Jūnijs ar –197 jaundzimušajiem pret 2016. gada jūniju pielika treknu punktu šā gada pirmās puses demogrāfisko rādītāju rindai.
Šā gada pirmā puse ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzskaitīto iedzīvotāju skaita sarukumu no 1 950 100 (pēdējie trīs cipari šajā skaitlī ir noapaļojuma rezultāts) šāgada 1. janvārī līdz 1 937 700 cilvēkiem šā gada 1. jūlijā atņēma valstij tiesības stādīt sevi priekšā kā valsti ar diviem miljoniem iedzīvotāju, balstoties uz pamatskolā apgūtām skaitļu noapaļošanas kārtulām. Ja 1,95 miljonus iedzīvotāju vēl ir pieļaujams uzspēlētā nevērībā pielīdzināt diviem miljoniem, tad ar 1,937 miljonu uzvilkšanu līdz 1,94 miljoniem vairs nav līdzēts - ir vai nu jārunā par Latviju ar 1,9 miljoniem pastāvīgo iedzīvotāju, vai arī jāmelo. Priekšroka, protams, otrajam variantam, ko valstiski legalizē Iedzīvotāju reģistrs ar 2 129 320 iedzīvotājiem šā gada sākumā. Ja šajā reģistrā neveiks ģenerāltīrīšanu, tad Latvija starp valstīm ar diviem un vairāk miljoniem iedzīvotāju gozēsies vēl desmit gadus.
Realitātei daudzmaz pieskaņotie CSP dati rāda, ka zem divu miljonu robežlīnijas Latvija noslīdējusi 2014. gada aprīlī. Iesāktajā veidā turpinot, pēc gadiem četriem pieciem nāksies Latviju dēvēt par valsti ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju. Ticamāki gan ir divi citi scenāriji. Varbūt iedzīvotāju skaits saruks vēl straujāk, jo cilvēki negribēs šeit palikt tikai tāpēc, lai nodrošinātu nodokļu reformas veidā iecerēto algu paaugstināšanu deputātiem un ierēdņiem, bet varbūt cilvēku aizplūšanas atstātais tukšums iekustinās masīvu imigrāciju. Abi varianti ir saskanīgi, bet nedod iespēju nosaukt precīzo brīdi, kurā sāksies cilvēku pārvietošana uz Latviju Eiropas Savienības vai kādu citu struktūru vadībā.
Par emigrācijas pieaugumu brīdina jaundzimušo skaita sarukums kopš pagājušā gada rudens jeb brīža, kad sāka dzimt bērni, uz kuru vecāku lēmumu laist pasaulē bērnus savu ietekmi varēja atstāt jezga ap tagadējās valdības nonākšanu pie varas un šīs valdības politika. Cilvēku reakcija uz to ir atturēšanās no bērnu laišanas pasaulē, jo jaundzimušos vismaz pašlaik Eiropā nav pieņemts likt čemodānos starp visām citām mantām, ko līdzi sev ņem izceļotāji. Ja pusgada laikā piedzimuši par 990 bērniem mazāk nekā tādā pašā laika periodā pērn, tad tas nozīmē, ka atbrīvojusies gandrīz divu tūkstošu samērā jaunu cilvēku enerģija, kas tagad netiek ieguldīta rūpēs par savu jaundzimušo bērnu. Šīs enerģijas ieguldīšanu izceļošanā grūti saukt par labu variantu, bet vismaz uz laiku tas sociālo mieru uzturēs.
***
Stabila grimšana
Jaundzimušo skaita samazinājums 2017. gada pirmajos sešos mēnešos attiecībā pret atbilstošajiem 2016. gada mēnešiem
janvāris -161
februāris -59*
marts -200
aprīlis -259
maijs -114
jūnijs -197
kopā -990**
* Ticamākais skaidrojums februāra novirzei no jaundzimušo skaita caurmēra līmeņa ir atšķirības nevis dzimstības, bet jaundzimušo reģistrācijas grafikā.
** Mazliet pārspīlēts skaitlis, ko statistiķi nākamgad precizēs līdz ar ārzemēs dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem jaundzimušo bērnu pieskaitīšanu Latvijas jaundzimušajiem. Pagājušajā gadā dzimstības rādītājs Latvijā tika uzlabots ar 274 ārzemēs dzimušajiem.
Daudzos gadījumos CSP vēl pēc gada konstatē, ka nekādu ziņu par šo bērnu Latvijā nav un iegrāmato Latvijā nekad nebijušo bērnu starp emigrējušajiem
