Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību: par to likusi aizdomāties putnu fabrikas „Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka „Ķekavā” audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”. Vai citās saimniecībās audzēto vistu gaļa ir patērētājiem droša? Tādēļ apkopota informācija, kāda patlaban ir situācija Latvijas vistas gaļas tirgū, kā arī tiek veikts pētījums: nopērkot dažādu vistas gaļas ražotāju produkciju, tā tiek laboratoriski izmeklēta (par šī pētījuma datiem ziņosim vēlāk).
„Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši tiek akcentēts, ka ir jāsamazina sarkanās gaļas (par tādiem uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, uzskata cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošana uzturā, iesakot šo gaļu patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā jeb 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa - tītars un vista - būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk. Vistas gaļa pieder olbaltumvielu produktu grupai, ko mums ar uzturu vajadzētu uzņemt. Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama. To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekoši daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums) profilaksei,” vistas gaļas nozīmi cilvēka uzturā skaidro dietoloģe Lolita Neimane.
Publicitātes foto
Viņa, stāstot, kāpēc aktualizējusi šo tēmu, saka: „Zinot, cik nozīmīgs šis produkts ir mūsu uztura piramīdā, kā arī to, ka putnu gaļas patēriņš pasaulē, t.sk., mūsu valstī ik gadu pieaug: Latvijā viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20 kg putnu gaļas, un vairāk nekā puse iedzīvotāju vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā, vēlējos aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas un patērētājiem drošas vistas gaļas pieejamību. Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar „Ķekavas” paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,” saka L. Neimane, piebilstot, ka dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem.
Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, secināms, ka „Ķekavas” paziņojums, ka tās audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”, patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru - hormonu - izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas.
Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF „Ķekava” - „Audzēts bez antibiotikām”.
Tatjana Lisakovska, AS „Putnu fabrika Ķekava” galvenā veterinārārste: „Latvijā, tāpat kā visās ES dalībvalstīs, visu gaļas dzīvnieku, to skaitā putnu, audzēšanu regulē stingra ES likumdošana. Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles, to skaitā zāles ar antibakteriālo iedarbību, drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis. Jebkura dzīva būtne mēdz saslimt, bet tas, cik bieži dzīvnieki slimo un cik daudzi no tiem ir jāārstē, ir atkarīgs no putnu labturības jeb vairāku faktoru kopuma, kas ietver kvalitatīvu barību, svaigu ūdeni, nepārtrauktu gaisa apmaiņu kūtī, iespēju putniem brīvi pārvietoties un socializēties savā starpā. Ja ar labturību saimniecībā viss ir kārtībā, tad dzīvnieki slimo maz un nav nekādas vajadzības pēc antibakteriālo zāļu lietošanas to ārstēšanai. Pašlaik jau vairāk nekā 86% vistu „Putnu fabrikā Ķekava” izaug neslimojot un tātad - bez antibiotikām. Gadījumā, ja putns tomēr ir saslimis, tad ikvienam veterinārārstam pēc likuma tas ir jāārstē ar piemērotām antibakteriālajām zālēm, ievērojot ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no dzīvnieku organisma ar likumu noteiktā kārtībā. Putns ir jāārstē, neatkarīgi no tā, kādā audzēšanas sistēmā tas aug: rūpnieciskā audzēšana, brīvās turēšanas sistēma vai bioloģiskā saimniecība! Arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga. Pirmkārt, „Putnu fabrikā Ķekava” vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās laboratorijās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs. Otrkārt, saslimšanas gadījumā vistu ārstēšanas nolūkos atļauts lietot tikai ES sertificētas un Latvijas Republikas veterināro zāļu reģistrā reģistrētas zāles. Veterināro zāļu lietošana ir stingri reglamentēta un putnkopībā tiek ārkārtīgi rūpīgi kontrolēta gan no praktizējošo veterinārārstu puses, gan no kontrolējošo institūciju puses (PVD)”.
Vistas gaļas produktu tirdzniecības uzņēmuma SIA „NovоBaltic” (zīmoli „Marienbāde” un „Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe norāda: „„Marienbāde” un „Diženā” vistas produkti tiek ražoti tikai no augstākās kvalitātes vistas gaļas, kura tiek rūpīgi kontrolēta ne tikai ražošanas procesā, kas notiek saskaņā ar Eiropā noteikto likumdošanu (t.sk. ES regulu Nr. 37/2010, kurā atrunāta farmaceitiski aktīvo substanču lietošanas kārtība, t.sk. noteiktas normas maksimāli pieļaujamām zāļu atliekvielām, kas pieļaujamas gaļā), bet arī no PVD puses. Kontrolējošās institūcijas regulāri veic pārbaudes un vistas gaļā nekad nav konstatētas ne antibiotikas, ne hormoni.”
Brigita Savina, bioloģiski sertificētas zemnieku saimniecības „Kalvāni”, kurā tiek audzētas vistas, īpašniece stāsta, ka saimniecībā mēnesī tiek izaudzētas ap 100 vistu. „Bioloģiski audzētas vistas: tas ir ļoti sarežģīts process, ja gribam patērētājam garantēt kvalitatīvu un bioloģiskajiem audzēšanas principiem atbilstošu produktu. Tas nozīmē, ka mēs esam pilnīgi kategoriski „pret” antibiotiku lietošanu. Tāpēc sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem, kurus īpaši uzmanām un barojam, lai stiprinātu to imunitāti, līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u.c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums, paldies Dievam, nav bijusi tāda vajadzība.” B. Savina arī informē, ka viņas z/s pērn bijusi pirmā Latvijā, kas saņēmusi arī bioloģiskās kautuves sertifikātu. Vistas gaļas produkciju z/s izplata Latvijā: galvaspilsētas tirgos, kā arī bio-veikalos.
