Šonedēļ noslēdzas mediķu brīdinājuma streiks pret pagarināto normālo darba laiku, taču situācija Latvijas slimnīcās ir tik katastrofāla, ka pat nestreikojot nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu mediķu dežūrām un operācijām. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst: «Mūs neapmierina tas, ka solītais mediķu algu pieaugums nav iekļauts likumā, taču ieročus, nesagaidot atbildes uz mūsu jautājumiem, pagaidām nežvadzināsim.»
Vairāki simti mediķu jūnijā un jūlijā atteicās strādāt pagarināto normālo darba laiku, tas ir, laiku virs normālām darba stundām - 160 mēnesī, kā tas ir citās nozarēs. Iemesls brīdinājuma protesta akcijai bija valdības un Saeimas ilgstoša nevēlēšanās risināt mediķu atalgojuma jautājumu. Pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests krīzes gados, lai ļautu mediķiem strādāt ilgākas darba stundas, taču faktiski tas kļuva par pastāvīgu normu un pazemo mediķus, jo atšķirībā no citām nozarēm mediķi par virsstundu darbu saņem tādu pašu samaksu kā par parastu darba dienu. Citās nozarēs, kur to regulē Darba likums, piemaksa ir 100 procentu apmērā. Brīdinājuma streiks atklāja bīstamu situāciju medicīnā - akūtu māsu trūkumu, kura dēļ ir problemātiski nodrošināt daudzu nodaļu darbu, īpaši operāciju norisi.
«Mēs runājam par to, ka mediķi beiguši brīdinājuma streiku, iebilstot pret pagarināto normālo darba laiku, taču reālitāte Latvijas slimnīcās ir tāda, ka streika apstākļi nav un nevar būt beigušies - lai arī daudzas māsas un ārsti atsākuši strādāt ierastajā režīmā, visās jomās ir mediķu trūkums,» Neatkarīgajai sarunā saka P. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme. Stradiņa slimnīcā mēnesi māsas un atsevišķi ārsti nestrādāja pagarināto normālo darba laiku, protestējot pret netaisnīgiem darba apstākļiem un virsstundu neapmaksāšanu medicīnā. Mediķi streikoja arī citās slimnīcās. «Esam panākuši solījumu no Veselības ministrijas un valdības solījumu, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināts ārstniecības personu atalgojums, taču diemžēl pagaidām šis solījums, tāpat kā valdības apņemšanās nodrošināt veselības nozarei finansējumu virs četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, nav ietverts nekādos dokumentos,» protestu ieguvumus vērtē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Protesta akcijas rezultātus V. Keris vērtē ar plusa zīmi, jo «valdības gaiteņos sākts runāt pietiekami skaļi par problēmu medicīnā». Tagad svarīgākais ir panākt, lai solītais nepaliktu valdības protokolos, tāpēc arodbiedrība sekos līdzi Veselības ministrijas un valdības rīcībai un augusta otrajā pusē lems par turpmāko rīcību. «Paldies tiem mediķiem, kuri atteicās no viena mēneša materiālā labuma un piedalījās streikā, lai varētu iekustināt sarunas par atalgojuma pieaugumu, īpašs paldies māsām,» saka V. Keris, uzskatot, ka streika panākums ir Saeimas lēmums sākt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. «Diemžēl jāsaka arī sliktas lietas - veselības nozares finansēšanas likumā nav iekļauts solījums par konkrētu veselības finansējuma pieaugumu, tāpat likumā nav nekā par mediķu algām, tāpēc atkal iesniedzām priekšlikumus ministrijai,» saka V. Keris.
«Noticēt tam, ka kaut kas mainīsies, ir ļoti grūti, jo valdība ar vienu roku dod, ar otru - ņem,» saka S. Plūme no P. Stradiņa slimnīcas. Streikojošie sapratuši: jā, ir cilvēki, kuri ne pie kādas algas neatteiksies strādāt ilgas virsstundas, taču, ja par normālu darba laiku māsām būtu laba samaksa, daudzas māsas un arī ārsti nestrādātu nežēlīgi garās stundas, bet būtu kopā ar savām ģimenēm. Situācija, kad nav iespējams veikt operācijas vai nodrošināt adekvātu pacientu aprūpi, jo nav māsu, ir realitāte, kas turpinās arī pēc protesta akcijas. Vai to politiķi ir sapratuši vai arī izliekas neredzam?
UZZIŅAI
Mediķu arodbiedrības prasības
Prasība: Atcelt Ārstniecības likumā noteikto pagarināto darba laiku ārstniecības personām (līdz 1. jūlijam tas bija 240 stundas, tagad - 220 stundas) un maksāt par virsstundām dubultu samaksu
Izpildītais: Pagarinātais normālais darba laiks nav pilnībā atcelts, taču ir samazināts līdz 220 stundām un panākts solījums, ka to atceļ līdz 2020. gadam pilnībā
Prasība: 1) iekļaut Veselības nozares finansēšanas likumā solīto veselības finansējuma pieaugumu un skaidri iezīmēt, ka 2020. gadā veselībai tiek novirzīti vairāk nekā 4% no IKP; 2) iekļaut likumā plānoto mediķu atalgojumu no 2018. gada
Izpildītais: likumprojektā pagaidām tas nav iekļauts
Avots: LVSADA, Neatkarīgā
