Racionāli apsvērumi neļaut sapūt dzīvai naudai mežā un iznīkt priedēm sadūrušies ar dabas aizsardzības un vides estētikas vērtībām. Zemkopības ministrija (ZM) apstiprināšanai valdībā virza normatīvo aktu grozījumus, kas atļaus veikt kailcirtes piejūras priežu mežos, samazinās cērtamo koku apkārtmēru un arī izcirtumu apmežošanai nepieciešamo koku stādu skaitu. Vides sektors nostājies pret mežsaimniecības interesēm.
100 kailcirtes Latvijas simtgadei - tā nodēvēta kustība, kas sociālajos tīklos cīnās pret topošajiem grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā. «Tev ir māja netālu no piekrastes meža vai piekrastes mežā? Tev patīk doties garās pastaigās? Izbaudi ainavu! Iespējams, drīz tā būtiski mainīsies», un tālāk seko bildes ar izcirtumiem. Izcirtumos neaug sēnes un ogas. No jauna iestādītie koki aug ilgi. Savukārt, ja koki netiek iestādīti - kādreizējais priežu mežs pārtop krūmainā čūkslī.
Kāpas netiek aiztiktas
Ne tikai virtuālajā telpā notiek asas diskusijas par un pret piejūras priežu kailcirtēm. Vides konsultatīvajā padomē ietilpstošās organizācijas vienojušās grozījumu projektu neatbalstīt. Neatbalstīs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Mežu konsultatīvās padomes vairākums ir pretējos ieskatos, un paradoksālā kārtā mežinieki operē ar līdzīgiem argumentiem kā zaļie - piejūrā mežs jāatjauno, lai priedes saglabātu.
Ko tad īsti plānots normatīvajos mainīt? Pašlaik koku ciršanas noteikumi saka: «Kailcirte aizliegta: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs (priedes veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma).» Šo aizliegumu ir paredzēts svītrot. Runa ir par piekrastes joslu, sākot ar 300 metriem no jūras līdz pieciem kilometriem. Nepilniem 11 tūkstošiem hektāru. Pašas kāpas aiztiktas netiek.
Tā vajag priedei
Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka citu koku sugām šai joslā jau pašlaik kailcirtes ir atļautas, piemēram, eglei, apsei. Savukārt priedēm pieļaujami tikai 0,2 hektāru atvērumi vai izlases cirte, un mežinieki konstatējuši, ka priedes pēc tās negrib augt. Priede ir saulmīlis, bet vecie koki aizsedz gaismu. Tāpēc jaunaudzītes nīkuļo. Cita lieta, ka vienlaidus lielu platību izciršana būtu nepareiza, tāpēc kailcirtes maksimālā platība būs divi hektāri un nākamo izcirtumu drīkstēs taisīt ne agrāk par 10 gadiem. Un vēl viens būtisks nosacījums - vietā obligāti būs jāstāda atpakaļ priedes. Atspēkojot zaļo pārmetumus, ka rūpes par priedi ir tikai tāds alkatības aizbildinājums, meža īpašnieku pārstāvis saka: «Mēs blefotu tad, ja šo normu neatbalstītu.» Tomēr zaļie uzskata, ka mežinieki blefo gan. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa uzskata, ka patiesībā piejūras teritoriju atvēlēšanu izciršanai lobē kokrūpnieki un pašvaldības. Aiz pēdējo atbalsta, iespējams, pat slēpjoties kādi slepeni apbūves mēģinājumi. «Iekšzemē viņiem taču ir kur cirst atliku likām! Tad kāpēc jālien piekrastē?» sašutusi vaicā vides organizācijas vadītāja.
Liekot roku uz sirds
Starpministriju sanāksmēs un sarunās ar vides organizācijām Zemkopības ministrija to cenšas skaidrot. «Mēs neesam kokrūpnieku marionetes, un šis tiešām nav koku iegūšanas bizness. Šis ir priedes atjaunošanas bizness,» Neatkarīgajai stāsta Meža departamenta eksperts Jānis Birģelis.
Ministrija metodiski ķeksējot laukā muļķības, kas Aizsargjoslu likumā iestrādātas pirms desmit gadiem. Viens tāds piemērs ir atceltais baltalkšņu ciršanas aizliegums upju aizsargjoslās, kas komplektā ar bebriem teju piebeidza visas mazās Latvijas upītes. Situācija ar priedēm esot līdzīga. Turklāt diskusijas dalībnieki abās pusēs saprot, ka priedēm ir nepieciešama gaisma, ka pēc izlases cirtes tās vienkārši neaug un arī mazajās 0,2 ha cirsmiņās sānu koki jaunaudzes būtiski noēno. Taču tagad sākušās diskusijas par cirsmu pieļaujamajiem izmēriem, un tās var turpināties bezgalīgi.
24. jūlija sanāksmē vienošanās netika panākta - vides puse (VARAM un vides NVO) pret noteikumu projektu kategoriski iebilda, meža nozare kategoriski atbalstīja. Jaunnedēļ notiks nākamā starpministriju sanāksme, ZM vēl mēģinās runāt ar Vides konsultatīvo padomi, bet pēc tam ar vēl stiprāku pārliecību par savu taisnību un argumentāciju dosies uz Ministru kabineta komiteju. Arī tad, ja vides resora cilvēki viedokli nemainīs. Kā piebilst Jānis Birģelis: «Mēs esam svēti pārliecināti, ka darām labu darbu.».
