaa itkaa kurina naidu ari nesauks pie atbildibas vairaak savaadaak sheit sanaak kkaadas pretrunas, par sarunaam tad soda, tad nesoda... ja jau shoreiz par sarunaam nesodiis tad jau kas teica ka tie kas tipa netaa sola izrekinaaties ar kraasainajiem, vai kadiem savaadaakiem, tad to ari taisas dariit...
 
#
Bumba 9.augusts 2017 7:23 atbildēt
Nu mēs skaidri redzam , kam savs amats jāatstrādā.
 
#
Arī tas to pierāda? » Bumba 10.augusts 2017 13:22 atbildēt
KOMENTĀRI [5] uz rakstu:
nra.lv/latvija/21752..intereses.htm#commen

Re kā raksta 2.augusts 2017 18:54 atbildēt
Autors: Silvija Veckalne Datums: 19.07.2005 Izdevums: Rīgas Balss Rubrika: Rīdzinieks
Par satikšanos ar pensionēto juristu Klementiju Rancānu daudzi trūcīgie rīdzinieki pateicas Dievam. news.lv/Rigas_Balss/..sniguma-restaurators


kresiite 2.augusts 2017 9:02 atbildēt
Jāizmeklē ir viss!!!


Manuprāt 1.augusts 2017 20:42 atbildēt
Prokurora lēmums par krimināllietas izbeigšanu oligarhu lietā ir nelikumīgs pēc būtības, neatkarīgii no tā vai prokurors to dara likuma vārdā vai ja likums to nenosaka .

Prokuroram Lejam krimināllietu vajadzēja nevis izbeigt, bet atdot atpakaļ izmeklētājam, kas būtu godīgi un likumīgi. Es pat nezinu vai lietu tā varēja vai nē atgriezt pēc likuma, bet ja to likums neļauj, tātad kārtējais fakts par "nelikumīgu" likumu!

Loti precīzi raksta "Izmeklētājs". Raksta autors laikam izvairījās no plaša likuma pantu apskata, ko prokurori neievēro vai ko it kā būtu jāievēro un pat ja gribētu, nevarētu ievērot dažādu iemeslu dēļ. Ne reizi vien dzirdēts no izmeklētājiem, ka priekšnieki vai prokurori neļauj pareizi strādāt, ja lietā iet "svarīga" persona kā aizdomās turamais. ONABā stāstījuši, ka lietu bez prokuratūras atļauja ierosināt nebija ļauts. To es nezinu, bet esmu dzirdējusi nostāstus. Ticu, ka tā arī ir, kaut tas nekur neparādās, tikai caur "kluso" telefonu.


Izmeklētājs 1.augusts 2017 20:01 atbildēt
Nedaudz precizēšu - KPL 31.panta un 37.panta subjekti ( uzraugošais prokurors un izmeklētāja tiešais priekšnieks) norādījumus izmeklētājam drīkst dot tikai pie noteiktiem nosacījumiem ( lietas vilcināšana, neattaisnota iejaukšanās personu dzīvē, izmeklēšanas mērķtiecīga nenodrošināšana). Praksē prokuratūra spļauj likumam virsū no 9 stāva un jaucas izmeklēšanās ar saviem norādījumiem jebkurā gadījumā, bet jo sevišķi, ja tiek skartas "cienījamu cilvēku" intereses. Vēl nianse - prokurors ir tiesīgs dot tikai noteikta veida norādījumus - tikai par procesa veida izvēli, izmeklēšanas darbību veikšanu un izmeklēšanas virzienu. Te likumā iestrādāta iespēja iedot kukuli prokuroram un nomainīt izmeklēšanas virzienu. Praksē prokurori spļauj virsū arī šīm defektīvajam pantam un dod norādījumus pieņemt vai grozīt procesuālos lēmumus t.sk. atcelt drošības līdzekļus, dod norādījumus atskaitīties, rakstīt viņu vietā uzziņas, shēmas utt. Tad, kad lieta skar "cienījamu cilvēku" intereses, tad izmeklētājam neviens normāli strādāt nemaz neļauj. Prokurori atceļ aizdomās turēto lēmumus neskatoties ne uz kādu pierādījumu kopumu. Un jo svarīgāks cilvēks, jo ātrāk prokurors atceļ izmeklētāja lēmumus sakarā ar "pierādījumu trūkumu". Par šo tēmu var rakstīt un rakstīt.


vismaz viens kaut ko jēdz 1.augusts 2017 15:12 atbildēt

Kādēl tik maz komentāru, pārējie nodzēsti? Un kādēļ šo rakstu paturēja redzeslokā tikai 2 dienas, parējie stāv mēnešiem?
 
#
taisnība, nenotiek kūdīšana 8.augusts 2017 22:07 atbildēt
bet notiek noziedzīga darbība - rīcības plāna izstrādāšana, noziedzīgu darbību veikšanas procesā !
 
Skatīt visus 91 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers